”Pārspīlētā podiņmācība!” Speciāliste brīdina jaunos vecākus neaizrauties ar pāragro podiņmācību

Kāda amerikāniete savā “Facebook” bloga tiešraidē publicējusi savu dienas daļu. Tiešraides laikā tiek pamodināts sešas dienas vecs jaundzimušais, kurš pavisam nesaudzīgi tiek uzsēdināts uz podiņa. Pēc tam, protams, mamma ar lepnumu atrāda guvumu podiņā un ar apšaubāmām hendlinga prasmēm turpina apieties ar mazuli.

Video redzamais noteikti liks izbīlī aizturēt elpu ikvienam vecākam, jo blogere nepievērš nekādu uzmanību jaundzimušā galviņas balstīšanai, kā arī neievēro elementāras hendlinga prasības. Šī blogere lepni norāda, ka jau no mazotnes bērnus radina nokārtoties podiņā, nevis autiņbiksītēs.
Pediatre Daira Brenča aicina vecākus nesteigties, stimulējot zīdaiņus pēc iespējas ātrāk apsēsties. "Kamēr bērniņš pats stabili neapsēžas un nesēž, bērniņu nesēdina. Kāpēc? Lai neveicinātu mugurkaula deformāciju. Mīļie, vecāki. Nesasteigsim lietas, ļausim visam notikt tā, kā daba to paredzējusi. Katrs bērniņš attīstās savā tempā."

Mūziķe Dināra Rudāne ir mamma 10 mēnešus vecajai Miriamai Amirai. Dināra atklāj, ka ar lielu sajūsmu sagaidīja, kad meitiņa apsēdīsies. Mamma centusies izvairīties no stimulēšanas iemācīt meitiņai apsēsties pēc iespējas ātrāk. "Turējos. Varbūt klēpī es viņu nedaudz apsēdināju, bet tas bija pieturot, nevis balstot viņu uz mugurkaula. Viennozīmīgi gribas, lai viss notiek ātrāk. Bet daba ir gudrāka par mums."

Dūla, trīs bērnu mamma Ilze Kuduliņa norāda, ka vecāki bieži vien pārprot kustības “Elimination comunication” jēgu, kur pamatdoma ir nevis pēc iespējas ātrāk pieradināt pie podiņa, bet gan uzlabot komunikāciju starp vecākiem un bērnu. Pamanot pazīmes, ka bērns vēlas nokārtoties, nav obligāti jāskrien uz labierīcībām. Tas var radīt stresu gan bērniņam, gan vecākiem.

Ja vecāki pievērš uzmanību tam, ka bērns nokārtojas, arī bērniņš tam pievērš uzmanību. Viņš mācās, ka ar viņu kaut kas notiek. Kad pienāk īstais laiks podiņmācībai, to ir var būt vieglāk izdarīt, jo bērns nav pazaudējis saikni ar ķermeni.

Dūla gan norāda, ka katrs gadījums ir individuāls, kas vienam bērniņam derēs, citam tas nekādi nepalīdzēs.

Šobrīd popularitāti guvusī metode gan nav nekas jaunizdomāts, bet gan labi aizmirsts vecais, kad vēl okupācijas laikā autiņu taupīšanas nolūkos bērni dabiskās vajadzības nokārtoja, piemēram, uz avīzēm.