Dabiskā audzināšana. Tās galvenie principi un ieguvumi bērnam un vecākiem

Par to, ko nozīmē "dabiskā audzināšana" savā blogā zidisana.com stāsta zīdīšanas konsultante Inese Kočāne.

Savukārt psihologi un bērnu aprūpes speciālisti atzīst, ka jo dabiskāka ir pieeja zīdaiņa aprūpei, ikdienas organizēšanai, jo veselīgāk tas ir gan bērna fiziskajam ķermenim, gan trauslajai bērna psihei, kas piedzimstot turpina veidoties.

Kas raksturo dabisko audzināšanu un tās principus

• Dabiskas dzemdības 

Ir saprotams, ka lielākā daļa dzemdību notiek stacionāros, tā vienkārši ir pieņemts. Mājdzemdības Latvijā ir dārgs pasākums, to var atļauties ne katra māmiņa. Arī ne katra topošā māmiņa apsver domu par dzemdībām alternatīvās dzemdību mājās. Tomēr arvien vairāk sievietes par to domā un apsver šo iespēju.

Stacionārā piedzīvot dabiskas dzemdības ir daudz sarežģītāk, jo medicīnas personālam ir savas instrukcijas, dzemdību plāni un to vadīšanas stratēģijas, ko ne vienmēr  var mainīt dzemdētāja un viņas uzticības persona dzemdībās (dūla, vīrs, draudzene, mamma u.t.t.) Tomēr arī stacionāros var prasīt alternatīvākas pieejas dzemdībām, iepriekš to izrunājot ar mediķiem un izvēloties piemērotāko. Jo dabiskāk ir noritējušas dzemdības (bez atsāpināšanas, bez stimulēšanas, bez invazīvām metodēm un vardarbības), jo maigāka ir bērna ienākšana šajā pasaulē un labāk veidojas primārā saikne starp bērnu un māti.

• Agrīnā zīdīšana 

Jo ātrāk zīdainis tiek pielikts pie krūts uzreiz pēc dzemdībām, jo labāka un ciešāka ir saikne starp māti un bērnu.  Šajā jautājumā ir vairākas pozitīvās puses. Bērns sāk saņemt ļoti vērtīgo pirmpienu uzreiz pēc dzimšanas, kas stiprina un atbalsta bērna organismu un ievada viņu šajā pasaulē droši. Šis process ļauj mammai ātrāk atgūties pēc dzemdībām, veiksmīgi izvadīt placentu, sarauties dzemdei, palaist piena ražošanas procesus, kā arī ātrāk atrast kontaktu ar bērnu, nodibināt saikni un sajust savu bērniņu.

Ir viegli pateikt manam dabiski audzinātam bērnam NĒ, ja viņš vēlas kādu lietu, jo esmu devusi viņam TIK DAUDZ SEVIS!  

• Ekskluzīvā zīdīšana 

Līdz 6 mēnešu vecumam un zīdīšana līdz 2 un vairāk gadu vecumam.  Zīdīšanas loma jaundzimušā un arī bērna līdz 2 gadu vecumam ir neatsverama, tas ir pierādīts neskaitāmos pētījumos un mātes piens tiks uzskatīts par labāko, piemērotāko uzturu mazulim vienmēr. Arī zīdīšanas loma bērna emocionālajā attīstībā un audzināšanas jautājumos ir neatsverama.

• Gulēšana kopā

Lai turpinātu veidot ciešu saikni starp mammu un jaundzimušo, arī gulēšana ir jāorganizē kopā. Tas atvieglo zīdīšanu, samazina PNS riskus, ļauj mammai ieklausīties bērna vajadzībās un palīdzēt harmoniski attīstīties.  Zīdaiņi ir mierīgāki, labāk guļ, mazāk raud, mazāk cieš no vēdersāpēm un labāk ēd, ja guļ kopā ar mammu.

• Dabiskā higiēna 

Šis ir vēl viens veids, kā stiprināt saikni starp mammu un bērnu. Dabiskā higiēna paredz maksimālu atteikšanos no bērna higiēnas preču izmantošanas (vienreizlietojamās autiņbiksītes, zīdaiņu kosmētika, mitrās salvetes). Mammas jau no dzimšanas mācās ieklausīties zīdaiņa signālos, kas liecina par tuvojošos procesu (čurāšana, kakāšana) un laicīgi bērnam piedāvā ērtās pozas, kurās nokārtoties.

