Kā paglābties no izlietotu autiņbiksīšu kalniem? Alternatīvas izvēles zaļāk domājošiem vecākiem

Vējā plīvojošu, izmazgātu bērnu autiņu karogi sen nav Latvijas pagalmu un balkonu tipiskais skats. Vecākās paaudzes sievietes ar baltu skaudību secina, ka šodienas jaunajiem vecākiem bērnu audzināšana ir īsta izprieca, jo vairs nav jāberž un jāgludina piečurātā zīdaiņu veļa. Ir taču tik ērtās vienreizlietojamās autiņbiksītes!

Latvijā šobrīd ir daudzveidīgs vairākkārt lietojamo autiņbiksīšu klāsts, un neviena no tām nelīdzinās baisajiem laikiem, ko atceras mūsu mammas un vecmammas.

FOTO: Shutterstock.com

Latvijā šobrīd ir daudzveidīgs vairākkārt lietojamo autiņbiksīšu klāsts, un neviena no tām nelīdzinās baisajiem laikiem, ko atceras mūsu mammas un vecmammas.

Tomēr tām ir arī sava ēnas puse. Par to vairāk stāsta bezatkritumu dzīvesveida popularizētāja, veikala “Ber un sver” īpašniece Līga Rulle

Daudzreiz lietojamo autiņu ēru pamazām nomainījusi daudz dramatiskāka aina – vienreizlietojamo autiņbiksīšu kalni, kas pārdzīvos ne tikai to valkātājus, bet vēl daudzas nākamās paaudzes. Autiņbiksītes (tāpat kā sieviešu higiēniskās paketes un daudzi citi vienreizējās lietošanas higiēnas piederumi) dabā gandrīz nesadalās. Līdz šim nav arī atrastas metodes to jēgpilnai pārstrādei. Līdz ar to ir pamats aizdomāties, kādos atkritumos mēs pamazām noslīcinām mūsu bērnu nākotnes planētu. 
 

Mājsaimnieces ģeniālais izgudrojums 
Vienreizlietojamās autiņbiksītes ASV ražošanā nonāca pagājušā gadsimta 40. gados. Tās izgudroja Meriona Donavana (Marion Donovan). Viņa apprecējās 1942. gadā, bet 1946. gadā viņas ģimenē piedzima otrais bērns. Tolaik ASV tika piedāvātas bikšeles, kuras paredzētas, lai novērstu mazuļa urīna noplūdes, taču tās nepavisam nebija labas bērna ādai – tā bieži iekaisa. Tad nu Donavana ķērās pie tādiem mājās pieejamiem materiāliem kā dušas aizkars, vēlāk pie neilona izpletņa materiāla un radīja autiņbiksītes. 

Laikā, kad Donavana izgudroja autiņbiksītes, rūpes par māju un bērniem primāri gūlās uz sieviešu pleciem, un Merionai nebūt neklājās viegli iestāstīt uzņēmējiem vīriešiem, ka šis produkts būs pieprasīts, jo kungi īsti nezināja, ko nozīmē mainīt un mazgāt autiņus. Viņai atteica visi. Pat tad, kad viņa piedāvāja tos radīt kā vienreizēju produktu. Tad nu Donavana tās sāka ražot pati. 

Sākumā autiņbiksītes iekaroja tikai Rietumu pasauli. Latvijā tās ienāca līdz ar dzelzs priekškara krišanu. 1993. gadā autiņbiksītes jau bija pieejamas arī Latvijas jaunajiem vecākiem. Šobrīd vienreizlietojamo autiņbiksīšu bizness ik gadu apgroza 40 miljardus dolāru, un jebkurā attīstītajā pasaules valstī tās ir viegli pieejamas. Neapšaubāmi, vienreizlietojamās autiņbiksītes atviegloja jauno vecāku, īpaši mammu, dzīvi, tomēr uz tām varam skatīties trīs līmeņos – to ietekme uz bērna veselību, vidi un mūsu maciņiem.


Autiņbiksīšu ķīmiskais sastāvs
Vienreizlietojamo autiņbiksīšu sastāvā var būt visai daudz ķīmisko vielu. Piemēram, tas var būt nātrija poliakrilāts, ko saista ar alerģiskām reakcijām, astmas ierosināšanu un citām alerģiskās organisma izpausmēm.

Autiņbiksīšu ārējā kārta ir veidota no polipropilēna, ko kopumā uzskata par ādai drošu materiālu. Iekšpusē tiek izmantota ar hloru balināta celuloze un superabsorbējoši polimēri, parasti nātrija poliakrilāts – savienojums, kas urīnā var tikt izmērcēts līdz pat 30 reizēm. Vēl tiek izmantotas aromatizētājvielas un krāsvielas, kas vecākiem signalizē, ka autiņbiksītes ir laiks nomainīt. 
Saskaņā ar dažādām materiālu drošības datu lapām (dokumenti, ko izveidojusi ASV Darba drošības un veselības pārvalde, kur ļoti detalizēti uzskaitīti iespējamie ķīmisko vielu riski) autiņbiksītēs esošais nātrija poliakrilāts nedaudz var tikt ieelpots un tādējādi kairināt elpceļus. Tomēr oficiāli tas tiek uzskatīts par netoksisku vielu.

Tomēr dažreiz nātrija poliakrilātu sajauc ar nelielu daudzumu akrilskābes. Teorētiski akrilskābe lielās devās varētu būt kaitīga mazuļa ādai. Bet saskaņā ar toksikoloģijas un vides veselības žurnāla 2009. gada ziņojumu vienreizējās lietošanas autiņos nav pietiekami daudz akrilskābes, lai radītu bažas (pētījumu finansēja Procter & Gamble, lielākais autiņbiksīšu ražotājs). 2008. gada ziņojumā žurnālā Clinics in Dermatology autori atzīmē, ka ļoti mazam zīdainim alerģiskas reakcijas var būt pret jebko, kas ir autiņu materiālā.

 

Vienreizējās lietošanas autiņu ražošanas procesā tiek lietots hlors, kas balina uzsūcošo materiālu. Kā blakusprodukts balināšanas procesā nelielā daudzumā izdalās toksiska ķīmiska viela dioksīns. Ja ir vēlme nepakļaut mazuli dioksīniem, labāk izvēlēties autiņbiksītes, kas satur nebalinātus materiālus. 



Toksiskākā viela, kas arī atrodama autiņbiksītēs, ir dioksīni. Šī viela tajās tiek izmantota, lai mīkstinātu un uzlabotu absorbciju masai, kas uzsūc urīnu un citus šķidrumus. Vienreizējās lietošanas autiņu ražošanas procesā tiek lietots hlors, kas balina uzsūcošo materiālu. Kā blakusprodukts balināšanas procesā nelielā daudzumā izdalās toksiska ķīmiska viela dioksīns. Ja ir vēlme nepakļaut mazuli dioksīniem, labāk izvēlēties autiņbiksītes, kas satur nebalinātus materiālus. 

Dioksīns ir ilgdzīvojoša ķīmiska viela, kas sastopama ļoti daudzos pārtikas produktos, uzkrājas dzīvnieku taukaudos un tiek uzņemta, apēdot nepietiekami termiski apstrādātus gaļas produktus, informē Pasaules Veselības organizācija. Kā apgalvo mediķi, dioksīns izraisa zemāku spermas aktivitāti un citas reproduktīvās sistēmas slimības. Hroniska tā uzņemšana rada imūnsistēmas problēmas un ļaundabīgus audzējus, savukārt, ja dioksīns mūsu organismā nonāk reti un nelielos daudzumos, satraukumam nav pamata, norāda mediķi. Ar autiņbiksītēm saņemtais dioksīns ir tūkstošiem reižu mazāks, nekā bērns ikdienā uzņem ar pārtiku, liecina žurnālā Environmental Health Perspectives publicētais pētījums. 

Tomēr laiku pa laikam patērētāju tiesību un veselības aizsardzības sargi nāk klajā ar atklājumiem, kas liecina, ka ikdienā lietotie un it kā pilnīgi drošie produkti nemaz tik nekaitīgi nav. 2019. gadā Francijas Nacionālā veselības aģentūra ir paziņojusi, ka bērnu autiņbiksītēs atrodama virkne ķīmisku vielu, tostarp pretrunīgi vērtētais lauksaimniecības pesticīds – glifosāts. Pēdējos gados par glifosāta izmantošanu un klasifikāciju zinātnieku vidū noritējušas karstas diskusijas, jo pastāvēja bažas, ka šis ķīmiskais savienojums ir kancerogēns. Tomēr Eiropas ķīmisko vielu aģentūra to nav ierindojusi kancerogēno vielu sarakstā. 

Izvērtējot pētījumu, arī Latvijas Veselības inspekcijas vadītājs Normunds Kadiķis konstatētās glifosāta koncentrācijas vērtē kā ļoti zemas, vienlaikus uzsverot, ka glifosāts nav vienīgā viela autiņbiksītēs, kas raisa bažas. “Potenciāli tur varētu būt arī kaut kas bīstamāks. Tur ir policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, kuri tiešām ir atzīti kā kancerogēnas vielas. Arī tādi veci pesticīdi kā landāns vai lindāns, kurš Eiropas Savienībā ir jau pāris desmitus gadu aizliegts.”


