Vecāku biežāk uzdotie jautājumi par jaundzimušo

“Kaut kā nebiju iedomājusies, ka bērna nabiņa pēc piedzimšanas taču ir vaļēja brūce. Mamma saka, ka nabas kopšanai nekas labāks par briljanta zaļo nav izdomāts. Taču draudzene saka, ka ārsti šo līdzekli vairs neiesaka. Ar ko kopt bērna nabiņu, kamēr tā sadzīst?”

Pirmās nedēļas pēc bērna piedzimšanas naba ir jākopj vismaz divas reizes dienā. Vislabāk nabu apmazgāt ar tīru ūdeni vienu reizi dienā no rītiem, izmantojot vates piciņu, kad veic bērna rīta kopšanu. Un nav jābaidās vakarā mazuli mazgāt vanniņā – vannošana neko sliktu nabai nevar nodarīt. Vienīgi pēc tam tā maigi jānoslauka un jāļauj tai nožūt. Rūpējoties par nabiņu, jāatceras, ka nedrīkst aizrauties ar kopšanas līdzekļu izmantošanu, jo tādējādi tiek mitrināta un barota nabassaite, kurai ir jāļauj sažūt un atkrist. Daudz svarīgāk ir rūpēties par pietiekamu gaisa pieplūdi nabai, lai to uzturētu pēc iespējas sausu. Tāpēc, izmantojot autiņbiksītes, priekšpusē ieteicams nedaudz nolocīt malu uz leju. Nabas saites atlieka parasti nokrīt trešajā dienā pēc dzemdībām, bet pati naba pilnībā sadzīst divu nedēļu laikā. Nabas apkopšana bērniem parasti nepatīk, taču mazuļa protestu dēļ to nedrīkst atlikt vai veikt pavirši. Ja naba sāk sulot vai vecākiem ir bažas par dzīšanas procesu, par to noteikti jākonsultējas ar pediatru.

“Mūsu jaundzimušajam ir divas nedēļas. Un reizēm dupsis mēdz būt sārtāks kā pārējais ķermenis. Īsti iekaisis nav, bet uztraucos, lai sasārtums nepaliktu nopietnāks. Kās pareizi kopt bērna dibentiņu?”

Dibentiņš ir viena no problemātiskākajām mazuļa ķermeņa zonām, jo tā pakļauta regulārai mitruma iedarbībai, tāpēc šī zona jākopj ar īpašu rūpību. Kad dibentiņš nomazgāts, tam jāļauj apžūt vai arī rūpīgi jāizslauka visas ādas krociņas. Ja āda būs mitra, autiņbiksītēs tā var ātri iekaist. Siltajā vasaras laikā ik dienu ir ieteicams mazgāt apvidu ap dzimumorgāniem, anālo atveri un sēžamvietas spraugu biežāk nekā vienu reizi dienā, turklāt nevajag lietot bērnu ādas kopšanai paredzētās eļļas – ādai grūtāk elpot, tādēļ dupsītis var iekaist. Arī pūderi nosprosto ādas poras, tādēļ nav ieteicami. Savukārt dibentiņa tīrīšanai paredzētās salvetes vēlams izmantot tikai pastaigu vai ceļojumu laikā. Mainot autiņbiksītes mājās, dupsīti jāmazgā ar ūdeni. Vēsā laikā autiņbiksītes var mainīt ik pēc četrām stundām,  karstā – vismaz ik pēc trijām. Jaundzimušajiem gan tās jāmaina biežāk. Ja, aizbāžot plaukstu aiz biksītēm, jūtams mitrums, tās jāmaina nekavējoties. Katru reizi pie autiņbiksīšu nomaiņas, vismaz 10 - 15 minūtes jāļauj bērniņam padzīvoties ar pliku dupsīti. Ja dibentiņš iekaist, jāmēģina tikt galā, izmantojot gaisa peldes. Ja tās nelīdz, dibentiņu var ieziest ar kādu speciālo krēmu. Ja vakarā tiek uzsmērēts krēms, otrā rītā ādai vajadzētu būt mazāk iekaisušai. Ja iekaisums pāris dienu laikā nemazinās vai kļūst lielāks, jādodas pie ārsta. Iespējams, ka pie vainas ir kāda sēnīšu infekcija.

Mazulim nagus ieteicams griezt ar speciāli bērniem paredzētām nagu šķērītēm (ar apaļiem galiem) vai knaiblītēm, ko lieto tikai viņam, lai mazinātu infekciju risku. 

“Kā pareizi apgriezt mazulim nagus? Tie ir tik sīki un trausli, ka bail bērniņam nodarīt pāri. Bet atstāt arī nevar – viņš jau sev paspējis saskrāpēt sejiņu.” 

Bieži vien pirmie nadziņi nolūzt paši, kad mazulis ar rokām skrāpējas pa segu vai savām drēbēm. Gadās arī, ka jaundzimušais saskrāpē sev vaigus, tāpēc pirmajās nedēļās var izmantot speciālos cimdiņus, ko uzvilkt bērnam. Apmēram pēc 2 līdz 4 nedēļām zīdaiņa nagi kļūst cietāki un garāki, jo tiem ir izveidojies stabils ragvielas slānis. Nagu stiprumu pārbauda, ar pirksta galu viegli uzspiežot uz naga šķautnes. Ja to var skaidri sajust, tad nagus var sākt griezt. Ieteicams pamazām izveidot nagu griešanas rituālu. Vislabāk, ja tas notiek pēc vannošanas, kad nadziņi izmirkuši. Nagu griešanas procesu var pavadīt kāda īpaša dziesma, kas laika gaitā mazajam asociēsies ar veicamo procedūru. Mazulim nagus ieteicams griezt ar speciāli bērniem paredzētām nagu šķērītēm (ar apaļiem galiem) vai knaiblītēm, ko lieto tikai viņam, lai mazinātu infekciju risku. 

Griežot nagu, tā formu vēlams piemērot pirksta formai. Svarīgi neatstāt asus naga stūrus. Tomēr nevajadzētu arī veidot pārāk ieapaļu naga formu, un jāatstāj neliels gabaliņš līdz ādai. Jāatceras, ka arī lielākam bērnam būs patīkamāk, ja nags netiks nogriezts līdz pašam dzīvnadzim. Griežot kāju nagus, jāpievērš uzmanība īkšķa naga stūriem, jo tie mēdz ieaugt. Svarīgi nenogriezt pārāk lielu stūrīša gabalu, tāpēc arī kāju nagi jāgriež taisni. 

 
“Drīz mūsu ģimenē būs mazulis. Un vairāk par visu satrauc vannošanas jautājumi. Šķiet, ka es varētu bērnu nelikt vannā pat vairākas dienas, jo liekas sarežģīti. Kā būtu pareizi bērniņu nomazgāt? Un vai nepieciešams izmantot dušās želeju un šampūnu?”

Zīdaini pirmo reizi vannā var likt piecu sešu dienu vecumā, ja vien ārsts nav noteicis no vannošanās atturēties. Vannot ieteicams stundu pirms ēšanas vai stundu pēc tās. Vannā vēlams iet divas reizes nedēļā, jo bērna āda svīst, ādas krokās krājas netīrumi, kas var iekaist. Karstā laikā var iet biežāk, bet tad nav jāizmanto mazgāšanas līdzekļi. 

Ja mazulim ir sausa āda, tad, lai to vēl vairāk neattaukotu, viņu var vannot retāk. Ūdens vannošanai nav jāvāra. Ja krāna ūdenī ir pārāk daudz dzelzs vai kaļķa, to var nostādināt vai pirmajā mēnesī nopirkt veikalā avota ūdeni. Zāļu uzlējumus vanniņai jāpievieno, ņemot vērā bērna ādas stāvokli. Ja āda ir sausa, trejdaivu sunīšu tējas uzlējums nav ieteicams, jo tas sausina ādu. Pirmajās reizēs vannas ūdenim var pieliet kumelīšu novārījumu vai arī var iztikt bez jebkādām tējām. Ja zīdaini vannā liek no rīta, siltā laikā pastaigā viņu var vest pāris stundu pēc mazgāšanās. Ja ārā ir auksts (tai skaitā arī ziemā), tad ārā iešana jāatliek uz dienas otru pusi. Zīdaini ar dušas želeju vai šampūnu ieteicams mazgāt pēc iespējas retāk, jo tas attauko ādu. Savukārt speciālo kosmētiku – ķermeņa krēmus vai losjonus – vēlams izmantot tikai tad, ja āda patiešām ir ļoti sausa.

“Ir dienas, kad mans jaundzimušais ir dikti nemierīgs. Vai var būt, ka viņa nav pietiekami paēdusi? Vai ir kaut kas, kā to var noteikt?”

Lai noteiktu, vai mazajam pietiek ar mammas pienu, zīdaiņa pirmajās dzīves nedēļās uzmanība būtu jāpievērš ne tikai viņa svaram, bet arī vēdera izejai un urinēšanai. Līdz divu nedēļu vecumam mazulim būtu jāčurā vismaz tik daudz reižu, cik dienu pagājis no dzimšanas (pirmajā diena – vienu reizi, otrajā – divas utt.). Ja no divu nedēļu vecuma bērns diennaktī piepilda sešas līdz astoņas pasmagas autiņbiksītes un urīns ir kā ūdens, bez krāsas un smaržas, vēdera izeja ir 2–4 un vairāk reizes dienā, un tā ir dzeltena, graudaina, tad tas ir labs rādītājs tam, ka jaundzimušais saņem pietiekami daudz piena. Ja urīna nav daudz, tas ir dzeltens un vēdera izeja ir šķidra ar nelieliem biezumiem, zaļgana, tas varētu liecināt, ka zīdainis par maz ēd. Šādā gadījumā noteikti jāsazinās ar bērna ārstu vai zīdīšanas konsultantu, lai izvērtētu situāciju un pēc iespējas ātrāk meklētu risinājumus.

Dažiem bērniem piena krevele saglabājas pat 6 mēnešus un ilgāk, tā visbiežāk pāriet, kad uz galvas sāk augt jaunie mati. 

“Dēlam jau 3 mēneši, bet joprojām ļoti izteikta piena krevele. Vai tas ir normāli un kā to vislabāk notīrīt?” 

Par piena kreveli sauc dzeltenus, zvīņainus sabiezējumus mazuļa galvas matainajā daļā. Tas ir sakaltis galvas matainās daļas tauku dziedzeru sekrēts, kas pakāpeniski izzudīs. Lai arī krevele neizskatās estētiski, to speciāli kasīt nost nevajag. Var pirms mazuļa vannošanas šo vietu iesmērēt ar eļļu vai krēmu, bet mazgāšanās laikā pamazgāt nedaudz rūpīgāk. Nevajag censties visu kreveli nomazgāt vienā reizē – tas neizdosies, turklāt krevele var atkal atjaunoties. Matiņus var arī paķemmēt, nebaidoties aizskart avotiņa rajonu – piena krevele parasti parādās tieši tur, taču apvalki šo vietu pietiekami aizsargā, tāpēc viegli pieskārieni un matu sukāšana neko nenodarīs. Dažiem bērniem piena krevele saglabājas pat 6 mēnešus un ilgāk, tā visbiežāk pāriet, kad uz galvas sāk augt jaunie mati.