Kas ir mātes piena banka un kā tā darbojas?
Eiropā ir 214 aktīvas mātes piena bankas, tai skaitā arī Lietuvā un Igaunijā. Latvijā piena banka, kas ir jo īpaši svarīga priekšlaikus dzimušo bērnu veselības un pat dzīvības glābšanai, šobrīd ir tapšanas pirmsākumos – šim mērķim tiek vākti ziedojumi. Sabiedrībā mātes piena bankas izveidei ir ļoti liels emocionālais atbalsts. Tomēr, kā tas nereti mēdz būt ar visu jauno, par to ir daudz neskaidru jautājumu, dažkārt pat amizanti aizspriedumi, kurus kliedē ārste, Latvijas Neonatologu biedrības vadītāja Amanda Smildzere.
Sieviete nedrīkst lietot medikamentus, smēķēt, lietot alkoholu,
viņai nedrīkst būt tetovējumi, jo caur tiem var ienest organismā
infekciju.
Katru gadu vairāk nekā 1000 bērnu Latvijā dzimst priekšlaikus.
Pirmajos dzīves mēnešos pareizam uzturam ir izšķiroša nozīme -
mammas piens vismazākajiem dod spēku izdzīvot un attīstīties.
Diemžēl ne visām mammām, bērniņam piedzimstot priekšlaikus, ir savs
piens. Pētījumi liecina, ka labākā alternatīva mātes pienam ir
citas mammas jeb donora piens. Vecāku organizācija
Mammamuntetiem.lv atbalsta iniciatīvu “Dod spēku vismazākajam” par mātes piena bankas izveidi
Latvijā, tāpēc sarunā ar ārsti neonatoloģi Amandu Smildzeri kliedē
maldīgos priekšstatus par piena banku un donoru pienu.
Vai donoru mammu pienu varēs saņemt arī laikā dzimušie
bērni, kuru mammām piens ir beidzies?
Nē, jo donoru piens ir izšķiroši svarīgs tieši mūsu vismazākajiem
pacientiem. Visā pasaulē šī prakse attiecas uz priekšlaikus
dzimušiem bērniem līdz 32. grūtniecības nedēļai un ar svaru līdz
1,5 kg. Šiem mazuļiem ir ļoti nenobriedis zarnu trakts ar
nenobriedušām zarnu šūnām, kas nespēj izstrādāt nepieciešamos
fermentus, tāpēc viņiem ir liels risks piedzīvot zarnu iekaisumu,
kas izpaužas kā čūliņas un zarnu daļu nekroze. Ik gadu Bērnu
klīniskās universitātes slimnīcā ir 15-16 šādi bērniņi. Vairāki no
viņiem ir jāoperē, jāuzliek stoma (zarnas gala izvadīšana uz
vēdera priekšējās sienas), lai varētu turpināt barošanu, uz laiku
izslēdzot no gremošanas slimo zarnu daļu. Vēlāk tas var ietekmēt
bērna kopējo attīstību. Priekšlaikus dzimuša bērna mammai ir ļoti
liels emocionāls stress, tāpēc sava piena var nebūt vai parādīties
vēlāk.
Sieviete - piena donore, nedrīkst lietot medikamentus, smēķēt, lietot alkoholu, viņai nedrīkst būt tetovējumi, jo caur tiem var ienest organismā infekciju.
Jāuzsver, ka donoru piens ir ļoti dārgs. Piemēram, Igaunijā
izrēķināts, ka viens litrs donoru mammu piena izmaksā 100 eiro.
Laikā dzimušie bērni ir ar nobriedušu zarnu traktu un spēj sagremot
arī piena maisījumus, kuri būtībā ir ļoti kvalitatīvi, bet nekad
nebūs iespējams pilnībā atdarināt mammas pienu, jo tā sastāvs ir
unikāls. Izņēmumi, kad donoru pienu varētu saņemt laikā dzimušie
mazuļi, ir zīdaiņiem ar iedzimta zarnu trakta slimībām.
Vai donoru mammu pienu varēs nopirkt?
Nē, nevarēs.
Vai donoru mammu piens ir drošs?
