Ko par zīdaiņa labsajūtu stāsta... kakas

Pēc vēdera izejas krāsas, sastāva un konsistences var diezgan precīzi noteikt, vai bērns ir paēdis, vai viss ir kārtībā ar viņa veselību un arī – cik labi viņš jūtas pasaulē, kurā nesen ieradies.  Konsultē zīdīšanas konsultante Sandra Lase un pediatre Daina Brenča. 

Pirmā kaka – mekonijs

Pirmā vēdera izeja ir mekonijs. Tā ir zaļgani melnā krāsā, bez smakas, eļļaini darvaina un lipīga masa, kuru ir grūti nomazgāt. Mekonija sastāvu veido bērna norītie augļūdeņi un viss pārējais, kas tajos ir peldējis, piemēram, atmirušas šūnas, žults u. tml. Mekonijs ir signāls, ka mazuļa zarnas darbojas normāli. Nav labi, ja mazulis „apkakājas”, vēl esot dzemdību procesā, proti, nepiedzimis, jo tādējādi viņš ierij augļūdeņus ar mekoniju un pieaug infekcijas risks.  

Kad ir saņemts pirmpiens

Kad zīdainis sāk saņemt pirmpienu, tad izkārnījumu krāsa mainās uz zaļganbrūnu, bet, kad mammai piens sāk veidoties lielākos apjomos (aptuveni trešajā, ceturtajā dienā pēc dzemdībām), krāsa kļūst izteikti dzeltena. Pirmpiens ir ļoti vērtīgs, jo bērns piedzimst ar sterilu gremošanas sistēmu un tikai pēc tam, kad ir saņemts pirmpiens, sāk veidoties zarnu mikroflora, kas vēlāk palīdz ne vien regulēt vēdera darbību, bet ietekmē visas organisma sistēmas un arī imunitāti. Mātes pienā ir arī probiotiķi, kas ir svarīgi zarnu trakta darbības sakārtošanai un nodrošināšanai. 
 

Ja bērns ēd mātes pienu

Ja ceturtajā dienā pēc piedzimšanas mazulim izkārnījumi kļūst ļoti dzelteni, tas nozīmē, ka mammai piena ir pietiekami un bērns to saņem atbilstošā daudzumā. Sākumā vēdera izeja var būt ļoti šķidra un autiņbiksītēs izskatīties kā šķidrums dzeltenā krāsā. Pēc dažām dienām tās sastāvs jau kļūst biezāks un graudaināks un līdzinās dzeltenam, graudainam biezpienam. Sandra Lase pastāsta, ka, ieraugot šādu saturu autiņbiksītēs vairākas reizes dienā, mamma var būt mierīga – bērns ir paēdis. Ja mazulis tomēr ir niķīgs un raud, tad iemesls jāmeklē citur. Raudāšanu var izraisīt galvassāpes, vēdera sāpes, arī mammas vai mazuļa stress.

Savukārt, ja bērns purkšķina, bet autiņbiksītes ir tikai nedaudz sasmērētas, tas var nozīmēt, ka mazais nav paēdis. Dzīves pirmajās dienās un nedēļās par to, ka mazulim pietrūkst piena, var liecināt arī tas, ka vēdera izeja ir zaļa un šķidra, jo zīdainis sāk zaudēt šķidrumu un zarnu trakta gļotāda ir sakairināta. Vēl viena pazīme, kas var nozīmēt, ka bērns ir badā, ir ļoti mierīgs, ilgi guļošs bērns, kas taupa spēkus un ir dziļajā miegā (3–4 stundas). Pieliekot pie krūts, viņš neraud, vāji zīž un pēc dažām minūtēm aizmieg. 

Labs rādītājs tam, vai bērns nav badā, ir arī tas, kā viņš urinē. Zīdainim ir jāčurā vismaz tik reižu dienā, cik dienas ir pagājušas kopš viņa piedzimšanas. Pirmajā dienā pietiek arī ar vienu reizi, pēc tam skaitam jāpieaug. Divu nedēļu vecumā bērns var čurāt pat 14–20 reizes jeb tās ir 6–8 pieslapinātas autiņbiksītes. Pirmās dienas urīns var būt nedaudz iesarkans, jo nieres vēl īsti nav iestrādājušās, pēc tam urīnam jāizskatās kā ūdenim – bez krāsas un bez smaržas. 

Trīs mēnešu vecumā bērns var nekakāt pat desmit dienas, jo mātes piens tik labi pārstrādājas, ka viss apēstais gandrīz pilnībā uzsūcas. Tāpat autiņbiksītēs vairs nebūs graudaina satura, jo piens ir pilnībā pārstrādājies. Interesanti, ka šajā vecumā bērns apēd tikpat daudz piena kā piecu nedēļu vecumā, vienkārši organisms iemācās šo pienu pilnvērtīgāk pārstrādāt. 

