Mazuļa runas attīstība no pirmajām piedzimšanas dienām. Mikrologopēdes ieteikumi jaunajiem vecākiem

„Ir vesels pasākumu komplekss, ko jau no bērna pirmajiem dzīves mēnešiem var izmantot, lai stimulētu mazuļa valodas un runas attīstību, komunikācijas un saskarsmes spējas,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas agrīnās attīstības logopēde jeb mikrologopēde Elita Ločmele.

Vecāki bērna runas attīstības labā daudz var darīt jau no pirmajiem mazuļa dzīves mēnešiem. „Mazulim ir nepieciešama emocionāli pozitīva vide, jādzird mātes balss, jāizjūt pieskārieni – tas nervu sistēmai palīdz attīstīties līdzsvaroti. Viena no svarīgākajām ir taustes sajūta, jo impulsi, kas rodas pieskārienu rezultātā, izplatās smadzenēs. Un attīsta arī citas sajūtas – tas viss veicina vēlāko runas attīstību,” uzsver logopēde Elita Ločmele. 

Runa attīstās jau grūtniecības laikā

Zinātnieki ir pierādījuši, ka bērna valodas attīstība sākas jau grūtniecības laikā. Augot mammas puncī, bērns dzird mammas balsi, intonāciju, jūt viņas noskaņojumu. Mazulis būs labāk sagatavojies runāšanai, ja mamma ar viņu puncī būs sarunājusies, dziedājusi dziesmas, glāstījusi viņu. 
 

Pirmais dzīves mēnesis

Tikko bērns piedzimst, viņam veidojas balss reakcijas – raudas, kurās saklausāmas dažādas intonācijas, un kliedzieni. Raudas un kliedzieni veicina balss veidošanos un artikulāciju. Aptuveni 14. dzīves dienā mazuļa skatiens uz īsu brīdi kļūst vērīgāks, viņš plaši atvērtām acīm ielūkojas māmiņas vai tēta sejā. Saskatīšanās ir viens no nozīmīgākajiem pirmvalodas sazināšanās līdzekļiem, tāpēc vecākiem jāpalīdz mazulim attīstīt spēju veidot acu kontaktu. Bērns sāk reaģēt uz apkārtējiem trokšņiem, uztvert un atšķirt vecāku balsis. Sāk pilnveidoties redze un dzirde, kam ir ļoti liela nozīme bērna valodas attīstībā. Kad mamma ar mazuli runā vai dūdo viņam, bērniņš sāk emocionāli reaģēt, atbildēt. 

Neilgi pēc piedzimšanas mazulis reaģē uz apkārt esošajiem pieaugušajiem apklustot, kad ar viņu runā vai paņem rokās un veido acu kontaktu. Zīdaiņa uzmanību ļoti piesaista sejas, viņš pēta to vaibstus. Jaundzimušam bērnam piemīt neparasta spēja (tā gan pāris nedēļu vēlāk pazūd) – atdarināt mēles izbāšanu un mutes atvēršanu, ja redzējis kādu citu tā darām. Viņš arī spēj imitēt skumju, laimīgu un pārsteigtu sejas izteiksmi. 

Svarīgi!

Lai veicinātu bērna valodas attīstību un rosinātu viņā vēlmi pašam izteikties, pirmajos dzīves gados ļoti svarīgi ir vecāku pieskārieni un sarunāšanās ar viņu. Jau pirmajos trīs dzīves mēnešos mammai un tētim ar mazuli gandrīz visu nomoda laiku jārunājas, veicot ikdienas darbus. Piemēram, pārģērbjot bērnu, vajadzētu vienkāršiem vārdiem viņam stāstīt, kas šobrīd tiek darīts. Mazulis labāk spēs uztvert teikto, ja pieaugušais ar viņu runās nesteidzīgi, nedaudz smalkākā un emocionālākā intonācijā nekā parasti. 
 

Zināšanai! 

