Mazuļa aprūpes priekšmeti – dārgi un krāsaini, bet vai vēlami?

Fizioterapeite uzsver, ka ir kategoriski pret palīgierīcēm, kurās zīdainim piespiedu kārtā jāatrodas viņam vēl neapgūtā pozīcijā, piemēram, sēdeklītī, ja nav iemācījies sēdēt, vai staigulī, kas daudzās valstīs ir pat aizliegts. Mārketings, ka mazuļiem būtu vajadzīgi šādi aksesuāri, ir daudz spēcīgāks par informāciju, kā tie patiesībā ietekmē bērna kustību attīstību, precīzāk – kavē to. 

Muzikālie karuseļi un rotaļlietas, kas karājas virs mazuļa, neveicina viņa attīstību.

Pēc iespējas vienkāršāk 
Mums, pieaugušajiem, šķiet, ka mazajam patīk viss, kas spīd, skan, mirgo. Protams, tas pievērš viņa uzmanību un uz kādu brīdi var arī nomierināt raudošu bērnu, taču patiesībā, ja apkārt ir par daudz spilgtu krāsu un skaņu, tas zīdaini satrauc. Tāpēc vislabāk, ja mazulis atrodas tādā vidē, kas nav pārlieku krāsaina un žilbinoša. Tas nozīmē, ka nav vajadzības, piemēram, pēc muzikālajiem karuseļiem virs bērna gultiņas. Turklāt tas arī nav droši, ka virs mazuļa galvas ir piestiprināta tāda smaga konstrukcija, kāds ir karuselītis. 
Tāpat nav nepieciešamas mirguļojošas un skaļas rotaļlietas. Varbūt tās mazo nomierina vai izklaidē konkrētajā brīdī, īslaicīgi, taču viņa attīstību neveicina. Šo rotaļlietu vietā labāk izvēlēties pēc iespējas vienkāršākas mantas, mazulim pietiks pat ar mīkstu lupatiņu vai košu zeķīti. Pievērs uzmanību, lai pirmās bērna rotaļlietas nav smagas un, tām krītot laukā no mazuļa rokām, viņš negūtu traumu. 

Pievērs uzmanību, lai pirmās bērna rotaļlietas nav smagas un, tām krītot laukā no mazuļa rokām, viņš negūtu traumu.

Mazulis iepazīst savu ķermeni 
Pirmais, ko mazais iemācās, ir griezt galvu pa labi un pa kreisi, tad viņš sākumā nejauši un vēlāk arvien apzinātāk sāk pētīt savas plaukstas – vienu, otru, atverot, aizverot, pagriežot un kustinot roku tuvāk un tālāk, pakustinot arī pirkstus. Tikai tad viņa plaukstas ir gatavas arī tvert priekšmetus, kas atrodas viņam blakus, un tas savukārt veicina bērna pagriešanos uz sāniem un vēlāk jau velšanos uz vēdera. „Šīs prasmes zīdainis var attīstīt tikai tad, ja atrodas guļus un vislabāk uz cietas virsmas – grīdas,” teic fizioterapeite. 
Mazuļiem paredzētajiem aktivitātes centriem arī nebūtu nekādas vainas, ja vien tos nepiedāvātu vienmēr tik košās krāsās un reizēm pat ar spilgtām gaismām un skaņām. Turklāt ir tādi aktivitāšu centri, kas sastāv ne tikai no paklāja, bet virs tā piekarinātas rotaļlietas. Bērns uz tām skatās, taču – kas notiek? Viņš tās nevar aizsniegt! Pirmkārt, mācās nevis griezt galvu uz sāniem, bet gan skatās uz augšu. Otrkārt, uz augšu ceļ rokas, jo vēlas aizsniegt rotaļlietas, bet tas neizdodas – šī situācija plecos un kakla daļā var veicināt muskuļu tonusu. 

Šūpuļkrēsli liek atrasties bērnam nedabiskā pussēdus pozīcijā.

