Krūts barošana pēc ķeizargrieziena - ne tikai iespējama, bet arī ļoti vēlama

Zīdot mazuli, tiek panākts, ka viņš saņem visas organismam nepieciešamās uzturvielas, nostiprinās viņa imūnsistēma, bērns tiek pasargāts no infekcijām un alerģijām, kā arī veidojas pozitīva saikne starp mammu un bērnu.

Tas viss, ko dod mātes piens, ir īpaši svarīgi mazuļiem, kas dzimuši ķeizargrieziena ceļā, jo pētījumos ir parādīts, ka šiem bērniem vēlāk dzīvē ir lielāks alerģiju un diabēta risks. Sākot zīdīšanu pēc iespējas ātrāk pēc mazuļa piedzimšanas, mazulis jau pirmajās dzīves stundās ar pirmpienu saņem organisma aizsardzībai vajadzīgās vielas, baktērijas veselīgai zarnu mikroflorai, izdalās oksitocīns, kā ietekmē sievietei ātrāk saraujas dzemde un mazinās pēcdzemdību asiņošana, tāpēc pēc ķeizargrieziena ir ieteicams jaundzimušo pirmo reizi zīdīt uzreiz pēc piedzimšanas jau dzemdību zālē, ja tiek izmantota spinālā vai epidurālā anestēzija un mazuļa veselības stāvoklis to atļauj.  

Medikamenti, kas tiek doti pēc ķeizargrieziena operācijas, ir nekaitīgi jaundzimušajiem, un to dēļ nevajag kavēt vai nesākt zīdīšanu.

Ir ieteicams jaundzimušo pēc ķeizargrieziena pielikt pie krūts pirmo pāris stundu laikā, jo šajā laikā mazuļa vēlme zīst ir visspēcīgākā. Pētījumi ir parādījuši – ja laiks līdz pirmajai zīdīšanai ir lielāks par pāris stundām, tas var sarežģīt tālāko zīdīšanas procesu.

Sākumā zīdīšana notiek, mātei guļot uz muguras, – epidurālā vai spinālā anestēzija vēl iedarbojas un ir sarežģīti mainīt pozīciju, tāpēc ir vēlama partnera vai medicīnas personāla palīdzība, lai atrastu abiem ērtāko pozu. Anestēzijai uzreiz pēc mazuļa nākšanas pasaulē ir arī pozitīva ietekme uz mātes pašsajūtu, ir iespējams izbaudīt pirmo kontaktu ar mazuli salīdzinoši komfortablā stāvoklī, nejūtot sāpes. Pēc tam ērtākā poza mazuļa zīdīšanai ir, guļot uz sāniem.

Medikamenti, kas tiek doti pēc ķeizargrieziena operācijas, ir nekaitīgi jaundzimušajiem, un to dēļ nevajag kavēt vai nesākt zīdīšanu. 

Medikamenti, kas tiek doti pēc ķeizargrieziena operācijas, ir nekaitīgi jaundzimušajiem, un to dēļ nevajag kavēt vai nesākt zīdīšanu. Ja ķeizargrieziena laikā ir izmantota vispārējā anestēzija, mazulis pēc dzimšanas kādu brīdi var būt miegaināks, kas var apgrūtināt viņa zīdīšanu, tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka pirmajās dienās pēc dzemdībām zīdīšanai ir jābūt biežai, lai stimulētu piena veidošanos bērnam vajadzīgajā daudzumā, tāpēc, ja nepieciešams, mazulis ir jāmodina.
 

Bērns pēc ķeizargrieziena, tāpat kā dabiskās dzemdībās dzimis bērns, pirmajās dzīves nedēļās ir jāzīda bieži – vismaz reizi 2 stundās dienā un ne retāk kā reizi 4 stundās naktī, tā, lai diennaktī būtu 10–12 zīdīšanas reizes.

