Bērna vertikālā un horizontālā attīstība līdz gada vecumam

Ja gadās pamanīt kādas no virzes, ir iespēja vērsties gan pie bērnu ārsta, gan fizioterapeita, kuri turpmāk palīdzēs izprast problēmas un spēs nepieciešamības gadījumā palīdzēt gan bērnam, gan vecākiem.
 

Savas dzīves pirmajā gadā bērna attīstībā notiek divi procesi: vertikālā un horizontālā attīstība

Vertikālā attīstība ir procesu ķēde, kas saistīta ar fizisko attīstību. Piemēram, tiek pārbaudīts, vai bērns aptuveni divu mēnešu vecumā sāk turēt galvu, sešu mēnešu vecumā — sēdēt, bet gada vecumā staigāt — viņš it kā lēnām atbrīvojas no zemes gravitācijas. Lai bērns attīstītos un kļūtu līdzīgs pieaugušajam, vertikālās attīstības procesā tiek tērēts vesels gads.

Līdz ar vertikālo attīstību attīstās arī bērna pasaules uztvere — ja bērns guļ, viņš redz tikai griestus. Guļot uz vēdera, iespēja atklāt pasauli ir lielāka, sēdus vai stāvus pasaule atveras vēl vairāk. Ja bērns nesāk laikus turēt galvu un nemitīgi skatās griestos, viņš attīstībā. atpaliek, nesocializējas. Tādējādi aiz socializēšanas problēmām bieži vien slēpjas nevis tas, ka bērns piedzimis atpalicis, bet gan tas, ka viņš nav saņēmis pietiekamu palīdzību. Vecāku un lielā mērā arī mediķu pieaugušais pienākums ir pamanīt šīs novirzes un palīdzēt, ja tas ir nepieciešams.

Horizontālā attīstība ir dvēselei, lai bērns  izjustu gandarījumu no kopā būšanas ar māti. Jo jaunāks un mazāks bērns, jo vairāk viņš vēlas būt savas mātes tuvumā, ar katru nākamo dzīves mēnesi bērns kļūst skatienu pa arvien patstāvīgāks un sāk attālināties no mātes. Pats bērns ir barometrs, kurš nosaka, cik tālu viņš grib attālināties no mātes.

Līdz ar to nav svarīgi, ko saka māte, bet ko bērns pats izpauž vai saka. Ja māte aiznes jaundzimušo bērnu uz blakusistabu, viņa, tēlaini sakot, pārgriež daļu no sociālās nabas saites.

Vērojiet attīstību

Vertikālā un horizontālā attīstība ir divi galvenie attīstības virzieni, bet bieži vien vecāki interesējas arī par to, kā mazulis attīstās ik dienu. Dažas ģimenes pat  aizpilda bērna attīstības žurnālu, citas pieraksta mazuļa jaunatklātās prasmes. Tā vai citādi, bet katra ģimene bērna attīstību salīdzina ar to, kādai tai vajadzētu  būt, balstoties uz pierādījumiem.

Ja māte aiznes jaundzimušo bērnu uz blakusistabu, viņa, tēlaini sakot, pārgriež daļu no sociālās nabas saites.

Mēģināsim atcerēties, kāda ir bērna attīstība pa mēnešiem. Tomēr atgādinu, ka,  piemēram, otrajam mēnesim raksturīgās  pazīmes neizpaužas uzreiz pirmā mēneša pēdējā dienā, un, kas arī ir ļoti svarīgi, bērna attīstībā iespējamas lielas svārstības.

Es ieteiktu vērot bērna attīstību ar pienācīgu uzmanību, bet nevajag krist panikā, ja ir mazākās novirzes no vispārīgām normām. Ja vecāki novēro, ka attīstības process ir apstājies par mēnesi, vienmēr derētu vērsties pie ārsta, sevišķi pie pediatra, lai iespēja mi ātrāk noteiktu diagnozi un vajadzības gadījumā sāktu bērnam nepieciešamās procedūras.

