Ādu pie ādas kontakts. Ko tas īsti nozīmē un kāpēc tik svarīgs jaundzimušajam

Speciālisti, kas īpaši pētījuši šo jautājumu, norāda, ka mazuļa nošķiršana no mammas nav bioloģiski normāla un izraisa stresa reakcijas gan bērnam, gan mammai, savukārt ādas–ādas kontakta radītā vide ir optimāla tam, lai jaundzimušais iespējami ātrāk un vieglāk pielāgotos dzīvei ārpus mammas ķermeņa. Lai arī mūsdienās māte un bērns atrodas vienā telpā, tomēr visbiežāk mazulis mammas rokās ir saģērbts un, iespējams, vēl ietīts autiņā vai sedziņā, vai pat guļ atsevišķā gultiņā, vai uz apsildāmās virsmas. Ideālā gadījumā ādas–ādas kontaktam vajadzētu sākties uzreiz pēc piedzimšanas un nepārtraukti turpināties vismaz līdz pirmās zīdīšanas beigām vai vēl ilgāk – divu stundu garumā.

Kādēļ tas ir tik svarīgi? Atrašanās ādu pie ādas jaundzimušam cilvēku, tāpat kā citu zīdītāju, mazulim ir instinktīva nepieciešamība, jo nošķiršana no mammas, kas sniedz viņam siltumu, barību un aizsardzību, bērna izpratnē ir līdzvērtīga dzīvības apdraudējumam. 

Ādas–ādas kontakts ne tikai priekšlaikus dzimušiem

Būt ādu pie ādas nozīmē to, ka pilnīgi kails bērns atrodas mammai vai tētim uz kailām krūtīm vai vēdera. Uzreiz pēc piedzimšanas mazulim būtu jābūt bez autiņbiksītēm un cepurītes, jo tādējādi taustes, smaržas un siltuma stimulu iedarbība būs visspēcīgākā. Visas sākotnējās darbības, ko ar zīdaini veic, lai novērtētu viņa stāvokli, atbrīvotu viņa elpceļus, ja nepieciešams, var tikt izdarītas, mazulim atrodoties ādas–ādas kontaktā ar mammu. Pēc tam viņu nosusina un apsedz ar sausu, siltu sedziņu. Turpmākajās stundās, dienās un nedēļās pēc piedzimšanas mazulis uz vecāku krūtīm ādu pie ādas var atrasties arī ar autiņbiksītēm.

Visvairāk ādas–ādas kontakta pozitīvā iedarbība uz jaundzimušo ir pētīta saistībā ar priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, taču, tāpat kā daudzi pētnieki, arī Pasaules Veselības organizācija iesaka to izmantot ikviena pilnīgi iznēsāta un vesela bērna turpmākās veselības un labklājības veicināšanai. 

Pirmā ādas–ādas kontakta ABC:

• kails mazulis atrodas mammai starp kailām krūtīm ar vēderu pret mammas vēderu;
• zīdainis un mamma tiek pārsegti ar siltu, sausu segu;
• ādas–ādas kontakts sākas uzreiz pēc piedzimšanas un turpinās vismaz līdz pirmās zīdīšanas beigām vai ilgāk;
• visas sākotnējās darbības ar mazuli tiek veiktas, viņam atrodoties ādas–ādas kontaktā;
• mazuļa svēršana, mērīšana, ģērbšana tiek atlikta līdz ādas–ādas kontakta beigām;
• placentas piedzimšana un šuvju uzlikšana mammai (ja nepieciešams) notiek, saglabājot ādas–ādas kontaktu;
• ja ādas–ādas kontakts ar mammu nav iespējams, to var nodrošināt tētis vai cita atbalsta persona;
• ieteicams turpināt ādas–ādas kontaktu pirmajās dienās un nedēļās vismaz 60–90 minūtes dienā.

Ieguvumi mazulim no ādas–ādas kontakta 

Sirdsdarbības, elpošanas un temperatūras regulācija. Ādas–ādas kontakts ir ļoti svarīgs, jo uzlabojas mazuļa sirdsdarbības un elpošanas stabilitāte. Tāpat tas palīdz uzturēt viņa ķermeņa temperatūru un to regulēt atbilstoši vajadzībām, jo mātes organisms dabiski pielāgo savu temperatūru, sasildot mazuli līdz temperatūrai, kurā tam ir vislabākais miegs, vislabākā skābekļa apgāde, vismazākais kaloriju patēriņš u. tml., gādājot par ideālu vidi, kurā atrasties. „Mātes ķermeņa krūšu daļas temperatūra var strauji paaugstināties un pēc tam atkal nokristies, kad zīdainis ir sasildīts. Kad mazulim sāk kļūt vēsi, krūšu daļa atkal sasilst – pat par 2 ᵒC divu minūšu laikā.” 