Kā izplatītu vecāku kļūdu speciāliste min cimdu uzvilkšanu mazuļa pirmajās nedēļās, lai pasargātu no saskrāpēšanās ar paša nadziņiem. „Tas ir solis atpakaļ bērna psihomotorajā attīstībā, jo mātes vēderā viņš jau ir pieradis pie savām rokām, pirkstiem. Uzvelkot cimdus, šī dabiskā izjūta tiek laupīta. Vismaz zīdīšanas laikā bērnam būtu jāļauj brīvi sataustīt un izjust mammas miesas siltumu,” iesaka mikrologopēde. 
 

Otrais dzīves mēnesis

Divu mēnešu vecumā bērns sāk gugināt un dūdot, atbildot uz pieaugušo balsīm ar savējo. Dūdošana gan vēl nav valoda, drīzāk tās atdarināšana – mazulis mēģina atdarināt dzirdētās skaņas no pieaugušajiem. Taču dudināšanai ir liela nozīme balss aparāta sagatavošanā. Otrā mēneša vidū mazulis parasti mēdz atbildēt ar smaidu, kad tiek uzrunāts. Attīstās arī skaņu veidošanas prasme. Piemēram, dūdošana liecina par bērna apmierinātību, tā ir klusāka un muzikālāka par raudāšanu. Mazulīši rada savas īpašās skaņas, ar kurām paziņo par savu izsalkumu.  

Kā izplatītu vecāku kļūdu speciāliste min cimdu uzvilkšanu mazuļa pirmajās nedēļās, lai pasargātu no saskrāpēšanās ar paša nadziņiem. „Tas ir solis atpakaļ bērna psihomotorajā attīstībā, jo mātes vēderā viņš jau ir pieradis pie savām rokām, pirkstiem. Uzvelkot cimdus, šī dabiskā izjūta tiek laupīta. 

Trešais dzīves mēnesis

Trīs mēnešu vecumā bērns parasti stabili tur galvu, dudina, burbuļo, sarunājas – gan būdams ar sevi vienatnē, gan pieaugušo kompānijā. Bērns it kā veido patskaņus, izdvešot dažādas skaņas, piemēram, „hgghg”, „gu”, „k-ku”, „aa”, „eee”. Izdotās skaņas ir veltītas mammai un tētim, viņš iemācās reaģēt uz izmaiņām vecāku sejā. Mazulim izdodas noteikt runātāja atrašanās vietu, atšķirt dusmīgas balsis no draudzīgām. Viņš pievērš pastiprinātu uzmanību lūpu kustībām sejā, tāpēc uzmanīgi seko vecāku runāšanai. Arī pats mēģina kustināt lūpas un mēli, kad ir kopā ar pieaugušo. 

Svarīgi! 

Šis ir īstais brīdis attīstošai saskarsmei – ar bērnu jārunā, jādudina, jādzied viņam dziesmiņas un jāskaita ritmiski, vienkārši dzejolīši. Veicot ikdienas darbības, vecāki var runāt līdzi un rotaļīgi stāstīt, kas notiek, piemēram: „Paņemsim mazo, mīļo rociņu un ievilksim mīkstās jaciņas piedurknē – kā pelīte ieskrien aliņā!” 

No trīs līdz sešu mēnešu vecumam 

Trīs līdz sešu mēnešu vecam bērnam parasti ir labi attīstīta mīmika, viņš šķoba un groza seju, vaikstī lūpas, dūdo. Kustināt seju un šķobīties ir svarīgi, lai pilnveidotos artikulācijas aparāts. Ja sejas muskuļi, kas palīdz veidot skaņas, nav labi attīstīti, nenotiek arī pilnīga ieelpa un izelpa, bērns nespēj pilnvērtīgi veidot skaņas un vēlāk viņam var rasties grūtības ar runāšanu. Ceturtajā dzīves mēnesī zīdainis izmanto lūpas, lai apgūtu tādas skaņas kā „p”, „b”, „v”, „f”, „s”. 