Ja ar krūts barošanu un ar mazuli medicīniski viss ir kārtībā, papildus nekas cits nav jādod. Dodot papildus mazulim ūdeni vai maisījumu, viņš negribēs zīst krūti ilgāku laiku nekā tad, ja viņš neko nebūtu saņēmis, tāpēc samazināsies krūšu stimulācija, kas vajadzīga, lai piens veidotos mazulim nepieciešamajā daudzumā. Jaundzimušajiem, kuri pirmajās dienās pēc dzimšanas saņem maisījumu, novēro mazāku zīdīšanas laiku, kas var tālāk sarežģīt zīdīšanu. Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams mazuli zīdīt, regulāri un bieži jāatslauc piens, lai stimulētu tā veidošanos.
 

Pētījumos ir parādīts, ka pēc dzemdībām jaundzimušajiem mākslīgais piena maisījums tiek dots gan saistībā ar medicīnisku nepieciešamību, gan pēc mātes pieprasījuma, tāpēc jaunajiem vecākiem ir svarīga pārliecība, ka mātes piens ir labākais ēdiens mazulim, un mākslīgā maisījuma došana bērnam pēc ķeizargrieziena nav ieteicama, izņemot gadījumus, kad pastāv medicīniski iemesli, kāpēc tas ir jādara.
 

Pilnā apjomā piens sāk veidoties 2–6 dienas pēc mazuļa piedzimšanas (vidēji 2–3 dienu laikā), tomēr, ja dzemdības ir bijušas sarežģījas un saistītas ar stresu, piens pilnā apjomā var veidoties vēlāk.

Pilnā apjomā piens sāk veidoties 2–6 dienas pēc mazuļa piedzimšanas (vidēji 2–3 dienu laikā), tomēr, ja dzemdības ir bijušas sarežģījas un saistītas ar stresu, piens pilnā apjomā var veidoties vēlāk. Tas tā notiek neatkarīgi no tā, vai dzemdības ir bijušas ķeizargrieziena ceļā vai dabiskā ceļā. Ja šķiet, ka piena nav pietiekami, jācenšas neuztraukties un jāturpina zīdīt mazuli bieži, kā arī jākonsultējas ar zīdīšanas speciālistu. Mazulis pirmajās dzīves dienās var iztikt ar pirmpienu, kas ir mazākā daudzumā, bet koncentrētāks un barojošāks, daba to ir paredzējusi.
 

Jāseko līdzi pazīmēm, kas liecina, ka mazulis saņem pietiekami piena – ir urinācija vismaz 6 reizes dienā (sākot ar 4. dzīves dienu), ir vēdera izeja vismaz 3–4 reizes dienā (sākot ar 4. dzīves dienu, pēc 5. dzīves dienas vēdera izeja ir dzeltenā krāsā, līdz tam ver vērot t.s. mekonija izdalīšanos, kas ir tumšā krāsā), bērns pieņemas svarā (pirmajās dzīves dienās var būt svara zudums līdz 10% no dzimšanas svara jeb 250–400 gramu. Svara zudums galvenokārt saistīts ar nelielo mātes piena daudzumu pirmajās dienās pēc dzemdībām, kā arī to, ka mazais pirmo reizi nokārto savas mazās un lielās darīšanas. Apmēram 4.–5. dienā pēc dzemdībām mazulis sāk pieņemties svarā un apmēram desmitajā–četrpadsmitajā dienā sver tikpat daudz, cik piedzimstot).

Pēc ķeizargrieziena slimnīcā ir jāpaliek nedaudz ilgāk nekā pēc dabiskām dzemdībām, tas ir labi, jo tas dod iespēju atpūsties pēc iespējas vairāk pirms došanās mājās un izmantot profesionāļu palīdzību, lai atrastu visērtāko pozīciju zīdīšanai. Pat tad, ja dzemdības ir bijušas sarežģītas un mazuli nav iespējams vai ir bijis sarežģīti zīdīt pirmajās dienās, vēlāk ir iespējams atgūt nokavēto, galvenais ir pārliecība, ka mātes piens ir vislabākais un vajadzīgākais uzturs bērnam dzīves sākumā.

Mazuļiem, kas dzimuši ķeizargrieziena ceļā, ir jāievēro vecumam un veselības stāvoklim atbilstošas ēdināšanas rekomendācijas, tieši tāpat kā bērniem, kas dzimuši dabiskās dzemdībās.

Autore: Diāna Frīdrihsone, pediatrs 

Avots: