Kad un kāpēc smaida zīdainis

Nereti vecāki koncentrējas uz bērna fizisko attīstību – vai bērniņš laikā sāk velties, sēsties, celties kājās, taču ne mazāk svarīga ir arī mazuļa psihosociālā attīstība un tās nozīmīgs rādītājs ir tieši bērna smaids. Bērniņa smaidīšana līdzīgi kā viņa fiziskās dotības laikā gaitā piedzīvo attīstību. Kad un kāpēc smaida mazulis, stāsta pediatre Liene Smane.

Pirmais mēnesis – reflektora smaidīšana

Šai laikā mazulim mīmika ir un tā var būt arī ļoti izteiksmīga, taču tā vēl nav apzināta. Bērniņa primārā prasība ir pēc labsajūtas. Ja viņš labi jūtas, ir mierīgs un apmierināts, viņš pasmaida, taču tas notiek reflektori. Bērniņš, piemēram, var pasmaidīt brīdī, kad labsajūtā zīž mātes krūti.

Pirmā dzīves gada laikā tieši patīkamu emociju rašanās priekšnoteikums ir emocionāli tuva saskarsme ar mammu un tēti. Jo mierīgāki, apmierinātāki ir vecāki, jo smaidīgāks mazulis.

Otrais mēnesis – vērošana un atdarināšana

Mazulis jau spēj nofiksēt skatienu, tāpēc rūpīgi sāk vērot mātes un tēva seju. Un to sāk atdarināt. Šai laikā parādās īsts smaids – bērniņš emocionāli reaģē uz kādu viņam patīkamu balsi, pieskārienu, rotaļlietu.

Trešais mēnesis – sociālais smaids

Bērniņš jau pazīst savu mammu, tēti un citas pastāvīgi apkārt esošās personas, bērns arī seko viņiem ar skatienu. Šai laikā bērna smaids ir apzināts – šādi viņš rāda, ka viņam patīk mamma, tētis un citi cilvēki. Bērns cenšas sev piesaistīt apkārtējo uzmanību arī ar dažādām skaņām, viņš jūsmīgi gavilē, kad viņu ķircina, izrāda labpatiku, kad ar viņu nodarbojas un rotaļājas. Starp citu, trīs mēnešu vecumā bērns ne tikai smaida, bet jau arī sirsnīgi smejas.

Sešos mēnešos mammu bērniņš ļoti uzmana. Ieraugot viņu, mazulis smaida, gavilē, priecājas. Līdz gada vecumam, ja mamma uz laiku pazūd, bērniņš emocionāli asi reaģē – viņam tas rada lielu stresu.

Pieci mēneši – apkārtējo emociju nolasīšana

Tuvojoties pusgada vecumam, bērns jau uzkrājis zināmu pieredzi un spēj uztvert apkārt esošo cilvēku noskaņojumu, piemēram, vai māte viņu uzrunā draudzīgi vai īgni. Jo apmierinātāki pieaugušie bērna redzeslokā, jo smaidīgāks ir viņš pats.

Seši mēneši – smaids savējiem

Šai vecumā bērniņš parāda jūtu diferenciāciju: bērniņš labi var atšķirt konkrētas personas. Pazīstamus cilvēkus mazulis pieņem ar smaidu, gavilēšanu, ar dažādām skaņām jūsmīgi izrāda savas emocijas. Savukārt pret svešiniekiem ir piesardzīgs un dažkārt viņa reakcija var būt arī noraidoša. Mammu bērniņš ļoti uzmana. Ieraugot viņu, mazulis smaida, gavilē, priecājas. Līdz gada vecumam, ja mamma uz laiku pazūd, bērniņš emocionāli asi reaģē – viņam tas rada lielu stresu.

7-9 mēneši – emocionāla rotaļāšanās

No 7 līdz 12 mēnešu vecumam bērnam sākas jauni psihosociālās attīstības posmi. Bērniņš sāk piedalīties spēlēs, spēj paredzēt noteiktu notikumu gaitu. Piemēram, redzot, ka mamma paņem rotaļlietu, sajūsminās, ka būs kopīga spēlēšanās, bet pamanot, ka mammai rokās kabatas lakatiņš, griež projām seju, jo zina, ka mamma gribēs noslaucīt viņam degunu.

Bērniņš sāk mērķtiecīgi ņemt rotaļlietas, vērīgi tās aplūko, rāpo pa telpu, meklējot konkrētas lietas, kuras viņu varētu interesēt. Mazulis vēro bilžu grāmatas, ar pirkstu parādot uz konkrētām lietām, kas viņam šķiet interesantas. Darbības, kas mazulim patīk, pavada smaidīšana, priecīga “runāšana”.

Ja bērns nesmaida, emocionāli nereaģē uz apkārtējiem, tas ir tikpat bīstams signāls

10-12 mēneši – apzināta uzmanības pievēršana sev

Desmit mēnešos bērna iemaņas pieaug, viņš māj ar rociņu, grib pievērst sev apkārtējo uzmanību, tāpēc mēdz raustīt mammu aiz drēbēm, ar pirkstiņu var parādīt, kura ir mamma un kurš tētis. Bērniņš labi atšķir pozitīvu attieksmi.

Vienpadsmit un divpadsmit mēnešos sajūsmināti spēlējas ar dažādiem priekšmetiem, reaģē gan uz rājienu, gan uzslavu. Bērniņš arī raud, lai panāktu savu mērķi. Viņš ļoti aktīvi veido attiecības ar apkārtējiem.

Lai bērns varētu attīstīties, nepieciešams apmierināt viņa vajadzību pēc emocionālā kontakta. Pirmā dzīves gada laikā tieši patīkamu emociju rašanās priekšnoteikums ir emocionāli tuva saskarsme ar mammu un tēti. Jo mierīgāki, apmierinātāki ir vecāki, jo smaidīgāks mazulis. Zīdainis ļoti labi uztver mammas un tēta emocijas, balss tembru, mīmiku un arī tas ietekmē zīdainīša atbildes reakciju.

Ja bērns nesmaida, emocionāli nereaģē uz apkārtējiem, tas ir tikpat bīstams signāls, kā tad, ja bērniņš nemēģinātu velties, sēdēt un slieties kājās. Tikai šoreiz stāsts ir par bērna psihisko attīstību. Tieši smaids ir tas, kas rāda: bērniņš reaģē uz apkārtējo pasauli, sev svarīgiem cilvēkiem, tātad viņš attīstās un ir gatavs apgūt vēl citas jaunas nodarbes.