Ietekme uz vidi – lielākais posts
Iespējams, lielākais posts autiņbiksīšu lietošanas laikmetā ir līdz šim nenovērtētā kaitīgā ietekme uz apkārtējo vidi un kopējo ekoloģisko sistēmu.
Autiņbiksītes apkārtējā vidē sadalās 500 gadus. Tās nevar pārstrādāt, kompostēt un pat ne sadedzināt, jo saprotamu iemeslu dēļ autiņbiksītes ir pārāk slapjas dedzināšanai un netīras otrreizējai pārstrādei. Ja rēķina, ka zīdainis dienā pieslapina ap desmit autiņbiksītēm, bet lielāks bērns – sešas, tad viens mazulis līdz podiņa apgūšanas laikam var iztērēt līdz pat 10 000 autiņbiksīšu. Piemēram, ASV tiek izmesti 18 miljardi izlietotu autiņbiksīšu gadā. Portāls The Good Human ziņo: lai amerikāņu bērniem nodrošinātu autiņbiksītes, ik gadu tiek nozāģēti 200 000 koku un tērēts vairāk nekā miljards tonnu naftas. 

 

​Vienas autiņbiksītes apkārtējā vidē sadalās 500 gadus. Tās nevar pārstrādāt, kompostēt un pat ne sadedzināt, jo saprotamu iemeslu dēļ autiņbiksītes ir pārāk slapjas dedzināšanai un netīras otrreizējai pārstrādei.

 


Ar ko aizvietot, lai draudzīgi mammai, bērnam un videi 
Augot sabiedrības labklājības līmenim un vēlmei dzīvot arvien ērtāk, autiņbiksīšu patēriņš kopumā tikai palielinās. Vai, tiecoties pēc personiskās ērtības, planētai lemts noslīkt piekakāto autiņbiksīšu grēdās?  Tā gluži nav.

Līga Rulle jau vairākus gadus nopietni ir pievērsusies sava dzīvesveida pārskatīšanai ar mērķi pēc iespējas vairāk samazināt aiz sevis paliekošo ekoloģisko pēdu dabā. Līgas jaunākajam dēlam drīz būs četri gadi, un viņš ir izaudzis ar mazgājamām autiņbiksītēm. Viņa norāda, ka Latvijā šobrīd ir pietiekams daudzveidīgs vairākkārt lietojamo autiņbiksīšu klāsts. “Alternatīvas vienreizlietojamām autiņbiksēm ir pat vairākas, un neviena no tām nelīdzinās baisajiem laikiem, ko atceras mūsu mammas un vecmammas. Mūsdienīgi ražotāji padomā ne tikai par atkritumu samazināšanu, ko rada vienreizējie autiņi, bet parūpējas arī par to, lai mazgājamo autiņu lietošana būtu ērta, praktiska un vienkārša,” savā pieredzē dalās trīs bērnu mamma Līga Rulle. 

Reklāma
Reklāma


Viņa ir novērojusi, ka vecākus lielākoties biedē trīs lietas: 
1. Pārāk sarežģīta autiņbiksīšu kopšana un priekšstats, ka būs jāpērk arvien lielāks biksīšu izmērs. 

2. Šaubas par autiņbiksīšu uzticamību. Vai nebūs slapjuma noplūdes? Vai bērna dibens tajās neizskatīsies pārāk liels? 

3. Sākotnējais finansiālais ieguldījums, kas šķiet pārāk liels pirmajam pirkumam. 


Izmaksas – dārgāk sākumā, lētāk pēc tam
Sākotnējais ieguldījums mazuļa dupša sausuma nodrošināšanai tiešām šķietami liekas lielāks nekā padsmit eiro vērtā vienreizējo autiņbiksīšu iepakojuma iegāde. Populārākās vairākkārt lietojamās bikšeles sastāv no mitruma necaurlaidīgas virsbikses un ieliktņa. Tādas piedāvā vairāki ražotāji ar dažādām krāsu, izmēru un audumu variācijām. Parasti tās ir biksītes ar spiedpogu vai līpklipšu aizdari, kas regulējas un pielāgojas vairākiem izmēriem, tādējādi nav jāpērk jauns komplekts ik pēc laika. 

Biksītēs tiek ievietots mikrošķiedras vai bambusa auduma ieliktnis, kas vēlāk, pēc izmešanas vidē, sadalās. Nomainot ieliktni uz sausu, var lietot tās pašas biksītes, tādējādi pietiek ar vairākiem ieliktņiem un dažām biksēm. Pēc mammu pieredzes ērtāk ir, ja autiņu ir tik daudz, lai pietiktu vismaz četrām dienām, tad arī biežā mazgāšana nesagādās papildu rūpes. 