• 2 mēneši
  Ja 30-40 cm attālumā no bērna kustināsiet rotaļlietu, bērns tai lēni sekos ar skatienu. Viņš var pat diezgan stipri turēt rotaļlietu rokās. Galvu turēt viņš pats vēl nemāk un nespēj, tomēr viņš to nedaudz piepaceļ, guļot uz vēdera, un, ja mēs, turot viņu klēpi, viegli atbalstām viņa galvu, viņš kādu bridi cenšas to turēt taisni. Sākumā viņš smaida reti un nejauši. Lai gan bērns savas dzīves pirmajā mēnesi drīzāk ir nopietns, viņa sejas izteiksme ir piepildīta ar jēgu un dzīvīgumu. Nomodā, kad pieaugušais bērnam māj ar galvu vai runājas ar viņu, bērns smaida pretim un ar skatienu pavada cilvēkus, kas viņa tuvumā pārvietojas. Izrunā dažus patskaņus.

• 3 mēneši
  Bērns ir spējīgs ar ātru skatienu pavadīt rotaļlietu, kas viņa priekšā kustas. Skatās uz savām rokām arī tad, ja neko netur. Uz vēdera guļot, ilgi notur galvu, bet sākumā to nespēj pacelt sevišķi augstu. Tieši guļus, turot galvu, bērns sāk iegūt daudz informācijas no apkārtējās pasaules. Ja viņš tiek likts sēdus, galva nolaižas uz priekšu. Spriež pirkstus dūrā, un, ja ar viņu runājas, tad “atbild”. Aptur skatienu pie pieaugušā, Plūkā un velk savu kreklu, pieaugušo drēbes.
   
• 4 mēneši
  Aplūko rotaļlietas, kuras tur rokās, un bāž tās mutē. Ja rotaļlietā kustas, vicina a rokām, pagriežoties tai pakal. Uz vēdera guļot, tur atmestu galvu, bet sēdus groza galvu uz vienu un uz otru pusi. Rausta drēbes ar pirkstiem. Pacel rokas un spēlējas ar pirkstiņiem. Spiedz vai skaļi izdveš dažādas skanas. Ļoti satraucas, ja pieaugušā spēle viņam patīk. Ja pieaugušie tuvojas un apstājas pie viņā, smaida.
   
• 5 mēneši
  Guļot uz muguras vai sēžot, stiepj rokas pēc rotaļlietas. Ja tā ir tuvumā vai ja pieaugušais sāk to stumt tālāk, bērns var rotaļlietu sagrābt rokā. Ja rotaļlieta, ar ko viņš spēlējās, nokrīt, ar skatienu vēro mantiņas krišanu. Sēžot tur galvu droši un taisni. Ja ņem bērnu klēpī, galva atkal nolaižas atpakaļ. Bērns kļūst kustīgāks, dažreiz mēģina izrāpties no gultas. Balss tembrs kļūts stiprāks, citreiz tas ir spalgs. Ja rokās vai acu priekšā nav spēļmantiņu, tad kasa galda virsmu vai kādu gultas detaļu. Ja redz sevi spoguli, smejas. Bērns, kas tiek barots ar mākslīgu uzturu, paņem barošanas pudelīti starp rociņām un tur to kā mazs lācītis. 
  
   
• 6 mēneši 
  ​Redzot rotaļlietu, stiepjas un tās pusi un ķeras tai klāt ar abām rokām. Ja satver, tad bāž rotaļlietu mutē. Guļot uz muguras, sagrābj ar roku kāju, cenšas spēlēties ar savu kāju. Ar abām rokām pieķeras pie gultas apmalītes. Spēj pats pagriezties no muguras uz vēdera. Paņem mazu rotaļlietu rokās. Sāk “runāties" ar cilvēkiem vai spēļmantiņām, ņurd, murmina un burbuļo. Redzot sevi spoguli, smejas un rāda uz spoguļattēlu. Sāk atšķirt svešus cilvēkus no tiem, kas pastāvīgi ir ar viņu kopā.
   