Atrašanās ādu pie ādas jaundzimušam cilvēku, tāpat kā citu zīdītāju, mazulim ir instinktīva nepieciešamība, jo nošķiršana no mammas, kas sniedz viņam siltumu, barību un aizsardzību, mazuļa izpratnē ir līdzvērtīga dzīvības apdraudējumam.

Mammas un jaundzimušā ādas saskaršanās ir spēcīgs stimuls bērna nervu sistēmai, kā rezultātā viņš atslābinās, paplašinās viņa asinsvadi un paaugstinās ķermeņa temperatūra arī tālākās ķermeņa daļās, kā plaukstās un pēdās. Tas arī izskaidro, kādēļ ādas–ādas kontakts mazuļa sasildīšanas nolūkā darbojas labāk par tam paredzētajām cilvēku radītajām ierīcēm.

Enerģijas taupīšana. 

Tā kā, atrodoties ādu pie ādas ar mammu vai tēti, mazulim ir jātērē mazāk enerģijas, lai sevi sasildītu, viņa asinīs saglabājas augstāks glikozes līmenis, kas var būt īpaši svarīgi tiem zīdaiņiem, kuru mammām konstatēts grūtniecības laika diabēts. 

Gremošana un imunitāte. 

Nokļūt uz mammas vai tēta ādas uzreiz pēc piedzimšanas ir būtiski arī mazuļa gremošanai un imunitātei. Ejot caur dzemdību ceļiem un esot kontaktā ar mammas ādu, bērns pirmo reizi saskaras ar baktērijām, un tieši tās baktērijas, kas pirmās nonāk mazuļa organismā, tur arī iedzīvojas, un vēlāk šo sastāvu nav viegli mainīt. Saskare ar mātes maksts, zarnu un ādas mikrofloru ir būtisks priekšnoteikums bērna turpmākajai veselībai, jo tieši ar šīm baktērijām viņš savā ziņā jau ir pazīstams un tās ir viņam piemērotas, jo viņš no mātes ir saņēmis arī attiecīgos antiķermenīšus. Turklāt pirmpiens, ko mazulis dabū pirmajā zīdīšanas reizē, veido ideālu vidi bērna gremošanas sistēmā, kur šīm baktērijām iedzīvoties. Tāpēc arī pirmajai zīdīšanas reizei ir liela nozīme mazuļa turpmākajai veselībai.

Mazāks raudulīgums.

 Mazuļi, kas baudījuši ādas–ādas kontaktu ne tikai uzreiz pēc piedzimšanas, bet pēc iespējas vairāk un biežāk (ieteicams vismaz 60–90 minūtes dienā) saņem to arī turpmākajās dienās un nedēļās, raud desmitreiz retāk un īsāku laiku nekā tie, kas ir šķirti no savas mātes ķermeņa. 

Mazāks stresa līmenis. 

Mazuļiem, kuri izbauda āda–āda kontaktu, arī turpmākajās dzīves dienās ir augstāks glikozes līmenis asinīs un mazāks sākotnējā svara zudums, jo nav jātērē tik daudz enerģijas ķermeņa sasildīšanai un stresa reakcijām. Ādas–ādas kontakts remdē sāpju sajūtas, ja bērni ar tādām saskaras. Šie mazuļi vieglāk iemieg, labāk guļ, vairāk laika pavada dziļajā miegā un ir aktīvāki nomoda laikā. Arī piesaistes modelis šiem bērniem veidojas veselīgāks, liekot pamatus veselīgai personības attīstībai nākotnē. 

