Mammas krūts vietā - māneklis? Svarīgākais par knupīša lietošanu

Par spīti vecāku labajiem nodomiem, pirmajās četrās dzīvības nedēļās vislabāk bērnam knupi nepiedāvāt. Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas akcentē, ka pirmajās divās nedēļās mazulis mācās pareizi satvert krūti – saņemt dziļi mutē un veikt īpašas atslaucošas kustības, kur piedalās noteiktas muskuļu grupas, savukārt, sūkājot knupi, darbojas pavisam citas. Ja pirmajās dienās pēc piedzimšanas bērnam dod knupīti, tas var traucēt izveidot pareizu zīšanas tehniku, ko vēlāk ir daudz grūtāk koriģēt. Ja mazulis zīž nepareizi, mammai var būt sāpoši un saplaisājoši krūtsgali. 

Ja pirmajās dienās pēc piedzimšanas bērnam dod knupi, tas var traucēt izveidot pareizu zīšanas tehniku, ko vēlāk ir daudz grūtāk koriģēt. Ja mazulis zīž nepareizi, mammai var būt sāpoši un saplaisājoši krūtsgali.

Domājot par jautājumu, vai un kad piedāvāt knupīti, katrs zīdainis jāvērtē atsevišķi – vai jaundzimušais saņem mammas pienu vai arī tiek barots no pudelītes. Ja mazulis raud, primāri tomēr vēlams piedāvāt mammas krūti. Ja tādas iespējas nav un bērns ēd no pudelītes, tad var apsvērt mānekļa nepieciešamību. 
 

Lai piena būtu pietiekami

Pirmajā mēnesī pēc bērna piedzimšanas mammas organisms cenšas saprast, cik daudz piena nepieciešams. Piena ražošanas procesam vajadzīgie hormoni veidojas zīdīšanas laikā. Ja vecāki mazulim piedāvā knupi, bērns daudz retāk tiek pielikts pie krūts, tāpēc piena var būt mazāk, nekā patiesībā nepieciešams. Tāpēc ir svarīgi, lai bērns zīž pēc pieprasījuma. [1; 2]
 

Zīšana ne tikai, lai paēstu

Mazulis zīž ne tikai tādēļ, lai apmierinātu nepieciešamību pēc ēdiena. Zīšanas laikā izstrādājas endorfīni, kas ir baudas un laimes hormoni, un šādi bērns tiek galā ar stresu. Sākotnēji mazulis stresa avotus neatšķir – vai viņam kas sāp, viņš ir izsalcis vai izslāpis, ir noguris, nosalis, pārkarsis vai neiziet vēders, vai atcerējies dzemdības. Šādās situācijās daba ir paredzējusi, ka zīdainis meklē mammas krūti, lai gan paēstu, padzertos, gan arī nomierinātos, līdz ar to zīšana ir ļoti nozīmīgs process bērna pozitīvai nervu sistēmas stimulācijai. Ja mazulis tiek barots ar pudelīti un mamma nevar viņu barot pēc pieprasījuma, tad gan mānekļa lietošana ir nepieciešama un pamatota – tas kļūst par mammas krūts aizvietotāju. Turklāt zīšana var pasargāt bērnu no zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma. Tomēr, ja mazulis atsakās no knupīša, nevajag uzstāt un kaut kā mēģināt viņu pie tā pieradināt. 

Ir vecāki, kuri stāsta, ka viņu mazuļi ir pārāk nemierīgi un ar izteikti trauslu miegu, līdz ar to pie mammas krūts dzīvojas dienas lielāko daļu. Zīdīšanas konsultante Sandra Lase uzsver, ka šādās situācijās primāri jāizvērtē, vai mazulis pareizi satver krūti un zīž, jo var gadīties, ka, to darot nepareizi, bērns jūtas izsalcis. Ja ar zīdīšanas tehniku viss kārtībā, knupi var dot situācijās, kad mammas nav klāt vai arī krūts piedāvāšana ir sarežģīta – ārpus mājas, pastaigu laikā, ja mamma ir pie auto stūres u.tml. Knupīti vajadzētu piedāvāt, ja mazulis starp ēdienreizēm zīž pirkstu. 

Bērnam, kurš lieto mānekli, naktī to vajadzētu no mutes izņemt – nav pamata to atstāt, ja vien mazulis naktī nav pamodies un kļuvis satraukts. 

Lietas, ko vecākiem der zināt par knupīšiem un to izvēli
Mūsdienās visbiežāk knupīšus gatavo no silikona vai lateksa. Silikons ir caurspīdīgs materiāls, kas ir cietāks nekā latekss. Tas arī kalpo ilgāk. Lateksa krāsa ir dzeltenbrūna. Tas ir mīkstāks par silikonu un samērā ātri nolietojas. Populārākās knupju formas ir fizioloģiskie, šķeltie un apaļie. Mazuļi parasti paši parāda, kura forma viņiem patīk vislabāk, tomēr ieteicams izvēlēties knupi, kas līdzinās krūtsgala formai, lai kustības būtu līdzīgas, kā zīžot krūti. Veikalos var iegādāties trīs izmēru knupīšus: 0–6 mēnešus veciem bērniem, 6–18 mēnešus un vecākiem par 18 mēnešiem. Atbilstošam izmēram ir nozīme, īpaši, ja runājam par mazuļa komfortu – knupis, kas būs par mazu, kritīs ārā, bet tāds, kas būs par lielu, var aktivizēt vemšanas refleksu. Savukārt knupja pamatnei ir jābūt tik lielai, lai bērns to nevarētu iebāzt mutē. Tomēr tā nedrīkst būt pārāk liela, lai neberztu vietu zem deguna.

Ieteicami ir knupji, kas sastāv no pēc iespējas mazāk detaļām, jo no daudz detaļām veidoti knupīši var vieglāk saplīst un radīt aizrīšanās risku. 

Lasi arī: Atradināšana no knupīša
 

Rūpes par knupīša higiēnu

Pirmos mazuļa dzīves mēnešus knupi vajadzētu nomazgāt reizi dienā. Ja tas nokrīt zemē, tad pēc katras nokrišanas reizes. Knupīša pastiprināta kopšana zaudē savu aktualitāti laikā, kad mazulis sāk aktīvi dzīvot pa grīdu, jo tad bērna mikroflora jau ir kļuvusi gana stabila. Neviens nedrīkst ņemt mutē bērna knupi ar mērķi to notīrīt, jo tā var nodot mazajam saaukstēšanās, herpes vīrusu un citas baktērijas, kas atrodas pieaugušā mutē, tāpēc ārpus mājas vajadzētu paņemt līdzi rezerves knupīti. Knupis, līdzīgi kā zobu birste, ir regulāri jāmaina – reizi vienā līdz divos mēnešos. Tas atkarīgs, cik daudz un aktīvi mazulis to lieto ikdienā.

Nevajadzētu atstāt knupi pieejamu visu dienu, jo caur muti bērnam jāiepazīst arī citi priekšmeti. 

Izmantotā literatūra:
1. Newman J. How Breast Milk Protects Newborns. Pieejams šeit. 
2. Marasco L. Examining the Evidence for Cue Feeding of Breastfed Infants. Pieejams šeit.