Psiholoģe: Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir priekšlaikus dzimuši vecāki

“Vecāki tiem bērniņiem, kuri ir pasteigušies piedzimt, ir priekšlaicīgi dzimušie vecāki. Dabā ir iekārtots, ka sievietes gaida savu mazuli 40 nedēļas - tas ir cikls, kura laikā sievietes ķermenī veidojas un attīstās mazulis, bet pats ķermenis gatavojas dzemdībām, tāpat arī briest mātes instinkts. Sievietes psihe pakāpeniski gatavojas uz ilgi gaidīto tikšanos ar bērniņu,” stāsta psiholoģe psiholoģe Alika Sorokina. 

Priekšlaicīgas dzemdības ģimenei ir saistītas ar dažādiem emocionālajiem pārdzīvojumiem un destruktīvajām reakcijām, visbiežāk tā ir vaina sajūta un sevis nosodīšana.

FOTO: Shutterstock.com

Priekšlaicīgas dzemdības ģimenei ir saistītas ar dažādiem emocionālajiem pārdzīvojumiem un destruktīvajām reakcijām, visbiežāk tā ir vaina sajūta un sevis nosodīšana.

Mūsu pasaulē viss ir cikliski un mūsu psihe ir iekārtota tā, ka noteikti cikli jau ir ieprogrammēti mūsu zemapziņā. Ir tāds labs sakāmvārds – “Visam ir savs laiks!”. Tieši tāpēc vecāki tiem bērniņiem, kuri ir pasteigušies piedzimt, ir priekšlaicīgi dzimušie vecāki. Sievietes gaida savu mazuli 40 nedēļas - tas ir cikls, kura laikā sievietes ķermenī veidojas un attīstās mazulis, bet pats ķermenis gatavojas dzemdībām, tāpat arī briest mātes instinkts. Sievietes psihe pakāpeniski gatavojas uz ilgi gaidīto tikšanos ar bērniņu. Sieviete gatavojas pieņemt jaunu, svarīgu un ne visai vieglu lomu, kas prasīs no viņas daudz dvēseles spēku un enerģijas.


Dažreiz noteiktu iemeslu dēļ mazulis var ierasties šajā pasaulē agrāk pār noteikto termiņu, un dzīves dabiskais cikliskums tiek pārtraukts. Šāds notikums var rādīt vecākiem lielus pārdzīvojumus – no vienas puses ir prieks par mazuļa piedzimšanu, bet no otras puses – bailes, šaubas, niknums un bezpalīdzības sajūta.


Priekšlaicīgi dzimuša bērna piedzimšana un turpmākā audzināšana visai ģimenei ir liels stress, bieži vien hronisks, jo vecāki nav varējuši laicīgi un mierīgi sagatavoties bērniņa ienākšanai pasaulē, kā arī nav iepriekšējas pieredzes šādās situācijās.

Liela daļa iekšējā resursa tiek patērēta pārdzīvojumiem: bezpalīdzība, skumjas, sēras par bērna diagnozi, bailes, dvēseles sāpes, cerību zaudēšana, niknums, vainas sajūta. Mammas loma jaundzimušā fiziskajā aprūpē bieži ir ļoti ierobežota, tādēļ rodas nespējas sajūta kļūt par labu māti – bērns atrodas citu cilvēku aprūpē, sievietei bieži nākas ieņemt vērotāja lomu, ko vēl vairāk pastiprina vientulības un vainas sajūtu. Šādā jūtu un pārdzīvojumu apjukumā bieži vien jaunā māmiņa un visa ģimene jūtas vientuļi un izolēti.
Diemžēl neviens no mums nav apmācīts, kā vislabāk būt līdzās cilvēkam, kurš cieš un pārdzīvo stipras emocijas un sajūtas.

Reklāma
Reklāma

Būt līdzās un atbalstīt cilvēku bēdās nemaz nav tik viegli! Bieži vienīgais atbalsts, ko saņem priekšlaicīgi dzimušā mazuļa ģimene, ir - “turaties, viss būs labi”, “neraudi, tev jābūt stiprai bērna dēļ”, “turies vīra dēļ” vai “redzi, cik viņam ir grūti” u.tt.. 


Šādos brīžos ģimenei ir nepieciešams profesionāls psiholoģiskais atbalsts, lai “neizdegtu”. Pārāk liela stresa apstākļos emocionālās izdegšanas risks ir vairākās reizēs augstāks nekā vecākiem, kuru bērni ir dzimuši laikā. Tādā brīdī pats svarīgākais ir – PIEŅEMT esošo situāciju, vienlaicīgi ļaujot sev pieņemt arī palīdzību.
Priekšlaicīgas dzemdības ģimenei ir saistītas ar dažādiem emocionālajiem pārdzīvojumiem un destruktīvajām reakcijām, visbiežāk tā ir vaina sajūta un sevis nosodīšana. Šādās situācijās emocionālu mieru var dot iepazīšanās ar līdzīgām ģimenēm, kuras arī piedzīvojušas priekšlaicīgas dzemdības, un var dalīties pieredzē. Tāpat jaunajiem vecākiem svarīgi radīt apstākļus, kur abiem ir iespēja mierīgi apspriest savas sajūtas, pārdzīvojumus un sajusties pieņemtiem. 


Autore: psiholoģe Alika Sorokina