Mazulis nerāpo un nesēž. Kad par to sākt satraukties?

Mazuļa prasmes – velšanās, rāpošana, sēdēšana un staigāšana, jaunajiem vecākiem ir iemesls palepoties citu vecāku priekšā “Redz, mans jau dara to, bet tavējais?” Savukārt profesionāļi – bērnu ārsti un fizioterapeiti – aicina nesalīdzināt savu bērnu ar citiem mazuļiem. Ja bērns ir vesels, tad viņš pats sajutīs, kad ir gatavs sākt rāpot un sēdēt. Steidzināt nedrīkst, jo katru nākamo attīstības posmu mazais ir gatavs uzsākt tad, kad tam  ir gatavs viņa ķermenis, muskulatūra un arī skelets. 

Fizioterapeite Klaudija Hēla novērojusi, ka reizēm vecākiem jauc galvu neuzmanīga bērnu attīstības literatūras lasīšana. Attīstībā bieži tiek minēts vārdiņš „no”. Piemēram, no sešiem mēnešiem bērns var līst un sākt rāpot, bet tas nenozīmē, ka visiem bērniem sešos mēnešos ir jālien. Tādu piemēru ir daudz. “Būtu jauki, ja kāds uzrakstītu grāmatu, kurā rakstīts, ka bērnam līdz pusotram gadam ir jāsēž un jārāpo vai arī līdz diviem gadiem ir jāstaigā.”

Kad sākt rāpot?

Tomēr ir zināmas laika robežas, kuru ietvaros vecākiem būtu jāvēro, vai mazuļa attīstība notiek pareizi. Vidējais vecums, kad mazulis varētu sākt rāpot, ir 6 mēneši. Aptuveni 5 mēnešu vecumā sākas pirmie līšanas treniņi, tad sākas rāpošanas kustību mēģinājumi, kamēr beigās tas jau izvēršas ātrā un labi koordinētā rāpošanā. Tomēr tas nenozīmē, ka 7 mēnešu vecumā ir jādodas pie ārsta meklēt veselības un attīstības problēmas! Ja mazais nerāpo arī sasniedzot 10 mēnešus, ir vērts apmeklēt pediatru, neirologu vai fizioterapeitu. Turklāt jāņem vērā, ka ir bērni, kas vispār nerāpo, bet uzreiz sāk sēdēt vai staigāt.
 

Sasteigta rāpošana

Fizioterapeite neiesaka īpaši mudināt bērnu veikt noteiktas darbības, bet gan labāk novērst šķēršļus, kas traucē viņam pašam sākt rāpot. Tas nozīmē, ka ikdienā ir pēc iespējas mazāk jāizmanto palīgierīces.  Pētījumi pierāda, ka palīglīdzekļi, ko ražo firmas it kā bērna un vecāku labā, īstenībā ir domāti vairāk vecākiem, nevis bērnam. Ieliekot mazo sēdeklītī vai sētiņā, vecākiem ir brīvas rokas, lai paveiktu mājas darbus. Bet sētiņā esot, bērns drīzāk sāks mācīties slieties kājās, pieķeroties pie redelēm, nevis trenēsies rāpot. Savukārt krēsliņā iesprādzēts, viņš vispār nespēs trenēt muskulatūru, lai spētu veikt rāpošanas un vēlāk arī patstāvīgas apsēšanās kustības. 

Ļauj zīdainītim dzīvoties pa grīdu, nodrošinot iespēju droši velties un ripināties. Novāc no grīdas sīkos priekšmetus, netīrus apavus un kaķa ēdiena trauku. Parūpējies, lai apģērbs ir ērts kustībām, neķeras un neierobežo kustību amplitūdu. 

Apsēsties jāiemācās pašam

Pirms bērns sāk mācīties sēdēt, viņam jāiemācās kārtīgi rāpot, jo tieši šī pozīcija ir pamats sēdēšanai. Tā kā rāpošana ir ļoti svarīgs posms, lai sagatavotu ķermeni sēdēšanai, tad faktiski sēdēšanu iemācīt vai kaut kā veicināt vispār nedrīkst. Par laimi, lielākā daļa vecāku jau ir pietiekami zinoši, lai neļautu zīdainīti iestutēt sēdēt spilvenos, kā to darīja vairākas iepriekšējās paaudzes. Nepareizi izliekts mugurkauls un nepietiekami attīstīta muskulatūra ķermeņa vertikālai noturēšanai ir tikai dažas no sekām, kas rodas, ja bērniņu sēdina, nevis gaida, kad viņš to izdarīs pats. 

Šī iemesla dēļ bērnu, kurš pats nesēž, nedrīkst sēdināt ne augstajā krēsliņā, ne uz šūpuļzirdziņa, ne staigulītī, ne kur citur – arī sporta ratiņos vai kulbiņā, kurā aiz muguras tiek aizlikts spilvens. Pirmajos trijos mēnešos mazulīti nav ieteicams sēdināt arī klēpī pussēdus.

Kamēr nerāpos, arī nesēdēs

Patstāvīgai sēdēšanai ir nepieciešamas attīstītas gūžas un muskuļi, ko trenē rāpošana. Tāpēc, ja mazais rāpo, nav īpaša pamata uztraukties, ka viņš nesāk arī ātri sēdēt. 
Pareiza apsēšanās ir tad, kad mazulis to izdara “caur sānu”, proti, atbalstoties uz vienas rociņas un izmantojot paša muskuļu spēku, vertikalizē ķermeni un notur to sēdus pozīcijā bez papildus palīdzības un atbalstīšanas. Piemēram, viņš var sēdēt tik brīvi un stabili, ka ar abām rociņām var brīvi darboties, sist plaukstiņas, paņemt rotaļlietu. Ja gadās krist, mazais spēj noturēt līdzsvaru. 

Vairums mazuļu sēdēšanai ir gatavi 8 – 9 mēnešu vecumā, spējot nosēdēt 5 – 10 minūtes, bet daži apsēdīsies 10 mēnešos. Arī tas atbilst normai. Tomēr, ja 10 mēnešu vecumā mazulis nesēž, bet apsēdināts, saļimst un nespēj noturēt līdzsvaru, ir vērts apmeklēt fizioterapeitu, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Varbūt tomēr ir nepieciešami speciāli vingrojumi vai cita speciālista konsultācija.