Piecu mēnešu vecumā bērns labi izšķir skaņas, spēj koncentrēt skatienu uz runātāju lūpām, vēro viņu sejas, tāpēc pieaugušajiem jārunā lēni un mierīgi. Piektajā mēnesī valoda attīstās salīdzinoši lēni, jo mazais kļuvis fiziski aktīvāks, ir nodarbināts ar apkārtējās pasaules izpēti un informācijas uzkrāšanu. 

Bērnu iespējams mudināt runāt, izmantojot vienkāršas atdarināšanas rotaļas. Piemēram, kad mazulis vēro pieaugušā seju, pārmaiņus var sakniebt un pavērt savas lūpas, sakot: „Mamma, tētis!”, ar siekalām pūst burbuļus vai atdarināt kādas (piemēram, dzīvnieku vai automašīnu radītas) skaņas. Valodas attīstību veicina arī dziedāšana un skaitāmpantiņu deklamēšana mazajam. [1;2]
 

Svarīgi! 

Tā kā runai ir tieša saistība ar roku un pirkstu veiklību, svarīgi ir attīstīt mazuļa plaukstas. Piemēram, vecāks var glāstīt bērna plaukstu un katru pirkstu atsevišķi virzienā uz pirksta galu un atpakaļ. Var mazajai plaukstiņai pūst virsū elpu, to var pielikt pie māmiņas vai tēva vaiga. Var ar plaukstām vilkt pa dažādām virsmām, glāstīt šūtas vai adītas rotaļlietas. 

Ar laiku piebarojuma konsistencei ir jākļūst graudainākai, tādējādi liekot mēles un mutes dobuma muskulatūrai trenēties ar ēdiena novadīšanu līdz rīklei un norīšanu. 

Zināšanai!

Zīdaiņiem raksturīgi turēt plaukstas, sakļautas dūrēs. Līdz pusgada vecumam dūrēm būtu jāatveras (tas nozīmē, ka mazulis plaukstiņas visu laiku netur, sakļautas dūrēs). Ja mazais stipri tur dūrītes, plaukstas var pamasēt, maigi velkot īkšķīšus laukā. Ja dūre laikus nebūs atvērta, bērnam vēlāk var būt problēmas ar rakstīšanu. Lai veicinātu tveršanas kustības, jau pirmajos mēnešos var satīt rullī auduma gabaliņus un likt bērna rokās, lai tur. 

Otrais pusgads

Otrajā dzīves pusgadā bērns parasti sāk atdarināt dažādas zilbes un skaņas, viņš izrunā dubultzilbes „bā”, „lā”, „mā”. Bērns sāk rotaļāties ar savu balsi, to dzird, atkārto skaņas. Kad mazais sāk velties, sēdēt un rāpot, valoda pieklust, jo bērnam ir citas prioritātes. Līdzīgi valoda pieklust laikā, kad mazais sāk staigāt, jo tad viņam svarīgākais ir nostāties stabili uz kājām un pētīt apkārtni. Septiņus līdz deviņus mēnešus vecs mazulis atkārto pieaugušā runātāja skaņu salikumus, tempu, ritmu, intonāciju. Bērns sāk saprast, ko saka pieaugušais, tāpēc svarīgi saukt vārdos dažādu priekšmetu, lietu un parādību nosaukumus, atkārtojot vairākas reizes. Apmēram septiņus mēnešus vecs bērns jau reaģē uz savu vārdu, bet astoņu mēnešu vecumā spēj pateikt: „Mamma.”

Visu mutes dobuma muskuļu pareiza attīstība ir svarīga vēlākai spējai runāt, jo, ja ir vāji muskuļi, tad kā iemācīties izteikt vārdus, ja pat nevar novietot mēli tādā pozīcijā, kā vajag? 