Ja ceļojat vai dodaties izbraucienos, lieti noderēs arī mitrumnecaurlaidīgs maiss, kurā ielikt samirkušos autiņus, lai tie nesmakotu. Šādus autiņus var mazgāt veļasmašīnā un žāvēt žāvētājā, to kopšana neprasa īpašu pieeju. Žāvēšana saulē lieliski balina traipus. [6]


Cik maksā atkārtoti lietojamo autiņbiksīšu komplekti? 
    • Softbums komplekts, kas der no pirmā izmēra līdz pat podiņa apgūšanai, sastāv no 5 biksēm (cena 117 eiro) un 10 maināmiem ieliktņiem, kuru cena ir 90 eiro. Tātad kopā komplekta izmaksas ir 207 eiro. 
    • Zīmola ImseVimse 10 biksītes maksā 200 eiro. Ir divi izmēri, tāpēc, kad bērniņš paaugsies, būs jāiegādājas nākamais komplekts, kas izmaksās tikpat. 
    • Autiņbiksītes Bambino mio visam bērna augšanas periodam izmaksās ap 210 eiro. 


Tirgū pieejami ir arī saišu autiņi, kas ir pilnībā dabiski, ražoti no kokvilnas, nodrošina gaisa caurlaidību. Bet šādi prasa lielāku kopšanu un ir biežāk jāmaina. Latvijā pieejamākā ir Disana saišu autiņu sistēma. Lai varētu vienu diennakti brīvi lietot šos autiņus, vidēji ir nepieciešami 12 saišu autiņi, 12 marlītes vai flaneļa autiņu (pēc izvēles) un divas vilnas mitrumnecaurlaidīgās biksītes.
Kritiķi gan norāda, ka atkārtoti lietojamie autiņi atstāj teju tādu pašu ietekmi uz vidi kā vienreiz lietojamie.

The Washington Post ziņo: pieņemot, ka autiņus izmanto 2,5 gadus, gan to ražošanā, gan mazgāšanā atstāj pat lielāku CO2 izmešu daudzumu, nekā izmantojot vienreizlietojamās autiņbiksītes. Līga Rulle iesaka tādā gadījumā saprātīgāk plānot autiņbiksīšu mazgāšanas biežumu un veidu. “Šo izmešu daudzumu var samazināt, izvēloties, cik bieži un cik pilnu veļasmašīnu izmantot – pilnu, pustukšu ciklu –, kādu mazgāšanas līdzekli izvēlēties un vai autiņus žāvēt speciālajā ciklā. Ja autiņi tiek pārdoti vai atdoti tālākai lietošanai, kopējais efekts uz vidi samazinās vēl vairāk.”

Pārtīšanai vienreizējo paladziņu vietā lieliski var izmantot paladziņus, kam apakšējais slānis ir mitruma necaurlaidīgs – iegādājoties tādus divus, tos lieliski var izmantot vairākus gadus gan pārtīšanai, gan “gaisa peldēm”, gan podiņmācības laikā, ieklājot gultiņā. Tos vēlāk pat var nodot citiem mazuļiem lietošanā. Ja parēķina, cik naudas un kāds vienreizlietojamo paladziņu apjoms tiek iztērēts gada laikā, šis pirkums atmaksāsies ātri vien.


Pretstatam var minēt Latvijas veikalos pieejamās vienreizējās lietošanas autiņbiksītes, kur viens gabals maksā ap 37–40 centu. Ja dienā patērē vidēji 5 gabalus šādu biksīšu, tad gada laikā tie ir ap 675 eiro.



Vienreiz lietojamo autiņbiksīšu labākās izvēles
Bieži vien mammas izvēlas kombinēt – mazgājamos un vienreizējos autiņus, vadoties pēc situācijas un nepieciešamības. Šādos gadījumos arī ir iespējams izraudzīties dabai draudzīgākas alternatīvas –vienreizējās autiņbiksītes, kas nesatur plastmasu un dabā sadalās ātrāk, kuru ražošanās netiek izmantotas kaitīgas vielas. No Latvijā nopērkamajām autiņbiksītēm daļēji sadalās Nature Baby care, bet tāpat tajās ir plastmasa. Vairāki veidi ar zīmogu Bambo nature, Moltex – tiem ražošanā ir izmantota zaļā enerģija, resursi, kas atjaunojas, netiek lietoti optiskie balinātāji, mitrinošie losjoni u. tml.

 

Literatūras saraksts:
1. Mothers of Invention: Marion Donovan (Disposable Diapers). Pieejams šeit.  
2. Exposure Assessment to Dioxins from the use of Tampons and Diapers. Pieejams šeit:   
3. Dangerous Chemicals Found in Nappy Tests by French Authority. Pieejams šeit
4. Environmental Impact of Disposable Diapers. Pieejams šeit:  
5. Reusable Nappies, a Zero Waste Solution to an European Problem. Pieejams šeit:
6. An Updated Lifecycle Assessment Study for Disposable and Reusable Nappies. Pieejams šeit:
 

 

Materiāls publicēts projekta "Konkurss pirmsskolas izglītības iestādēm par plastmasas un mikroplastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem" ietvaros. Projekta reģ.nr. 1-08/54/2019