Jā, jo mātes piena bankā tas tiks rūpīgi pārbaudīts, tiks veikta
pienā esošo baktēriju testēšana, lai kontrolētu bakteriālo
piesārņojumu, pēc tam tiks analizēts piena sastāvs – cik tas satur
ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku, piens tiks apstrādāts –
pasterizēts noteiktā temperatūrā. Un pēc atkārtotas pienā esošo
baktēriju pārbaudes tas tiks sasaldēts un uzglabāts līdz brīdim,
kad tas būs nepieciešams mazulim. Tiesa, pienu atsaldējot,
pasterizējot un vēlreiz sasaldējot, tā kvalitāte pilnībā vairs nav
pielīdzināma svaigam mammas pienam, bet daļu kvalitātes un vērtīgo
vielu piens tomēr saglabā arī pēc šādas pārstrādes, kas ir ļoti
būtiska, lai pieniņš būtu pilnīgi drošs.
Ir dzirdēts sakām: “Svešas sievietes pienu savam bērnam
negribētu! Varbūt viņai kādas slimības?”
Lai kļūtu par piena donori, sievietei ir jābūt veselai. Ir valstis,
kur par piena donorēm ņem tikai laikā dzimušo bērnu mammas, bet ir
arī pieredze, kur izmanto priekšlaikus dzimušo mazuļu mammu pienu,
ja viņām pieniņš paliek pāri. Sieviete nedrīkst lietot
medikamentus, smēķēt, lietot alkoholu, viņai nedrīkst būt
tetovējumi, jo caur tiem var ienest organismā infekciju.
Piemēram, Igaunijā piena banka darbojas dzemdību iestādē, kur
mammas laiž pasaulē veselus bērnus. Mammām tiek veiktas papildu
analīzes, ar viņām notiek intervijas gan par dzīvesveidu, gan
ēšanas paradumiem.
Kāds ir ziedošanas process - kur un kā tehniski tas notiks?
Būs speciāli jāiet atslaukt pienu uz piena banku?
Ja pēc pārbaudēm sieviete varēs kļūt par donori, tad viņu apmācīs
un iepazīstinās ar principiem, kā pareizi noslaukt pienu, sasaldēt
mājas apstākļos un kādā veidā nogādāt piena bankā. Mammai tiks
iedoti trauki, kuros pienu slaukt un saldēt, piena sūknis,
aukstumsoma. To varēs darīt mājas apstākļos. Mājās atslaukto pienu
mammas reizi 1-2 nedēļās sasaldētā veidā atvedīs, lai nodotu.
Pagaidām ir iecerēts, ka piena donores varētu būt no Rīgas un tās
apkārtnes. Plānojam vairākas vietas reģionā, kur noteiktā laikā
pienu varēs nodot.
Mulsina emocionālās piesaistes veidošanas process, jo
katras mammas pieniņā ir kāda iekodētā informācija tieši viņas
bērniņam.
Emocionālā saite šoreiz nav tā svarīgākā, jo runa ir par
priekšlaikus dzimušu mazuļu dzīvības glābšanu. Parasti ir tā, ka
priekšlaikus dzimušo bērnu nodaļā ļoti cenšas darīt visu, lai piens
būtu paša mazuļa mammai, vismaz lai ir pirmie pilieni. Ja mammai
piena tomēr nav, tad otra labākā alternatīva ir donora piens, ja
nav pieejams arī tas, tikai tad dodam speciālos piena maisījumus.
Uzturs ir tik svarīgs tāpēc, ka mazulim ir jāaug un jāattīstās,
citādi viņš neizdzīvos.
Ja mammai piens neparādās, tad bērns vairākas nedēļas var pārtikt
no donoru piena līdz brīdim, kamēr zarnu trakts nostiprinās un
bērns nobriest, parādās nepieciešamie fermenti un pareiza imūnā
atbilde. Tālāk jau var barot ar pašas mammas pienu, ja
pieniņš ir parādījies, vai arī ar speciālo
maisījumu.
Pirms dot donora pienu mazulim, viņa mammai ir jāparaksta
piekrišana. Jebkurai sievietei ir tiesības atteikties no donoru
piena došanas viņas mazulim.
Katras mammas piens pielāgojas konkrētajam bērnam. Vai
donora piens var “nesadzīvot” ar bērnu, kam tiek dots donora mammas
piens?