Neierobežotas kustības 
Vai mazo sēdināt zīdainim paredzētā šūpuļkrēslā? Fizioterapeite ir pret. Mazulim dabiska ir guļus poza, nevis pussēdus pozīcija. „Zīdaiņu šūpuļkrēslus es saucu par pirmajiem televizora krēsliem, jo bērns, tajā atrodoties, ir spiests būt pasīvais vērotājs: viņš skatās pārsvarā uz priekšu, maz kustas, un vienīgais, ko šādā pussēdus pozīcijā ir spējīgs veikt, – kustināt kājas, celt galvu un ar plaukstām sist priekšā noliktās mantas, vēlāk tās arī satvert, bet nevis no sāniem, kā tam vajadzētu būt, bet gan ceļot rokas uz augšu. Tas noved pie paaugstināta muskuļu tonusa plecos,” skaidro Klaudija Hēla.
„Un vecāki brīnās, kāpēc viņu bērns neveļas, neprot satvert mantiņu un, kad grib nomainīt autiņbiksītes, ir ļoti grūti to izdarīt, jo mazulis taisa tiltiņu, metot gaisā vēderu.” Kad mazuli vairs neinteresē tikai gulēšana un ēšana, bet maz pamazām ir arī nomoda periodi, tad labākais viņa attīstībai – un tas viņam noteikti šķitīs arī aizraujoši – likt viņu uz grīdas, apakšā paklājot, piemēram, vingrošanas paklājiņu. Apkārt noliek saritinātu, vienkrāsainu pledu vai pakaviņu un vienā pusē kādu kontrastkrāsas lupatiņu, piemēram, sarkanu, otrā – mantiņu, kas ir viegli satverama un nav smaga, lai bērns netraumētos, ja gadījumā tā izkrīt no plaukstas un uzkrīt uz sejas. Tas ir labākais veids, kā atbalstīt mazuļa pirmos kustību un spēlēšanās attīstības soļus. 

Tveršana – izziņas process
Vairums minēto sēdeklīšu, tāpat kā aktivitātes centri un muzikālie karuseļi virs gultiņas, tiek piedāvāti komplektā ar rotaļlietām, kas piesietas pie striķiem un atrodas sēdošā zīdaiņa acu priekšā. Lai arī tās šķiet pavisam nekaitīgas, tomēr mantas, kas tiek karinātas virs vai priekšā mazuļa sejai, patiesībā viņu nogurdina. Pareizs zīdaiņa attīstības solis ir tad, kad viņš mācās tvert priekšmetus, kas atrodas viņam blakus, virzot rokas uz sāniem, taču to mantu dēļ, kas noliktas mazuļa deguna priekšā, viņš stiepj rokas uz augšu. Turklāt bērns mantas, kas iekārtas striķī, satver, bet, kad tīši vai netīši palaiž vaļā, tās paliek turpat, un, ja mazulis atrodas krēslā, viņš ir spiests uz tām skatīties, jo nevar pavelties ne uz vienu, ne otru sānu. Vienīgais veids, kā rīkoties, kad apnīk uz tām lūkoties, – vai nu aizmigt, vai sākt raudāt. Tomēr dabiski jābūt tā: ja palaižu plaukstā esošo mantu vaļā, tad tā pazūd no redzes lauka, nevis turpina „karāties” deguna priekšā. 
Zīdaiņa attīstībā liela nozīme ir tieši šim izziņas procesam, kad bērns var satvert mantu, turēt to plaukstā, sajust tās svaru, var to apčamdīt, iztaustīt materiālu un galvenais – arī pārlikt no vienas plaukstas otrā. 

Dabiski jābūt tā: ja mazulis palaiž plaukstā esošo mantu vaļā, tad tā pazūd no redzes lauka, nevis turpina „karāties” deguna priekšā. 

Šūpošanās ieaijā, bet…
Zīdaiņu šūpuļkrēsliņš varbūt ir labs palīgs vecākiem uz kādu brīdi, lai nomierinātu raudošu bērnu. Visbiežāk mazais pret to neprotestē, jo brīdī, kad viņam gribas kaut ko vairāk par mierīgu sēdēšanu un viņš sāk kustēties, krēsliņš sašūpojas. Un kuram bērnam tad nepatīk tāda ieaijāšana? „Ir vecāki, kas attaisnojas ar to, ka šāda mazuļa ieaijāšana ir vienīgais veids, kā viņu nomierināt un nolikt gulēt. Tomēr jāsaka – tas ir risinājums, kas beigu beigās kļūst vecākiem par apgrūtinājumu. Bērns ātri pierod pie šādas iemidzināšanas un nespēs aizmigt citādi kā tikai tad, kad tiek šūpināts,” brīdina Klaudija Hēla. 
Vēl, lietojot šādus šūpuļkrēslus, bērnam zūd motivācija pašam kaut ko darīt. Visu laiku kādam jādarbojas, jākustina krēsliņš vai arī jāmaina un jākustina rotaļlietas, kas pie tā piestiprinātas, kad mazulis to vēl nespēj darīt. Un, kad bērns kļūst nedaudz lielāks, viņš turpina gaidīt, lai kāds viņu izklaidē, jo pats nespēj un arī negribēs spēlēties.

