Kā palīdzēt mazulim iemācīties staigāt?

Katrs bērniņš attīstās individuāli, un arī staigāt bērni uzsāk atšķirīgos laikos. Kāds aktīvāks patstāvīgi sāks staigāt jau desmit mēnešos, bet mierīgāks – vien gada un sešu mēnešu vecumā. Abos gadījumos tas ir normāli, jo bērns sāk staigāt brīdī, kad pats tam ir gatavs.

Jo bērniņš ilgāk nestaigā, jo vecāki kļūst nepacietīgāki un vairāk satraucas. Šādos gadījumos labi meklēt padomu pie speciālista, kaut sirdsmiera dēļ. Pašiem bez konsultācijas ar speciālistu mēģināt bērnu stimulēt staigāt gan nevajadzētu, jo tas var radīt vairāk ļauna, nekā laba.

Ko noteikti nevajadzētu darīt

• Vadāt mazuli, viņu turot aiz paceltām, izstieptām rokām (ne vienas, ne abām);
• Staidzināt bērnu, liekot viņa kājiņas uz savām pēdām;
• Izmantot staiguļus;
• Izmantot stumjamas mantas, ja bērns tai seko, sagāzies uz priekšu.

Staiguļi un bērna vadāšana aiz izstieptām rokām bērnam nemāca staigāšanai nepieciešamās prasmes – pašam noturēt līdzsvaru, izprast ķermeņa kustības, koordināciju, stabili pārnest svaru no vienas pēdas uz otru. Bērns pats vēl nespēj noturēt līdzsvaru vertikālā pozā un faktiski karājas vecāku rokās. Šādi pārvietojoties, bērna ķermeņa svars tiek sagāzts vai nu uz priekšu, vai atpakaļ un veidojas nepareizi kustību un gaitas ieradumi. Ja bērniņu tur aiz vienas rokas, viņam veidojas asimetriska poza, viens plecs atrodas augstāk nekā otrs, kas var atstāt sekas vēlākā vecumā. Savukārt, ja tiek izmantoti staiguļi, bērna poza tajos ir nepareiza – bērns staigā uz pirkstgaliem. Attiecīgi vēlāk nepieciešams laiks, lai šos ieradumus labotu. Staigulī bērns nevar arī spert soli uz sāniem, apsēsties un pietupties, nevar pats stabili nostāties uz kājām, lai gan attīstības procesā šīs ir ļoti būtiskas kustības.

Ko var darīt, ja bērns jau stabili stāv

• Atbalstīt bērna plaukstas viņa vidukļa augstumā, liekot pašam kontrolēt kustību;
• Viegli pieturēt bērnu aiz vidukļa, kamēr viņš nebalstās uz rokām;
• Pozitīvi motivēt veikt 2-3 soļus līdz vecākam vai no mēbeles līdz mēbelei u.c.;
• Vēl mazliet paciesties un cienīt bērnu, ja patstāvīgai staigāšanai viņš vēl nav gatavs (kategoriski atsakās, raud, baidās).

Kad bērns ir gatavs staigāšanai

Lai bērniņš uzsāktu staigāt, viņa korsetes muskuļiem un gūžām jābūt gana nostiprinātām. Tāpēc pirms staigāšanas ļoti svarīga ir rāpošana – tā nostiprina muguras, kāju, arī roku muskulatūru, attīsta koordināciju.

Apmēram 9–10 mēnešu vecumā bērniņš ceļas kājās. Vidēji mēnesis nepieciešams, lai mazais nostiprinātu stāvēšanas prasmi. Nevajag viņu steidzināt! Pakāpeniski bērniņš iemācās likt solīti uz labo un kreiso pusi, vēl pēc laika – pieturoties pie kāda stabila priekšmeta vai pieaugušā, viņš veic jau dažus soļus. Vēl pēc laika mazais pasper dažus solīšus, pieturoties pie kāda priekšmeta, un tad atlaižot rociņas jau spēj dažus solīšus spert nepieturoties. Šai brīdī bērns ir gatavs staigāšanai.

Visam jānotiek secīgi

Ir bērni, kas kājās ceļas jau pusgada vecumā. Visbiežāk bērns to dara savā gultiņā, turoties pie redelēm. Nolikts uz grīdas, mazais to vairs izdarīt nevar. Tas var nozīmēt to, ka gultiņā viņš uzvelkas stāvus ar roku palīdzību, ne tik daudz ar kāju spēku.

Ja bērns pārāk agri ceļas kājās, viņš mēdz stāvēt uz pirkstgaliem. Bērni, kas ceļas kājās pārāk agri, parasti nelabprāt rāpo, taču rāpošana trenē muguras muskulatūru, kas vajadzīga staigāšanai. Tāpēc labi, ja bērns netiek ilgstoši turēts gultiņā, ja pieaugušie ļauj viņam dzīvoties pa grīdu. Jo, lai bērns spētu izdarīt daudzveidīgas kustības, viņam jārada tam atbilstoši apstākļi.