Piena bankā mammu piens tiks ļoti nopietni pārbaudīts, pareizi
apstrādāts un uzglabāts. Tiesa, jebkurai mammai piena sastāvs
mainās pat dienas laikā, bet donoru mammu piens tāpat satur bērnam
nepieciešamās olbaltumvielas un imūnvielas. Pat tad, ja daudzas
savas īpašības - bet ne visas! - piens apstrādes laikā zaudēs,
tāpat tas būs ļoti labs uzturs priekšlaicīga bērniņa zarnu trakta
attīstībai. To, vai priekšlaikus dzimušajam bērniņam vajag donora
pienu, noteiks ārstējošais ārsts. Konkrētas donores piena
atbilstību atsevišķi neizvērtēs, jo pamatīpašības visiem ir
līdzīgas. Pienam ir jābūt sterilam, jo, dodot nesterilu pienu,
sekas var būt sliktākas, nekā, dodot piena maisījumu. Priekšlaicīgi
dzimušam bērniņam dod gan mātes pienu, gan medikamentus, lai bērns
saņemtu visu nepieciešamo. Tomēr pirmajam ēdienam, kas nonāk bērna
zarnu traktā, ir jābūt mātes pienam. Pirmajās reizēs tās ir tikai
dažas pilītes, un tas bieži vien ir dzīvības un nāves
jautājums.
Vai mamma var dot savu pienu draudzenes bērnam? Varbūt tas
ir labāk nekā anonīms piens no nezināma donora?
Agrāk tā darīja. Mūsdienās tomēr saprot, ka tas ir ļoti augsts
risks, jo nekad nevar zināt, vai mammai, kas baro citu bērnu, nav
kāda neatklāta infekcija.
Vai donorēm ir svarīga asinsgrupa?
Šajā gadījumā tas nav svarīgi.
Vai donorēm par pienu maksās?
Donorēm par pienu nemaksās, lai šis projekts nepārvērstos par
naudas pelnīšanas veidu, kas piesaistītu piena donores ar kaitīgiem
ieradumiem. Tā būs brīvprātīga izvēle un balstīsies uz labdarības
principu.
Vai pienu varēs nodot arī tāda mamma, kurai, piemēram, ir
jau gadu vecs bērns, kuru viņa zīda ar krūti?
Ārvalstīs šajā jomā nekādu ierobežojumu nav. Ja mamma baro savu
bērnu un piena pietiek nodošanai, to var darīt, cik ilgi viņa
vēlas. Piena bankai pat ir izdevīgāk, ja ir mazāks skaits mammu,
kas nodod vairāk piena, nekā daudz mammu ar nelielu piena daudzumu.
Jo ar katru māmiņu tiks strādāts individuāli, un katras mammas
piens tiks analizēts atsevišķi.
Vai ir kādi Ministru kabineta noteikumi un likumi, kas šo
procesu un drošību regulē?
Ir starptautisks likums par donēšanu, kur ir pielikums par piena
bankām. Šis likums ir attiecināms uz visām Eiropas valstīm, tai
skaitā arī Latviju. Pašlaik piena bankas izveide Latvijā ir pašos
pirmsākumos, tas ir ļoti dārgs process, izveidošanai vajadzēs 1-2
gadus, kuru laikā noteikti būs arī papildu jāsakārto likumdošana
Latvijā.
Kā jau šobrīd var atbalstīt pirmās mātes piena bankas
izveidi Latvijā?
Šobrīd notiek Latvijas Neonatologu biedrības, uzņēmuma Nutricia,
Bērnu slimnīcas fonda, Rimi un priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku
organizācijas “Esmu klāt!” rīkota ziedojumu vākšanas kampaņa “Dod
spēku vismazākajam”, kuras ietvaros savāktos līdzekļus plānots
izmantot mātes piena bankai svarīgas aparatūras – mātes piena
analizatora – iegādei. Šim mērķim nepieciešami 27 tūkstoši eiro.
Ziedot iespējams dažādi:
Līdz gada beigām iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 piena maisījumus
ar akcijas uzlīmi Rimi veikalos, tādējādi ziedojot 0,50 EUR par
katru iegādāto iepakojumu (izņemot lietošanai gatavos, šķidros
piena maisījumus),
zvanot uz Bērnu slimnīcas fonda ziedojumu tālruni 90006988
(ziedojums: 1,42 EUR par zvanu) vai ziedojot mājaslapā
bsf.lv,
līdz 13. novembrim ziedojot Rimi un Supernetto kastītēs vai Mans
Rimi naudas uzkrājumu Rimi veikalu kioskos vai mājaslapā
mansrimi.lv.