Vispirms bērns apgūst apkārt esošo lietu un priekšmetu nosaukumus. Pēc tam pieaugušo vārdus. Rotaļlietu, apģērbu un ķermeņa daļu nosaukumus. Gadu vecam bērnam valodas krājumā parasti ir no astoņiem līdz 12 vārdiem. Pirmie vārdi saistīti ar sadzīvi – ēšanu, gulēšanu vai apkārtējo vidi. Sākotnēji bērni nerunā kā pieaugušie. Viņi veido savu valodu, turklāt to biežāk dara zēni. Lai arī vecāki ne vienmēr saprot, ko bērns saka, tomēr ikreiz vajadzētu paust prieku par centieniem mēģināt pateikt kādu jaunu vārdu vai skaņu. [3, 4]

Svarīgi! 

Šis ir arī laiks, kad mazulis sāk saņemt piebarojumu. Ar laiku piebarojuma konsistencei ir jākļūst graudainākai, tādējādi liekot mēles un mutes dobuma muskulatūrai trenēties ar ēdiena novadīšanu līdz rīklei un norīšanu. Vēlāk, kad bērns jau spēj sēdēt un prot pincetes tvērienu, ko sāk apgūt jau ap 7–8 mēnešu vecumu, var ļaut šo prasmi pilnveidot, piedāvājot mazus, mīksti tvaicētus dārzeņu gabaliņus, ko satver un liek mutē mazulis pats. 
 

Kad vajadzīga speciālista palīdzība 

Visu mutes dobuma muskuļu pareiza attīstība ir svarīga vēlākai spējai runāt, jo, ja ir vāji muskuļi, tad kā iemācīties izteikt vārdus, ja pat nevar novietot mēli tādā pozīcijā, kā vajag? 

Ja zīdainim ir paaugstināts muskuļu tonuss, sejas muskuļu asimetrija, četru piecu mēnešu vecumā rokas vēl savilktas dūrītēs, nepieciešama agrīnās attīstības logopēda (mikrologopēda) konsultācija. Ja mazs bērns visu laiku tur vaļā muti un viņam aumaļām līst siekalas, tā noteikti ir pazīme, ka vajag doties uz konsultāciju pie logopēda.

Iespējams, būs vajadzīgas arī 10–15 nodarbības, kā laikā mikrologopēds iemācīs vecākiem, kā trenēt mazuļa smalkmotoriku – pirkstu sīko muskulatūru, kurai ir tieša saistība ar valodas attīstību. Speciālists masē arī rokas un seju, sagatavojot bērnu runāšanai. Pirmajā pusgadā bērna smadzenes attīstās visstraujāk un vislabāk reaģē uz dažādiem kairinājumiem, tāpēc šajā vecumā nodarbības ir ļoti efektīvas. Runas attīstīšanai jau pirmajā dzīves gadā noder dažādi fiziski vingrojumi. Speciālists var ieteikt, kā vecākiem pašiem mājās darboties ar mazuli. Piemēram, gadu vecam bērnam ieteicams pūst ar salmiņu glāzē burbuļus, svilpīti, spēlēt bumbu. Lielākam bērnam nevajadzētu liegt, piemēram, nolaizīt šķīvi. Ir vecāki, kas neļauj šādi uzvesties pie galda, bet dažreiz bailes no nepieklājīgas uzvedības un „šmuces”, mācoties ēst pašam, noved pie kavētas sīkās pirkstu motorikas un runas attīstības. [5]

Sākot darboties ar bērnu, tam svarīgs ir acu kontakts, balss tembrs, intonācija un nomierinoši glāsti. Pēc tam var veikt sīkmotorikas masāžu, maigi atverot plaukstas, izmasējot pirkstus, tad kāju pēdas, muguru un sānus. Plaukstas atvēršanai ir būtiska loma bērna turpmākajā runas attīstībā. Noderīga ir motoro sejas punktu stimulācija. Elita Ločmele iesaka lūgt logopēda palīdzību, ja mazajam ir problēmas ar zīšanu un mēles kustīgumu. 