Saturs var mainīties, un tas ir normāli

Ar krūti barotam bērnam vēdera izeja var ik pa laikam mainīties. Tajā var parādīties gļotas, tā var būt šķidrāka, zaļāka, tad atkal normalizēties. Vēdera izeju ietekmē gan tas, ko mamma apēd, gan paša mazuļa stress, gan arī tīri fizioloģiskas izmaiņas zarnu traktā. Proti, nobriestot un strauji augot, zarnās esošā mikroflora nespēj tik ātri pieaugt līdzi, tāpēc vēders uz brīdi var „saniķoties”, tad atkal atgriezties normālā darbības režīmā. 

Mātes pienā ir probiotiķi, kas ir svarīgi zarnu trakta darbības sakārtošanai un nodrošināšanai. 

„Mātes piens darbojas kā dabīgais probiotiķis, kas veido veselīgo zarnu mikrofloru. Bet, piemēram, iedodot zīdainim padzerties tīru ūdeni, tas var aizskalot prom mikrofloru, un uz brīdi var būt problēmas ar vēdera izeju. Tomēr ārsti saka, ka kakas jau neārstē, tāpēc, ja ar krūti barots bērns labi jūtas, nav niķīgs, labi pieņemas svarā, tad viņš drīkst kakāt, kā grib,” norāda Sandra Lase. 

Rūpes un raizes 

Ja vēdera izejas problēmas ir ilgstošas un bērns acīm redzami jūtas slikti un nepieņemas svarā, noteikti ir jākonsultējas ar ārstu. Iespējamie iemesli var būt govs piena olbaltumvielu nepanesamība vai laktāzes nepietiekamība. Abas šīs problēmas vecāki bieži vien jauc, taču risinājumi abās situācijās ir ļoti atšķirīgi. 

Govs piena olbaltumvielu nepanesamība zīdainim izpaužas kā slikta pašsajūta. Bērns ir nemierīgs, vēdera gļotādas ir jutīgas, jo iekaisušas. Autiņbiksīšu saturs būs šķidrs un pat asiņains, var būt daudz gāžu, nepieaug svars. Sandra Lase stāsta, ka agrāk šādi bērni vienkārši nomira, bet mūsdienās viņi izaug, tāpēc nepanesamība tiek ģenētiski nodota tālāk. Problēma ir jārisina pie ārsta. 

Ja bērns purkšķina, bet autiņbiksītes ir tikai nedaudz sasmērētas, tas var nozīmēt, ka viņš nav paēdis. Dzīves pirmajās dienās un nedēļās par to, ka mazulim pietrūkst piena, var liecināt arī tas, ka vēdera izeja ir zaļa un šķidra. 

Laktāzes nepietiekamības simptomi zīdainim ir nepietiekams svara pieaugums, nemierīgums un raudulīgums; zaļa, izteikti skāba un putojoša vēdera izeja 8–10 reizes diennaktī. Mazulim parasti ir laba ēstgriba, viņš kāri sāk zīst, bet gandrīz uzreiz sāk raudāt un atlaiž krūti. Pirmajās dzīves nedēļās nekādu traucējumu pazīmju var nebūt, bet 3.–4. dzīves nedēļā sākas pastiprināta gāzu izdalīšanās, vēlāk parādās sāpes vēderā un šķidra vēdera izeja. Šī problēma parasti rodas mammām, kurām piena ir izteikti daudz. Nereti, redzot šādu ainu, ģimenes ārsts iesaka mammai pārtraukt zīdīt bērnu, jo pienā esot pārāk daudz laktozes, bet fermenta laktāzes šā cukura šķelšanai mazulim ir maz. Bērns nespēj pilnvērtīgi sagremot pienu, tāpēc ātri, ar caurejas palīdzību, atbrīvojas no apēstā mātes piena. 

Vēdera izeju ietekmē gan tas, ko mamma apēd, gan paša bērna stress, gan arī fizioloģiskas izmaiņas zarnu traktā.

Proti, nobriestot un strauji augot, zarnās esošā mikroflora nespēj tik ātri pieaugt līdzi, tāpēc vēders uz brīdi var „saniķoties”, tad atkal atgriezties normālā darbības režīmā. 

Kā nākamais solis ir ieteikums sākt bērnu barot ar bezlaktozes piena maisījumiem. Un tas visbiežāk ir pilnīgi aplams ieteikums! Mamma var turpināt bērnu zīdīt, bet ir jāmaina zīdīšanas taktika. Lai ferments laktoze varētu šķelt piena cukuru, tam ir jābūt klāt taukvielām. Sākumpienā ir daudz ogļhidrātu, arī cukuru, bet maz taukvielu, tāpēc noteikti ir jāļauj bērnam vispirms izēst vienu krūti, tiekot līdz treknajam beigu pienam, tikai tad dot otru krūti. Divu nedēļu laikā vajadzētu būt uzlabojumiem. 

