Kā saprast jaundzimušu bērniņu
Raudāšana ir zīdainīša valoda. Ar to viņš mēģina mammai, tētim un citiem ģimenes locekļiem pateikt, kā viņš jūtas, ko grib, kas viņam sāp. Visbiežāk vecāki domā, ka raudāšanas iemesls ir izsalkuma, sāpju vai noguruma pazīme. Bet tie nebūt nav vienīgie iemesli, kāpēc bērniņš raud. Kās saprast, sajust sava jaundzimušā bērna vajadzības?
Lai izaugtu veselīgs, ar dzīvi apmierināts un harmonisks bērniņš, mammai un tētim ir ļoti svarīgi iemācīties “nolasīt” visus raudāšanas iemeslus un uz tiem adekvāti reaģēt. Svarīgi vispirms pārliecināties, vai mazuļa fiziskās vajadzības ir apmierinātas, un tikai pēc tam pievērsties emocionālajām.
Bada sajūta
Ja bērns ir izsalcis, tad pirmās zīmes, ko mazais dod, ir raudāšana, čāpstināšana, pieskaršanās sejai un mutei. Ja mamma atnākusi un paņēmusi bērnu rokās, bet nedod krūti, tad raudāšana pāriet dusmīgā brēkšanā, kas tiek pavadīta ar krūti meklējošām galvas kustībām, pie kam meklēšanas laikā bērns apklust. Ja ēšana jeb izsalkums ir raudoša bērna tā brīža īstā vajadzība, tad pēc tās apmierināšanas bērnam būtu jājūtas labi. Tomēr, ja neilgi pēc barošanas zīdainis atkal sāk raudāt, īstā vajadzība nav apmierināta.
Kolikas
Bieži vecāki raudāšanu saista ar vēdersāpēm jeb kolikām. Kolikas var parādīties no 2 nedēļu vecuma. Bērns raud ilgāk par 3 stundām dienā, vairāk nekā 3 reizes nedēļā, ilgāk kā 3 nedēļas. Zīdainītis kliedz spalgi, seja ir piesarkusi, pirksti ir savilkti dūrītēs, kājas ir pievilktas pie vēdera. Biežāk kolikas novēro mazuļiem, kuru mammas grūtniecības laikā ir smēķējušas. Biežāk par kolikām tiek runāts tad, ja zīdainis ēd mammas pienu, tikpat liela iespēja ar tām saskarties arī tiem mazuļiem, kas uzturā lieto piena maisījumu. Vēdersāpju iemesls var būt arī pārāk liels gaisa un gāzu daudzums zīdaiņa zarnās, nenobriedis zarnu trakts, atviļņa slimība.
Vecāki, redzot, ka bērnam sāp puncis, uz tā var uzlikt siltu dvielīti – tas remdina sāpes. Palīdz arī nolikšana uz punča, mammas ēdienkartes pārskatīšana un barošanas režīma pilnveidošana.
Bērni, kuri dienas laikā ir atpūtušies ilgākās miega fāzēs, posmu pirms nakts miera izbaudīs rotaļās. Savukārt tie, kas pa dienu pārguruši, vakara uzbudinājumu uztvers kā mocības un, visticamāk, ilgstoši raudās.
Nogurums
Ja dienas laikā bērna miegs ir sastāvējis tikai no īsām 15–20 minūšu trauslā miega fāzēm, vakarā zīdainītis var būt niķīgāks, čīkstēt un raudāt, bet nespēt aizmigt. Vakaros mazulim ir paredzēts garākais nomoda laiks pirms nakts miega, tāpēc hormonāli savā ziņā viņš tiek „turēts” možs. Bērni, kuri dienas laikā ir atpūtušies ilgākās miega fāzēs, posmu pirms nakts miera izbaudīs rotaļās. Savukārt tie, kas pa dienu pārguruši, vakara uzbudinājumu uztvers kā mocības un, visticamāk, ilgstoši raudās.
Sāpes
Sāpēt var ne tikai puncītis. Arī ausu sāpes, zobu nākšana, jebkura cita saslimšana vai diskomforts var būt saistīts ar sāpju sajūtu. Raudāšanā ir saklausāmas ciešanas. Tā ir vienmuļa un nebeidzama raudāšana, kuras laikā šad tad izskan izmisīgi kliedzieni, kas visticamāk ir saistīti ar sāpju sajūtas saasināšanos. Ir jāuzmanās, ja bērns visu laiku ir raudājis, bet pēc tam pēkšņi kļūst kluss un mierīgs.
