Lai bērna miedziņš nebūtu trausls

Miegs un tā traucējumi
Miegs ir daudz kas vairāk nekā vienkārša mūsu dienas aktivitāšu pārtraukšana. Tas ir komplekss psiholoģisks process, kura laikā cita ar citu mijas dažādas miega fāzes. Tiek izšķirtas divas miega fāzes – dziļais miegs, kad guļošais elpo dziļi un vienmērīgi, sejas muskuļi ir atslābināti, un ātro acu kustību fāze, kad cilvēks sapņo. Dziļajā miegā cilvēka organisms atjaunojas, hipofīze pastiprināti izdala augšanas hormonus, kuri atjauno bojātos audus un rada jaunas šūnas.
Iemigšana sākas ar pārejas fāzi, kad samazinās uztveres spējas. Šajā fāzē var gadīties, ka ķermenis neapzināti noraustās, jo mums rodas sajūta, ka krītam vai ka no kaut kā jāizvairās. Pēc tam pārmaiņus seko dziļāka un seklāka miega fāze, kurām mainoties bērns var pamosties.

Cik liela miega deva nepieciešama, lai nākamajā dienā pamostoties cilvēks justos atpūties, ir atkarīgs gan no vecuma, gan no individuālajām vajadzībām, to nosaka arī ģenētika. Tomēr problēmas rodas tad,  ja bērns vakarā nevar iemigt vai regulāri bez objektīva iemesla (paaugstināta ķermeņa temperatūra, kāda saslimšana, apgrūtināta elpošana caur degunu, zobu nākšana, vēdergraizes utt.) mostas naktī, kā dēļ otrā dienā bērns jūtas saguris, nomākts, ir nervozs, zūd koncentrēšanās spējas, kas var radīt nopietnus veselības traucējumus, ietekmēt viņa attīstību un augšanu. Līdzās parastajiem gulēšanas traucējumiem bērnam var būt arī citas apgrūtinošas parādības, kā zobu griešana, krākšana, mēnessērdzība un citas.

Daži mazuļi aizmieg, kad viņiem kaut kā kļūst par daudz, citi turpretī paliek nomodā, kļūst nemierīgi un čīkstīgi. Raudāšanas iemesls zīdainim ne vienmēr ir sāpes un slikta pašsajūta, bet tas var būt arī pārgurums un miega trūkums. Par zīdaiņa miega traucējumiem var runāt tad, ja mazulis, sākot ar sešu mēnešu vecumu, vismaz četras naktis nedēļā mostas trīs reizes naktī vai biežāk, ja ir nomodā vairāk nekā 20 minūtes un spēj atkal aizmigt tikai ar vecāku palīdzību.

Par zīdaiņa miega traucējumiem var runāt tad, ja mazulis, sākot ar sešu mēnešu vecumu, vismaz četras naktis nedēļā mostas trīs un vairāk reizes naktī, ja ir nomodā vairāk nekā 20 minūtes un spēj atkal aizmigt tikai ar vecāku palīdzību.

Apkārtējās vides kairinājumi
Līdz pat desmitajai dzīves nedēļai zīdainim ir iedzimta aizsardzība pret apkārtējās vides kairinājumiem. Vēlāk bērns mācās pats attīstīt normālu mēra izjūtu. Ja bērnu pārpludina ar impulsiem, viņš kļūst nervozs, kašķīgs un nespēj iemigt. Mazajam cilvēkam visa kā šķiet par daudz, viņš jūtas izmests lielajā pasaulē un reaģē uz to ar bailēm. Tāpēc jācenšas mazuli pasargāt no intensīviem apkārtējās vides kairinājumiem, piemēram, trokšņiem, kņadas un pārlieku “lielas" apkārtējo mīlestības. Lielāki bērni jāattur no televīzijas skatīšanās pirms gulētiešanas. Dodoties gulēt, iespaidi būs pārāk svarīgi, bērna miegu apdraudēs domas un sapņi par filmā redzēto.

Bailes no raganām un briesmoņiem
Līdz divu gadu vecumam bērnam nav bail no tumsas. Vēlāk bērnam var būt problēmas aizmigt tumsā, tāpēc iemigšanai tumsā vajadzētu nodrošināt blāvu apgaismojumu. Turklāt vecumā no diviem līdz pieciem gadiem slikti sapņi nav nekāds retums. Tie parasti mēdz būt nakts otrajā pusē un liek mazulim raudot pamosties no miega. Uz to jāreaģē nekavējoties, bērnu nedrīkst atstāt raudam. Ja slikti sapņi rādās pārāk bieži, tam par iemeslu var būt kādi satraucoši notikumi. Jāmēģina izzināt, kas tieši viņu biedē. Raganas, briesmoņi un spoki vienmēr bijuši bērnu raižu atspoguļojumi un tādēļ arī labs sākuma punkts sarunai. Nevajadzētu sarunā ar bērniem vienkārši noliegt to eksistenci, bet atrast laiku ilgākai sarunai un pavadīt pēc iespējas vairāk laika kopā ar bērnu. Var mēģināt pie durvīm pielikt bildi ar uzrakstu: “Sliktiem sapņiem un spokiem ieeja ir aizliegta!” Var arī izdomāt atsevišķus buramvārdus briesmoņu padzīšanai.

Raganas, briesmoņi un spoki vienmēr bijuši bērnu raižu atspoguļojumi un tādēļ arī labs sākuma punkts sarunai. Nevajadzētu sarunā ar bērniem vienkārši noliegt to eksistenci, bet atrast laiku ilgākai sarunai.

Vakara rituāli
Daži bērni bez problēmām iemieg paši, citiem nepieciešama vecāku klātbūtne. Bērns jāpieradina pie dienas un nakts mijas. Iemigšanai palīdzēs konstanti vakara rituāli, un nemainīgs dienas režīms bērniem radīs arī drošības izjūtu. Vajadzētu censties iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, lai gulētiešanas signāli vienmēr saglabātos nemainīgi un bērns varētu tiem uzticēties. Jāmēģina pēdējo pusstundu pirms gulētiešanas pavadīt vienādi.  Piemēram, vannas pelde vienmēr nomierina. Vakara noskaņai noderēs neitrāla vakara mūzika – putnu čivināšana, delfīnu “balsis” vai ūdens čalošana, kas iedarbojas iemidzinoši un nomierinoši. Lielākiem bērniem patiks bilžu grāmatu skatīšanās un pasaku lasīšana.
Var doties “vakara fantāziju ceļojumos”, piemēram, iztēloties, kā lācis iet gulēt, kā mēnestiņš izkarina zvaigznes pie debesīm, kā jūra klusi ieaijā zivtiņas un kā “ššš” skaņa paliek gliemežvākos.
Bērni bieži vien naktī nemierīgi guļ un trūkstas no miega, ja dienas laikā apkārt bijusi nemierīga atmosfēra vai kāds īpašs notikums. Ikvakara sarunas palīdzēs pārdomāt dienas notikumus, un līdz ar to miegs būs pilnvērtīgāks. Pārrunājiet skaisto, uzslavējiet bērnu un, ja nepieciešams, sniedziet piedošanu. Tas viss kliedēs bailes no tumsas un palikšanas vienam.

Rakstā izmantota grāmata “Tautas un dabas līdzekļi bērna veselībai”, apgāds “Jumava”, 2011.gads

LASI ARĪ: Svarīgākais, kas jaunajiem vecākiem jāzina par zīdaiņa miegu. Zīdīšanas konsultanta piezīmes

Bērns bieži naktī mostas. Izplatītākie iemesli un risinājumi