• Bērna nēsāšana slingā 

Šis ir vēl viens veids, kā atrasties ar bērnu kopā, just viņa vajadzības un piedāvāt savu klātbūtni arī pastaigās un mājas solī. Slingošanai ir daudzas priekšrocības un bērni,   kas tiek nesāti slingā no dzimšanas izaug harmoniskāki, drošāki un atvērtāki pret pasauli.

• Kritiska pieeja attiecībā pret bērna ārtēsanas metodēm 

Šim aspektam ir  nevienozīmīga attieksme sabiedrībā un katrai ģimenei ir jāvērtē individuāli, jāmeklē informācija, jāgūst pieredze šajos jautājumos, kā arī jāmeklē zelta vidusceļš. Bērna veselība ir pirmām kārtām vecāku rokās un vienmēr jāpatur prātā, ka ir iespēja izvērtēt arī alternatīvās ārstēšanās metodes (homeopātija, osteopātija, fitoterapija u.c.). 

Droši vien no pirmā skatu punkta tas izklausās grūti – būt klāt bērnam nepārtraukti,  100 % pakārtot savu ikdienu, pilnībā ignorēt savas personīgās vēlmes un vajadzības. Tomēr mammas un ģimenes,  kas izmanto šo pieeju bērnu audzināšanā, atzīst:

1. Jo ciešāka saikne ar bērnu, jo mierīgāka, nosvērtāka un paredzamāka ir ikdiena ar mazuli;
2. Dabiski audzināti mazuļi labāk ēd, guļ, vieglāk panes vēdersāpes, zobu nākšanas sāpes, retāk gadās piena krīzes un problēmas ar uzvedību pie krūts.
3. Ģimenēs, kuras atbalsta dabiskās audzināšanas metodes, vide ir harmoniskāka, bērns nav traucēklis, bet saikne, kas stiprina gan pāra attiecības, gan brāļu un māsu attiecības un atmosfēru ģimenē kopumā. Šādās ģimenēs cilvēki ir laimīgāki!
4. Ja bērns audzināts dabiski, viņš izaug par psiholoģiski noturīgāku personu. Ir vieglāk uzsākt socializēšanos (jo bērns to mācās no pirmās dienas, kopš ienāk ģimenē), uzsākt bērnudārza gaitas, iejusties kolektīvā, draudzēties, komunicēt, mācīties.
5. Dabiski audzināti bērni jau no dzimšanas iemācās pareizi saprast savas emocijas dažādās situācijās un tikt ar tām galā. Cilvēkam ir jāprot gan priecāties, gan dusmoties, gan arī abu šo emociju iespaidā sadarboties ar līdzcilvēkiem. To var iemācīties tikai tad, ja ir dota iespēja šīs un arī citas emocijas iemācīties just, pārstrādāt un transformēt enerģijā.
6. Dabiski audzināti bērni daudz vieglāk spēj pārdzīvot zīdīšanas nobeigumu, pārcelšanos uz savu personīgo gultu, vecāku īslaicīgu prombūtni un citas lietas, kas saistītas ar bērna emocionālo uztveri un procesu analizēšanu. Parasti visi šie procesi notiek paši no sevis bez lielām grūtībām.
7. Dabiski audzināti bērni mazāk slimo. Ļoti pretenciozs apgalvojums, tomēr tā tas ir. Bērna fiziskā ķermeņa (un ne tikai bērna) saistība ar harmonisko emocionālo pasauli ir ļoti cieša. Ja mazulis jūtas pamest novārtā emocionāli, arī viņa fiziskais ķermenis sāk reaģēt pastiprināti – bērna imunitāte un spēja pretoties vīrusiem samazinās.

Bieža bērna slimošana ir kā “zvaniņš “ vecākiem, ka kaut kas nav kārtībā ar bērna emocionālo pasauli un\vai atmosfēru ģimenē kopumā.

Būt par mammu un tēti nenozīmē tikai nodrošināt, lai bērns ir paēdis, tīrs un mierīgs. Tas ir daudz kas vairāk – uzņemties atbildību par jaunās personības veidošanos, attīstību. Būt par paraugu un atbalstītāju. Ieklausīties, uzklausīt, just.