Ko dara mikrologopēds

Mikrologopēds novērtē bērna pirmsrunas attīstību, pārbauda redzes un dzirdes analizatoru darbību, spēju noturēt uzmanību, sejas muskulatūras un roku sīkās muskulatūras darbību, mēles kustības un citas attīstības pazīmes. BKUS mikrologopēds strādā arī ar priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, mācot viņiem atteikties no zondes ēdināšanas un palīdzot iemācīties zīst pašiem. Zīšanas un rīšanas reflekss bērnam veidojas ap 33.–34. grūtniecības nedēļu, tāpēc laikus dzimis mazulis prot zīst, bet priekšlaikus dzimušam šīs dabas ieliktās prasmes ir jāapgūst. 
 

Kā runāt ar savu mazuli

• Sarunājies ar mazuli jau kopš piedzimšanas brīža. Pētījumi apliecina, ka bērnu valodas attīstība ir cieši saistīta ar to, cik daudz ar viņu sarunājas. Saki īsus, vienkāršus melodiskus teikumus, piemēram, „Nāc opā!”. Izmanto daudz atkārtojumu, piemēram, „Lūk, tavi pirkstiņi. Viens pirkstiņš, otrs pirkstiņš...”, „Lācīša acis, lācīša deguns, lācīša mute...”.
• Sarunājoties abu sejām jābūt vērstām vienai pret otru, lai bērns var redzēt pieaugušā lūpu kustības.
• Runājot ar zīdaini, vecāku balss tembram vajadzētu būt nedaudz augstākam nekā runājot ar vecākiem bērniem. Tieši augstāks balss tembrs palīdz bērnam attīstīt sīkās skaņas vienības, kas maina vārdu jēgu. [6]

Rotaļlietas no īstiem un siltiem materiāliem

Elita Ločmele iesaka izvēlēties dažādu materiālu un faktūru mantiņas, bet īpaši tausti attīstošas ir dabiska materiāla – koka, pītas, arī auduma rotaļlietas. Tik ļoti iecienītās un it kā ērtās plastmasas rotaļlietas ir aukstas, tās nekairina pirkstus, nerada sajūtas un nenosūta nepieciešamos impulsus noteiktām smadzeņu zonām. 

Labi noder pašdarināti tamborēti vai sašūti grabuļi ar skanošu viduci, kurus bērnam ir ērti satvert. Laba rotaļlieta mazuļa skatiena fiksēšanai ir grabulis uz kātiņa, piemēram, apaļa lācēna seja ar kustīgām acīm, bet rociņās – pīkstulis. Rotaļlietas ar izteiktām acīm bērnus interesē īpaši, jo asociējas ar māmiņu, tāpēc labi noder uzmanības piesaistīšanai. Logopēde neiesaka arī pārcensties ar mantiņu daudzumu – labāk, lai bērnam apkārt ir tikai pāris rotaļlietu, uz kurām koncentrēt uzmanību. 

Piemēram, gadu vecam bērnam ieteicams pūst ar salmiņu glāzē burbuļus, svilpīti, spēlēt bumbu. Lielākam bērnam nevajadzētu liegt, piemēram, nolaizīt šķīvi. Ir vecāki, kas neļauj šādi uzvesties pie galda, bet dažreiz bailes no nepieklājīgas uzvedības un „šmuces”, mācoties ēst pašam, noved pie kavētas sīkās pirkstu motorikas un runas attīstības. 

Izmantotā literatūra: 
1. Walpaw T., Nation J., Aram D. Developmental language disability – a follow-up study. M. Burns & J. Andrew, Selected Papers in Language and Phonology, No. 1.

2. Melhuish E. Visual attention to mother’s and strangers faces and facial contrast in one – month olds. British Developmental Psychology, 1989.

3. Bates E., Brotherton I., Snyder L. From first words to grammas. Cambridge University Press, 1988.

4. Ruddy M., Bornstein M. Cognitive correlates of infant attention and maternal stimuli over the first year of life’ in child development. Child Development, Vol. 53, No. 1 (Feb., 1982), 183-188.

5. Bruner J. Child’s talk: Learning to use language. New York, Norton, 1983.

6.  Dr. Sallija Vorda. Mazais runā. Kā attīstīt un stiprināt bērna prasmi klausīties, saprast un sazināties no 0 līdz 4 gadiem. BabyTalk programma. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017.