Izsaukums, ko nevar aizmirst: "ātrie" publisko stāstu par šosejas malā dzimušu bērniņu cukurpakas izmērā
Vispārējā neapmierinātības un protestu gaisotnē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests savā feisbuka kontā ievietojis kādu piedzīvojumu, kas daudz pastāsta par Latvijas ārstu ticību un fanātismu attiecībā uz savu darbu. Stāsts ved uz dienu tieši pirms gada, kad pulksten 5:38 naktī "ātrie" saņēma izsaukumu, kuru nevar aizmirst vēl tagad.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Tieši pirms gada "ātro" brigādes mašīnā pasaulē nāca mazulis, kurš svēra 1000 gramu. Bērna dzīvība tika izglābta, un šodien viņš jau ceļas kājās staigāt. (Foto: Facebook)
Publicējam to pilnībā, pievienojoties mediķu protesta akcijām cīņā par cilvēka cienīgu atalgojumu.
Lasītākais
"Ir izsaukumi, kurus nav iespējams aizmirst – šis ir viens no tiem. Viņš piedzima novembra naktī, tumsā, ceļa malā. Pulkstenis rādīja 5:38, kad mediķu automašīnā pasaulē nāca viens no mūsu mazākajiem pacientiem. Bērniņš piedzima priekšlaikus, vairāk nekā divus mēnešus pirms noteiktā laika pavisam maziņš un neaizsargāts. Gluži kā cukurpaciņa - vien pusotru sprīdi garš un ~ 1000 gramus smags. Tā bija kritiska situācija gan mammai, gan bērnam. Tajā agrajā rīta stundā notikt varēja jebkas, mēs jebkurā mirklī varējām pazaudēt viņus abus.
Vesela mediķu komanda - 14 mūsu dienesta darbinieki – darīja visu, lai glābtu jaunās sievietes un bērna dzīvību. Šādiem bērniņiem liktenīga var būt apkārtējās vides temperatūras maiņa vai pat neliela vēja pūsma - tik trausla ir mazuļa dzīvība pirmajos mirkļos pēc piedzimšanas. Tāpēc priekšlaikus dzimušajiem nepieciešama ļoti īpaša, specifiska palīdzība un aprīkojums, lai saglabātu bērna dzīvību.
Šādiem bērniņiem liktenīga var būt apkārtējās vides temperatūras maiņa vai pat neliela vēja pūsma - tik trausla ir mazuļa dzīvība pirmajos mirkļos pēc piedzimšanas.
Mums nekavējoties mamma ar bērnu bija jānogādā slimnīcā Rīgā, mērojot vairāk nekā 100 kilometru attālumu. Šajā reizē nozīme bija ne tikai ātrumam, bet arī ļoti sarežģītai un īpašai palīdzībai, kas visu ceļu bija jānodrošina gan mazulim, gan arī mammai. Neskaitāmās telefonsarunās mūsu Operatīvās vadības centra un Specializētās medicīnas centra dispečeri un ārsti koordinēja situāciju, organizējot palīdzības sniegšanu līdz pat brīdim, kad varējām nodot mammu ar mazuli Stradiņa slimnīcas kolēģu gādīgajās rokās. Pirmajai mediķu brigādei, kuras mašīnā piedzima bērniņš, lielā ātrumā palīgā steidzās ārsta speciālista brigāde – tā pārņēma palīdzības sniegšanu un rūpes par mazuli, kamēr no Rīgas pretim traucās mūsu īpašā Specializētās medicīnas centra neonatalogu brigāde ar speciāli aprīkotu auto tieši priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpes vajadzībām. Katra minūte, ikviena kolēģa domas un rīcība bija ar vienu mērķi – izdarīt visu, lai nosargātu mazo, trauslo, tikko dzimušo dzīvībiņu. Mums izdevās!
Tieši šodien mazais brašulis svin savu pirmo dzimšanas dienu – esam saņēmuši ziņu, ka bērniņam un māmiņai viss ir labi, mazulis attīstās, sācis rāpot, ceļas jau kājās.
Mediķi, kuri pieņēma dzemdības šosejas malā, pie mazā ķipara un viņa māmiņas šodien dodas ciemos, lai nodotu dienesta sveicienu jubilejā. Paldies mūsu kolēģei Janai Petrovskai, kura savām rokām darinājusi sirsnīgu dāvanu - domājot par tās dienas notikumiem un īpašo bērniņu, kurš piedzima tik sīciņš kā cukurpaciņa, tapis mazs tamborēts zaķītis un NMPD automašīna, kas arī bija mūsu pirmā satikšanās vieta.
Vēlam mazulim augt lielam, stipram un veselam, dienās kļūstot par varenu vīru Latvijai!"
No portāla Jauns.lv