Ieguvumi zīdīšanas procesam

Ādas–ādas kontakts pēc piedzimšanas ļoti lielā mērā ietekmē to, cik veiksmīgi izdosies gan pirmā zīdīšanas reize, gan zīdīšana ilgtermiņā. Pētījumi rāda, ka mazuļi, kas uzreiz pēc piedzimšanas nonāk mammai uz krūtīm ādu pie ādas, gandrīz vienmēr paši atrod krūti un pirmo reizi tai piezīžas apmēram pusstundu pēc piedzimšanas, zīžot apmēram 20 minūtes. Savukārt bērni, kas vispirms tika noslaucīti, novērtēti, nomērīti, atrodoties uz apsildāmās virsmas, un apģērbti un/vai ietīti sedziņā, un nonāca pie mammas tikai pēc tam, kad bija piedzimusi placenta un nepieciešamības gadījumā sašūti plīsumi vai iegriezums mammai, pirmo zīdīšanas reizi piedzīvoja vidēji gandrīz divas stundas pēc dzemdībām un tika zīdīti ievērojami īsāku laiku – tikai 6,36 minūtes. 

Tēti, ir vērts zināt, ka arī situācijā, kad tev ādas–ādas kontakts ar mazuli netiek piedāvāts, tu vienmēr vari paust šādu vēlmi un aicināt jūsu ģimeni aprūpējošo personālu tevi atbalstīt!

Agrīnam ādas–ādas kontaktam ir būtisks pozitīvs iespaids arī uz zīdīšanas izdošanos turpmāk – uz spēju barot mazuli tikai ar mammas pienu un zīdīšanas kopējo ilgumu, kas savukārt lielā mērā ietekmē bērna veselību un labklājību. Tādēļ arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācija paredz jaundzimušajam mazulim uzreiz pēc nākšanas pasaulē vismaz stundu atrasties ādu pie ādas ar mammu, personālam iedrošinot mammu atpazīt bērna signālus, kas liecina par vēlmi zīst, un piedāvājot mammai nepieciešamo atbalstu. 

Ieguvumi mammas veselībai no ādas–ādas kontakta ar bērnu

Ādas–ādas kontakts ar mazuli uzreiz pēc viņa piedzimšanas ir dabisks veids, kā rūpēties par to, lai dzemde aktīvi sarautos, atdalītos placenta un pēc iespējas mazinātos asiņošana. Ļaujot dzemdību trešajam posmam noritēt dabiski, nabassaite netiek noklemmēta un pārgriezta un bērns paliek ādas–ādas kontaktā ar mammu līdz brīdim, kad ir piedzimusi arī placenta. Ādas–ādas kontakta un pirmās zīdīšanas iespaidā mammas ķermenī palielinās oksitocīna līmenis, kas līdz ar mazuļa masējošajām kustībām uz mammas punča pastiprina dzemdes kontrakcijas, palīdzot placentai atdalīties un dzemdei sarauties. Tādējādi oksitocīns samazina asiņošanu, kā arī vienlaikus veido ciešu saikni starp mammu un mazuli, aktivizējot mammas instinktus par viņu rūpēties un aizsargāt. 

Papildus fiziskajiem ieguvumiem mazuļa atrašanās ādu pie ādas ar mammu samazina arī pēcdzemdību depresijas risku, kā arī kalpo kā līdzeklis pēcdzemdību depresijas mazināšanai, ja novērojami tās simptomi. Paaugstinātais oksitocīna līmenis, kas rodas pieskārienu mātes ādai, zīdīšanas un mātes un mazuļa savstarpējās mijiedarbības rezultātā, samazina mātes iespējamo nemieru, trauksmi, skumjas, bailes un nomāktību un uzlabo saikni starp viņu un mazuli. (Par oksitocīna nozīmi grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā lasi žurnāla „Mammām un Tētiem” 12. numurā – http://www.mammamuntetiem.lv/books/.)

Veselīgākas piesaistes modelis, kas veidojas ādas–ādas kontakta iedarbības rezultātā, palīdz sievietei labāk saprast savu mazuli, vēlēties un arī spēt parūpēties par viņu, tādējādi stimulējot mammas apziņu par viņas spēju būt pietiekami labai mammai savam mazulim.

Ādu pie ādas arī pēc ķeizargrieziena

Lai arī līdz šim aprakstītais parasti tiek attiecināts uz veseliem un iznēsātiem mazuļiem, kas dzimuši dabiskā ceļā, pētījumi liecina, ka ādas–ādas kontakts ir vēlams un praktiski īstenojams arī pēc ķeizargrieziena operācijas. Atšķirībā no priekšstata par bērna iespējamo atdzišanu (hipotermiju) operāciju zāles zemās temperatūras dēļ salīdzinājumā ar dzemdību telpām pētījumi apliecina, ka atrašanās ādu pie ādas ar māti operāciju zālē, apsegtam ar sausu segu, spēj sasildīt mazuli un uzturēt viņa ķermeņa temperatūru tikpat labi kā mākslīgi apsildīšanas objekti, vienlaikus gādājot arī par pārējiem ādas–ādas kontakta sniegtajiem ieguvumiem.