Māmiņai ir vispirms jāiemācās saklausīt sevi, sadzirdēt savas intuīcijas balsi, lai pēc tam sajustu un saprastu savu bērniņu.
Mamma mani nesaprot!
Iejūtīga aprūpe balstās spējā pietiekami ātri atpazīt bērna vajadzības un īsā laikā uz tām adekvāti reaģēt. Tas ir process, kuru vecāki mācās, tomēr to kavē tādi faktori kā, piemēram, pārāk tehniskā pieeja grūtniecības laikā un dzemdībās. Tāpēc māmiņai ir vispirms jāiemācās saklausīt sevi, sadzirdēt savas intuīcijas balsi, lai pēc tam sajustu un saprastu savu bērniņu. Iespējams, ka jaundzimušais raud, jo, nākot pasaulē, jūtas distancēts un mammas īsti nesaprasts. Sieviete bērna vajadzības cenšas izdomāt ar prātu – izlasīt grāmatā, uzzināt, apmeklējot kursus vai noskatoties kādu filmu. Tas var novest pie tā, ka, bērnam augot un viņa vajadzībām mainoties, mamma nespēs saprast ne savu atvasi, ne to, ko viņš vēlas, kā patiesībā jūtas.
Garlaicība, mammas un tēta saukšana
Ilgāku laiku atrodoties atsevišķi, mammai un bērniņam rodas atšķirtības trauksme, pieaug vajadzība pēc otra. Ilgi paliekot viens, zīdainītis var sākt saukt pie sevis mammu raudot. Raudāšana šajā gadījumā ir īpaša. Bērns raud 5 - 6 sekundes, tad, gaidot rezultātu, taisa pauzi 20 - 30 sekundes. Tad kliedz vēl apmēram 10 sekundes un atkal apklust uz 20 - 30 sekundēm. Šis cikls atkārtojas vairākas reizes, pie tam kliegšanas fāzes ilgums pakāpeniski pagarinās, kamēr pāriet nepārtrauktā kliegšanā.
Vēlme pēc samīļošanas
Pirmie mēneši ir kā grūtniecības turpinājums jeb “ceturtais grūtniecības semestris”. Bērniņš labprāt atrodas mammas rokās un saldi guļ, sajūtot viņas auguma smaržu un siltumu, elpošanas ritmu, sirdspukstus. Ja šādas tuvības sāk pietrūkt, zīdainītis raud. Tāpēc noteikti nevajadzētu baidīties no izlutināšanas, pārāk bieži ņemot rokās.
Pati dzimšana ir biedējoša un bērnam sāpīga pieredze. Cilvēki bieži aizdomājas par to, kā pēc dzemdībām jūtas jaunā māmiņa, bet retāk – kā emocionāli jūtas mazulis.
Atmiņas par grūtniecību un dzemdībām
Jaundzimušais iet cauri dažādiem sarežģītiem posmiem un pārdzīvo par visdažādākajām lietām. Bērna dzīve nesākas ar piedzimšanu, bet gan ar viņa ieņemšanu un augšanu mammas vēderā, kur viņš sāk kaut ko piedzīvot un just. Pati dzimšana ir biedējoša un bērnam sāpīga pieredze. Cilvēki bieži aizdomājas par to, kā pēc dzemdībām jūtas jaunā māmiņa, bet retāk – kā emocionāli jūtas mazulis. Ir bērni, kuri dzimuši ļoti šokējošās dzemdībās, un viņi savus pārdzīvojumus sajūt un atceras vēl vairākus mēnešus, pat gadus pēc dzimšanas. Jā, bērns var raudāt, piemēram, tāpēc, ka viņš ir ilgi dzimis – ka ilgu laiku pavadījis dzemdību ceļos. Kad mamma par to iedomājas un bērniņš saprot, ka mamma viņu uzklausa, raudāšana var kļūt vēl aktīvāka, vēl skaļāka. Bērns jūtas sadzirdēts un grib izstāstīt visu, kas viņu satrauc.