• 7 mēneši
  Kustinot bērna priekšā rotaļlietu, viņš sāk stiept roku mantiņas virzienā un paņem to no pieaugušā. Var spēļmantiņu pārņemt no vienas rokās otrā. Sākumā spēj sēdēt nedroši un loti īsu laiku. Ja pieaugušais sēdošā pozā atbalsta, vicina mantiņu augšā un lejā un dauza sevi ar to. Stāv uz kājām, ja atbalsta aiz padusēm. Māk mazas mantiņas paņemt ar diviem vai trim pirkstiņiem. Māk salasīt mazas mantiņas, novietot tās uz plaukstas (ja pieaugušais vēlas šo prasmi pārbaudīt, labāk spēlēties, piemēram, ar rozīnēm, jo tās ir mīkstas un, tām nokļūstot mute, nekas slikts nenotiek). Skali izrunā zilbes vai atkārto patskaņus: ma, la, a-a-a-a, u-u-u-u. Guļot uz muguras, spēlējas ar kājām, bāž kāju pirkstiņus mute. Redzot spoguli savu spoguļattēlu, stiepj rokas un plakšķina ar rokām.

• 8 mēneši
  Spēj pēc kārtas paņemt rokās divas mazas spēļmantiņas un tās turēt. Ja bērnam dod bumbiņu, cenšas to novietot pie pārejām rotaļlietām. Stiepjas pēc apavu auklām. Sēž droši un bez ārēja atbalsta vismaz desmit minūtes. Māk pats ar rokām atbalstīties uz priekšmetiem. Pieturot aiz pleciem, var stāvēt uz kājām. Izrunā zilbes da, ba, ga, ma. Redzot spēļmantiņu, cītīgi stiepjas pēc tās, var bāzt mute, metināt tai iekost, bet vēl nelaiza.

• 9 mēneši
  Ja rokās ir divas spēļmantiņas un pieaugušais rāda trešo, bērns var vienu no rotaļlietām, kas ir rokās, izmest, lai paņemtu citu. Sit vienu pantiņu pret otru. Var mierīgi un ilgi pats sēdēt. Noliekot stāvus, stāv gultā, pieturoties pie tās ar roku. Spēj satvert mazus priekšmetus ar diviem pirkstiem. Izrunā dubultzilbes. Var atdarināt klepu, klakšķināt mēli. Reaģē uz savu vārdu, ja vēršas pie viņa. Vajadzības gadījumā tur savu pudelīti, satver to. Tukšu pudeli met malā. Ja piedāvā gardumiņu, bērns to var ielikt pats sev mutē.
• 
  10 mēneši
  Spēlējas ar tasīti vai bļodu, kurā  pieaugušais ielicis spēļmantiņu. Arī pats mēģina mantiņu ievietot bļodiņā. Stāv pie sienas vai pie gultas gala bez atbalsta, uz brīdi var nostāvēt ari uz vienas kājas. Rāpo četrrāpus, bet pats kājās piecelties nespēj, tikai cenšas. Viegli atbalstot, spēj stipri noliekties uz priekšu. Māk pieskarties priekšmetiem ar rādītājpirkstu un pastumt tos. Var mest mazu rotaļlietu zemē un pēc tam atkal to pacelt (ja tiek līdz rotaļlietai). Salasa ar rādītājpirkstu un īkšķi diezgan ātri mazus priekšmetus. Var izrunāt vienu vai divus vārdus, nesaprotot to nozīmi. Demonstrējot viņam spēli ar kādu rotaļlietu, šo darbību var imitēt.

• 11 mēneši 
  Izņem mantiņu no kastītes vai bļodas un, ja parāda, kā tas darāms, liek atpakaļ. Pieturoties pie krēsla, staigā ap to. Var staigāt, pieturoties pieaugušajam pie vienas rokas. Saka "mamma", "tētis" un saprot šo vārdu nozīmi. Var pieņemt viņam piedāvāto mantiņu, bet atpakaļ vēl nedod. Spoguli redzot spēļmantiņas spoguļattēlu, stiepjas pēc tā kā pēc pašas spēļmantiņas.

• 12 mēneši 
  Novietojot bērna priekšā vairākas spēļmantiņas, viņš tās paņem pēc kārtas un spēlējas ar tām. Var uz īsu laiku pats piecelties un pat spert pāris solus, bet pēc tam uzreiz krīt. Bez vārdiem “mamma, "tētis" pasaka vēl kādu vārdu. Uzkarinātu mantiņu vairs tikai nestumj, bet piesardzīgi šūpina. Novieto vienu mantiņu virs otrs.