Ideālajā gadījumā ādas–ādas kontaktam vajadzētu sākties uzreiz pēc piedzimšanas un nepārtraukti turpināties vismaz līdz pirmās zīdīšanas beigām vai vēl ilgāk – 2 stundu garumā.

Tā kā neviens pētījums, kas līdz šim veikts attiecībā uz ādas–ādas kontakta izmantošanu uzreiz pēc ķeizargrieziena dzemdībām jau operāciju zālē, neuzrāda nekādu negatīvu iedarbību nedz uz mammu, nedz mazuli, tā nodrošināšana ir ieteicams veids, kā rūpēties par mazuļa veselību un labklājību un kā vismaz divkārt samazināt iespējamo zīdīšanas grūtību risku, ar ko var nākties saskarties pēc ķeizargrieziena operācijas. Pētījumi rāda, ka ar „ķeizaru” dzimušie mazuļi, kas uzreiz nonāk ādu pie ādas ar māti un paliek tur vismaz līdz pirmās zīdīšanas beigām, sāk zīst ievērojami ātrāk un patstāvīgāk, liekot pamatu arī veiksmīgai turpmākajai zīdīšanas pieredzei.  Tomēr svarīgi apzināties, ka ķeizargrieziena operācija var ietekmēt mātes spēju parūpēties par bērnu ādas–ādas kontakta laikā, tāpēc var būt nepieciešama atbalsta personas vai atbildīgā personāla uzraudzība un palīdzība, kā arī gadījumā, ja ādas–ādas kontakts ar mammu nav iespējams, to vajadzētu nodrošināt mazuļa tētim.

Ādas–ādas kontakts ar tēti

Visideālākajā gadījumā, lai nodrošinātu nepieciešamo bioķīmisko, mikrobioloģisko un psiholoģisko procesu norisi, pirmajā stundā pēc dzemdībām mazulim vajadzētu atrasties ādu pie ādas ar savu mammu, savukārt pēc tam nonākt šai kontaktā ar tēti. Arī situācijā, kad uzreiz pēc dabiskām vai ķeizargrieziena dzemdībām mamma kādu iemeslu dēļ ādas–ādas kontaktam nav pieejama, vislabākā iespējamā alternatīva ir kailam mazulim atrasties uz tēva kailajām krūtīm. Turpmākajās dienās un nedēļās pēc dzemdībām abi vecāki vienlīdz labi var pārmaiņus gādāt par bērna atrašanos ādu pie ādas ar kādu no vecākiem.

Ādas–ādas kontakts ar tēti, tieši tāpat kā ar mammu, spēj nodrošināt optimālu mazuļa ķermeņa temperatūru, sirdsdarbības un elpošanas stabilitāti, mazāku enerģijas patēriņu un augstāku glikozes līmeni asinīs, lielāku drošības sajūtu, kā arī samazina raudāšanu un veicina bērna instinktīvo uzvedību, kas novērojama pirms pirmās zīdīšanas. Tā kā kopdzīves laikā arī mammas un tēva ādu apdzīvojošie mikroorganismi, visticamāk, ir sajaukušies un kļuvuši līdzīgi, arī tēva āda var kalpot par mazulim nepieciešamo baktēriju avotu.

Ādas–ādas kontakts ar tēti ir ļoti būtisks mazuļa un tēta savstarpējām attiecībām un turpmākajai mijiedarbībai. Dr. Nils Bergmans, kas pastiprināti pētījis šo jautājumu, apgalvo, ka pat 30 minūtes jaundzimušā ādas–ādas kontakta ar tēti ierosina nozīmīgas hormonālas un neirobioloģiskas pārmaiņas, kā rezultātā aktivizējas tēva instinktīvā vēlme un spējas rūpēties par savu mazuli un starp viņiem veidojas cieša emocionāla saikne. Šie tēvi vairāk iesaistās mazuļa aprūpē un jūtas drošāki un pārliecinātāki par savu spēju apmierināt bērna vajadzības.  

Mīlestības, miera un labsajūtas hormons oksitocīns gādā par stresa līmeņa mazināšanos un mieru. Visi šie apstākļi palīdz tētim vieglāk iejusties savā jaunajā lomā, tāpēc ieguvējs no ādas–ādas kontakta nav tikai mazulis, bet arī jaunais tētis un visa ģimene.