Vecāku ērtībām 
Ir maldīgs uzskats, ka bērns labprāt uzturas krēsliņā, kurā iespējams atrasties pussēdus un tādā veidā ļoti labi var redzēt savu mammu vai tēti. Patiesībā ne jau bērnam to vajag, bet gan paši vecāki jūtas drošāk, ka, iesēdinot zīdaini krēsliņā un noliekot to sev blakus, var labi mazo redzēt un uzraudzīt, kā arī paralēli padarīt kādus darbus, piemēram, pagatavot vakariņas un ieturēt maltīti. Pēc fizioterapeites domām, zīdaiņu krēsliņi ir radīti tikai un vienīgi vecāku ērtībām. Bērnam no tā labuma nekāda. „Ja vēlies, lai mazais ir tev blakus un vari redzēt, ko viņš dara, kamēr brokasto vai dari ko citu, iesaku likt viņu ratu kulbā. Arī tur bērns ir labi redzams, un ratos viņš atrodas sev piemērotā pozā. Un, ja aizmieg, tur var arī ļaut nosnausties,” padomu sniedz fizioterapeite. 

Autosēdeklītis ir paredzēts tikai un vienīgi, lai aizbrauktu no punkta A līdz punktam B.

Autosēdeklītis tikai braukšanai 
Bet kā ir ar autosēdeklīti, kurā zīdainis arī atrodas pussēdus? Protams, bērna drošība ir pirmajā vietā, tādēļ, braucot ar automašīnu, mazulim bez izņēmumiem ir jāsēž speciālajā zīdainim paredzētajā auto krēsliņā. „Tomēr vēlos atgādināt, ka autosēdeklītis ir paredzēts tikai un vienīgi, lai aizbrauktu no punkta A līdz punktam B, un nekam citam, tāpēc tam arī jāpaliek mašīnā,” strikti norāda speciāliste. Viņa iesaka izskaust paradumu bērnu šajā sēdeklītī arī pārnēsāt. Vienalga, brauc ciemos vai pie ārsta, vai iepirkties, vai kur citur, mazulis tajā nebūtu jāatstāj ilgāk par braukšanas laiku. Kad mašīna apstājusies, zīdainis no sēdeklīša būtu jāņem laukā un jāliek ratos vai jānes uz rokām. 

Mazulis autosēdeklītī nebūtu jāatstāj ilgāk par braukšanas laiku. Kad mašīna apstājusies, zīdainis no sēdeklīša jāņem laukā.

Staigulī bērns piespiedu kārtā atrodas stāvus pozā.

Staigulis – prece, kas daudzviet pasaulē aizliegta
Lai arī fizioterapeiti jau sen runājuši par staiguļu sliktajām īpašībām mazuļa attīstībā un bīstamību bērna veselībai un dzīvībai, tomēr joprojām tie ir redzami veikalu plauktos. Vecākiem tas pat var šķist vērtīgs pirkums – ierīce, kas palīdzēs bērnam iemācīties staigāt. Tikai ir viens „bet”… Patiesībā bērns ar to neiemācās staigāt, bet gan piespiedu kārtā atrodas stāvus pozā, kuru pats nemaz nevar mainīt. Viņš ir ielikts staigulī, un, lai pārvietotos, nākas spirināt kājiņas, pat tad, ja ir jau piekusis un priekšroku būtu devis rāpošanai, kā viņš justos daudz drošāk un stabilāk. Šāda nedabiska ķermeņa poza un ierobežotas kustības bremzē mazuļa attīstību. Bērns sāk staigāt tad, kad ir tam gatavs, un nav pareizi viņu stimulēt ar šādām palīgierīcēm. Turklāt staiguļa ritenīši mēdz ļoti slīdēt, it īpaši pa laminētu vai flīzētu grīdu, vai arī aizķerties aiz kāda priekšmetu, un mazulis var apgāzties un gūt traumas.

Vecāku organizācija  “Mammām un Tētiem” izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

Atvērt lasīšanai online