Ja mainot zīdīšanas taktiku, problēma atrisinās, tad tā ir tā sauktā viltus laktāzes nepietiekamība. Īstā laktāzes nepietiekamība ir tad, ja bez laktozes papildus došanas izkārnījumi ir asiņaini, jo zarnās ir nepārejošs iekaisums. Visbiežāk mazulis ar laiku no šīs problēmas izaug, bet ir bērni, kam tas saglabājas arī pēc skolas vecumam, tāpēc viņi nevar ēst ne piena produktus, ne saldumus.

Kas notiek ar punci, kad sāk barot ar maisījumu 

Mākslīgais piena maisījums ir grūtāk pārstrādājama barība zīdaiņa kuņģim, tāpēc vēdera izeja ir biezāka, tā var būt brūna ar dažādām nokrāsām, izteiktāku smaku, tā vairs nav graudaina. Diemžēl var būt vēdera aizcietējumi, jo atšķirībā no mātes piena, kas satur probiotiķus un uzlabo zarnu darbību, piena formulā to nav. Tāpēc vēdera izejai būtu jābūt vismaz reizi dienā. 

Ja ir jauktā barošana – bērns ēd gan maisījumu, gan mammas pienu –, tad izkārnījumos var būt redzami arī graudiņi, kas ir nepārstrādātais mātes piens.  

Kad sāk ēst piebarojumu

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas piebarošanu iesaka uzsākt, tikai sasniedzot sešu mēnešu vecumu gan tiem bērniem, kas ēd mammas pienu, gan tiem, kas tiek baroti ar piena maisījumu.

Pēc sešu mēnešu vecuma, kad mazuli sāk piebarot, ir pilnīgi normāli, ka vēdera izejā var redzēt to, kas nav pārstrādājies. Ar balastvielām bagātus produktus zīdaiņa zarnas sākotnēji vēl nevar sagremot. Zarnu trakts tikai mācās atpazīt produktu un ražot nepieciešamos fermentus, lai to pārstrādātu, tāpēc piebarošanu sāk ar pavisam mazām porcijām. Var mainīties arī krāsa. To ietekmē ēdiens, ko iepriekšējā dienā mazulis ir apēdis. Piemēram, ēdot bietes, autiņbiksīšu saturs būs sarkans, bet, ēdot brokoļus, – zaļš, mellenes kaku iekrāso melnu, burkāni – oranžu. Ja nepārstrādāts ēdiens ir visu laiku un ilgstoši, tad gan būtu jākonsultējas ar ārstu. 

Ja bērnu turpina zīdīt ar krūti, tad paralēli mammas pienam dod dažādus produktus ļoti mazās devās. To dara līdz pat astoņiem mēnešiem. Tad sāk palielināt porcijas. Ap gada vecumu vēdera izeja ir tāda, kāda jau ir pieaugušā vecumā, proti, reizi dienā. Mikroflora gan turpina attīstīties līdz pat astoņu gadu vecumam. 

Caureja jeb šķidrs vēders

Vecākus bieži uztrauc, ka zīdainim ir šķidrs vēders. Par caureju zīdainim var runāt tad, kad vēdera izeja ir nevis vienkārši šķidra, bet ūdeņaina. Tā krāsa var būt jebkāda – dzeltena, brūna, zaļgana. Ja vēdera izeja ir ūdeņaina, tas var liecināt gan par vēdera infekciju, gan alerģiju pret kādu pārtikas produktu. Ja bērnam līdz trīs mēnešu vecumam 4–5 autiņbiksītes ir ar caureju, jāzvana ārstam. Mazulim virs trīs mēnešu vecuma ar ārstu jāsazinās tad, ka caureja nepāriet dienas laikā. 

Aizcietējumi

Aizcietējuma fekālijas ir cietas un apaļas. Nokārtojoties bērns raud un izrāda nemieru. Ja aizcietējums ir dažas dienas, uztraukties nav vajadzības. Iespējams, tas pāries pats no sevis. Ja aizcietējumi ir regulāri, konsultējieties ar ārstu, lai noskaidrotu, vai iemesls nav alerģijas, nepiemērots piena maisījums vai zarnu trakta problēmas. Aizcietējumu iemesls var būt arī trauksmaini un maniakāli vēdera izejā ieinteresēti vecāki, kas pārāk lielu uzmanību pievērš šim jautājumam. Tad bērns var aizturēt vēdera izeju apzināti, tādā veidā pievēršot sev uzmanību.