Pieredze, ko gribas atkārtot

Ļaut mazulim atrasties ādu pie ādas ar mammu vai tēti nerada papildu izmaksas un ir vienkāršs veids, kā palīdzēt jaundzimušajam pielāgoties dzīvei ārpus mammas punča, samazināt pēcdzemdību perioda fiziskos un emocionālos riskus mammai, sekmēt ekskluzīvu zīdīšanu uzreiz pēc dzemdībām un pirmo sešu mēnešu laikā veicināt mīlestības pilnu attiecību veidošanos starp vecākiem un mazuli, kā arī uzlabot sniegtās pēcdzemdību aprūpes kvalitātes vērtējumu vecāku acīs – 98 % [18] mammu, kas vismaz stundu pēc dzemdībām varējušas turēt savus mazuļus ādu pie ādas, ir pārliecinātas, ka vēlētos tādu pašu pēcdzemdību aprūpi saņemt arī nākamajās dzemdībās.

Izmantotā literatūra:
1. ICEA (International Childbirth Eduction Association) Position Paper 10/2015. Pieejams.
2. Phillips, R. M. D. The Sacred Hour. Uninterrupted Skin-to-Skin Contact Immediately After Birth, NAINR. 2013; 13(2): 67–72. Pieejams.
3. WHO, Kangaroo Mother Care. A Practical Guide, 2003. Pieejams.
4. Richardson, H. Kangaroo Care: Why Does it Work? Midwifery Today, Issue 44, Winter 1997. Pieejams.
5. Fardig, J. A Comparison of Skin-to-skin Contact and Radiant Heaters in Promoting Neonatal Thermoregulation. Journal of Nurse-Midwifery, 1980; 25(1): 19–27.
6. Mazurek, T. et. al. Influence of Immediate Newborn Care on Infant Adaptation to the Environment. Med Wieku Rozwoj. 1999, Apr–Jun; 3(2): 215–24. Pieejams.
7. Odent, M. The First Hour Following Birth: Don’t Wake the Mother! Pieejams.
8. Phillips, R. M. D. The Sacred Hour. Uninterrupted Skin-to-Skin Contact Immediately After Birth, NAINR. 2013; 13(2): 67–72. Pieejams.
9. ICEA (International Childbirth Eduction Association) Position Paper 10/2015. Pieejams.
10. Rasha Mohamed Essa, Nemat Ismail Abdel Aziz Ismail. Effect of early maternal/newborn skin-to-skin contact after birth on the duration of third stage of labor and initiation of breastfeeding, 2015. Pieejams.
11. WHO, Early Initiation of Breastfeeding to Promote Exclusive Breastfeeding. Pieejams.
12. Rasha Mohamed Essa, Nemat Ismail Abdel Aziz Ismail. Effect of Early Maternal/Newborn Skin-to-skin Contact After Birth on the Duration of Third Stage of Labor and Initiation of Breastfeeding, 2015. Pieejams.
13. Beiranvand, S. et. al. The Effects of Skin-to-Skin Contact on Temperature and Breastfeeding Successfulness in Full-Term Newborns after Cesarean Delivery. International Journal of Pediatrics, Volume 2014 (2014), Article ID 846486, 7 pages. Pieejams.
14. Beiranvand, S. et. al. The Effects of Skin-to-Skin Contact on Temperature and Breastfeeding Successfulness in Full-Term Newborns after Cesarean Delivery. International Journal of Pediatrics, Volume 2014 (2014), Article ID 846486, 7 pages. Pieejams.
15. Erlandsson, K. et. al. Skin-to-skin Care with the Father after Cesarean Birth and its Effect on Newborn Crying and Prefeeding Behavior. Birth. 2007, Jun; 34(2): 105–14. Pieejams.
16. Shorey, S. et al. Skin-to-skin Contact by Fathers and the Impact on Infant and Paternal Outcomes: an Integrative Review. Midwifery, 2016. Pieejams.
17. Pyanov, M., CPD, CCE. Why Every Dad Should Have Skin to Skin Time when Baby is Born. 2016. Pieejams.
18. Rasha Mohamed Essa, Nemat Ismail Abdel Aziz Ismail. Effect of Early Maternal/Newborn Skin-to-skin Contact after Birth on the Duration of Third Stage of Labor and Initiation of Breastfeeding. 2015. Pieejams.

Autore: Ilze Kuduliņa, dūla apmācībā