Laiks sev – māmiņas nepieciešamība, nevis kaprīze
Lai cik veca būtu patiesība, ka ikvienam bērnam ir nepieciešama laimīga un atpūtusies mamma, joprojām sievietes, auklējot mazuļus, piemirst parūpēties par sevi un savām vajadzībām. Mūžīgā atruna – kad bērns izaugs, tad gan es... Bet tā nevar. Jaunajai māmiņai ir nepieciešams laiks sev, lai gūtu spēku, prieku un pats svarīgākais – atpūstos. Vairāk stāsta psiholoģe, Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.
Ātrākais ceļš, lai iegūtu laiku sev – lūgt
palīdzību
Pirmā un galvenā lieta, ko ikviena jaunā māmiņa var darīt, lai
atrastu laiku sev, ir mācīties bez vainas izjūtas un nožēlas lūgt
palīdzību. Parasti atbalsta personas ir bērna tētis, kāda no mazuļa
vecmāmiņām vai algota aukle. Reizēm labākā izvēle ir pēdējā, ja
attiecības ar mammām nav gana labas vai arī modernās vecmāmiņas ir
aizņemtas savā dzīvē, joprojām esot aktīvas darba un sociālajā
jomā. Lūdzot un pieņemot palīdzību, būtiski ir nejust vainas
izjūtu. Taču, ja ir sajūta, ka no kāda iespējamā palīga var sekot
kritika par to, ka, dzīvojoties pa māju, mamma nevar nogurt, tad
labāk palīdzību pavaicāt kādam citam. Laiks, kad māmiņa ir mājās ar
mazuli, nav labākais brīdis savstarpējo attiecību risināšanai,
tāpēc labāk uzrunāt cilvēku, kurš nekritizēs, bet palīdzēs. Un
svarīgākais – lai atelpas brīži būtu nevis kampaņveidīgi, bet
regulāri.
Jaunajai māmiņai nav jēgpilni salīdzināt sevi ne ar mammu, ne vīramāti un nav vajadzības salīdzināt arī ar draudzeni.
Mammas pirms mums
Jaunās māmiņas mēdz atzīties, ka ir grūti lūgt palīdzību, jo
atceras, kā viņu mammas agrāk mierīgi tikušas galā ar saviem
bērniem. Turklāt tolaik taču nebija dažādu brīnišķīgu izgudrojumu,
piemēram, autiņbiksīšu, veļas mašīnas un piena pumpīšu, kas
mūsdienu mammām ļoti atvieglo dzīvi. Līdz ar to jaunās māmiņas mēdz
pašas sevi nomocīt ar domām – kā gan es vispār drīkstu būt
nogurusi! Psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte norāda, ka
drīkst gan, jo jau pati būšana par māmiņu uzliek lielu emocionālo
slodzi, kas ir 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Domājot par
agrākiem laikiem, speciāliste spriež, ka to laiku mammas fiziski
nebija tik ciešā kontaktā ar mazuli. Šodienas mammas, piemēram,
daudz biežāk lieto slingus, rūpējas, lai viņai un bērnam būtu ādas
– ādas kontakts. Lai arī šis kontakts ir pozitīvs, tas tomēr rada
papildu slodzi. Vēl speciāliste akcentē, ka agrāk dzīves ritms
kopumā bija lēnāks, tāpēc jaunajai māmiņai nav jēgpilni salīdzināt
sevi ne ar mammu, ne vīramāti un nav vajadzības salīdzināt arī ar
draudzeni.
Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams laiks sev. Laiks, kas nav ar vienu jādala. Laiks, kurā nav jāuztraucas par kādām problēmām vai jārūpējas par bērnu.
Kāpēc grūti atstāt bērnu pieskatītājam
Mūsdienu sievietes tiešām cenšas būt labas mammas saviem bērniem,
un viņas arī mēģina piepildīt apkārtējo gaidas, kādai jābūt labai
mammai. Līdz ar to brīdī, kad sieviete jūtas nogurusi, viņa nevēlas
atstāt mazuli pieskatīšanā citam, aizbildinoties, ka viņa mazajam
ir nepieciešama. Taču, uzmanīgi ieklausoties sevī, jaunā māmiņa
saprastu, ka patiesība slēpjas faktā, ka viņa neuzticas
iespējamajam palīgam. Tādā situācijā jāpārdomā, kādiem jābūt
nosacījumiem, lai sieviete justos droša. Iespējams, palīdzēs
mierīga saruna ar vīru vai aukli, kas paliks ar bērnu. Bet varbūt
procesam jānorit pakāpeniski – sākumā mazais ar kādu citu var
palikt salīdzinoši īsu brīdi. Varbūt sievietei nav jādodas prom no
mājas, viņa var vienkārši pagulēt vannā vai iziet uz brīdi līdz
tuvējai kafejnīcai. Tā var būt arī neliela pastaiga, kuras laikā
netraucēti var sazvanīties ar draudzeni.
Vai darīt kaut ko savai labsajūtai kopā ar
bērnu?
Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams laiks sev. Laiks, kas nav ar
vienu jādala. Laiks, kurā nav jāuztraucas par kādām problēmām vai
jārūpējas par bērnu. Jaunajai māmiņai ir vajadzīgs laiks, kad
justies mierīgai un brīvai. Taču situācijas ir dažādas – ne vienmēr
ir iespēja bērnu atstāt drošai pieskatīšanai. Tad, protams, jaunā
māmiņa var darīt kādas lietas kopā ar bērnu, piemēram, iet uz
vingrošanu vai kafejnīcu, jo dažkārt ļoti palīdz vienkārši iziešana
no mājas un citu cilvēku satikšana, kā jauna redzēšana,
piedzīvošana.
Praktiski padomi māmiņām:
- Mājai nav jābūt perfektai. Pietiks, ja mājas uzkopšanu veiksiet nedēļas nogalē kopā ar vīru.
- Drēbju gludināšana noteikti nav prioritāte. Džinsi labi izskatās arī negludināti.
- Kvalitatīva maltīte ir ne tikai mājās gatavotā, bet arī kafejnīcā – izmantojiet ēdiena pasūtīšanas iespēju. Īpaši plašs ēdienu piegādes pakalpojums ir pilsētās. Ja kāds draugs piedāvā atnest paša gatavotu ēdienu, neiebilsti!
- Lai nebūtu jādomā par iepirkšanos, izmanto preču piegādes pakalpojumus.
- Ja māmiņai ir emocionāli grūti, vērts padomāt par iespējām doties pie speciālista (psihologa vai psihoterapeita). Arī šīs vizītes var kalpot kā vērtīgs brīdis, kas veltīts sev.
- Iesaisties māmiņu domubiedru grupās. Kopīgas pastaigas un sarunas var stiprināt un ļaut nejusties vienai. Mammas var arī kooperēties – kāda var uzņemties rūpes par dažiem mazuļiem, kamēr pārējās nododas kādai izklaidei vai vaļaspriekam.
- Brīdī, kad esi sarunājusi pieskatītāju bērnam, dodies ārā arī tad, ja pirmajā brīdī negribas. Izmēģini kaut ko jaunu, dari to, ko esi darījusi līdz mazuļa piedzimšanai. Meklē lietas, kas sagādā prieku.
- Svarīgāk par visu – izgulies!
Citus padomus par bērnu audzināšanu, uzturu, bērnu un ģimenes
veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniem
platformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura,
veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un
kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi eksperti – psiholoģe Iveta
Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis
Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds
Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolēns Klāvs
Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties
no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.