Zīdaiņa vēdera izeja. Cik biežai un kādai tai jābūt?

Pirmās kopīgās dienas, nedēļas un mēneši – tas ir laiks, kad vecāki un bērns pielāgojas cits citam. Mamma un tētis mēģina izprast sava mazuļa sajūtas un vēlmes. Gribas būt drošiem, ka bērniņš ir vesels. Vai tas, ka bērns kakā reizi nedēļā, ir normāli? Cik bieži bērnam vajadzētu čurāt? Vai atvases svara pieaugums ir pietiekams? Šie un daudzi citi jautājumi nodarbina jauno vecāku prātus. 

Liela nozīme ir apēstā daudzumam

Reizēm mammas un tēti maldīgi domā – jo vecāks bērns kļūst, jo lielāka piena porcija viņam nepieciešama. Jāņem vērā, ka piens mammas krūtīs ar laiku kļūst arvien barojošāks. Līdz ar to bērns savu maksimālo ikdienā nepieciešamo piena devu sasniedz jau aptuveni viena mēneša vecumā. Zīdīšanas konsultante Sandra Lase skaidro: “Zīdainis diennaktī apēd aptuveni 750 mililitrus piena. Tomēr šis ir aptuvens cipars, jo ir bērni, kuri diennaktī apēd vienu litru, un ir tādi, kas apēd 650 mililitrus, bet arī viņi ir veseli un omulīgi. Tas ir atkarīgs no bērna vielmaiņas un piena sastāva. Ja zīdaini baro ar piena maisījumu, jāievēro norādes par bērna vecumu un ēšanas biežumu, kas rakstītas uz preces iepakojuma. Savukārt bērniem, kuri ēd krūts pienu, nav noteikts, cik daudz katrā ēšanas reizē būtu jāapēd. Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi norāda, ka zīdainim, kuru baro ar krūts pienu, līdz sešu mēnešu vecumam nav nepieciešams papildus dot ūdeni vai jebko citu. Tātad tas, ko bērniņš izčurā vai izkakā, rodas no apēstā piena daudzuma.”

Pirmo divu dzīves mēnešu laikā bērns var kakāt pēc katras ēdienreizes.

Cik daudz jāčurā?

Ja bērns diennaktī apēdis 750 mililitrus piena, tas nenozīmē, ka viņam šis daudzums ir arī jāizčurā. Daļu šķidruma bērns izdala ar sviedriem un siekalām, bet daļa pāriet bērna attīstībā, kas rada nepieciešamo svara pieaugumu. Zīdīšanas konsultante stāsta, ka labākais veids, kā pārbaudīt, vai bērniņš ir paēdis, – saskaitīt, cik reižu diennaktī viņš čurā (jābūt 12–15 vai vairāk reižu). Ja tas nav iespējams, jo tiek lietotas autiņbiksītes, var izmantot svēršanas metodi.

Aptuvenais urīna daudzums, kuru zīdainim vajadzētu izvadīt diennakts laikā, ir 400–450 mililitru. Lai par to pārliecinātos:
 

• vecākiem 24 stundu ilgā periodā ir jākrāj bērna autiņbiksītes un jānosver tās;
• jāsaskaita kopējais diennakts autiņbiksīšu daudzums un jānosver tikpat daudz sausas autiņbiksītes;
  sauso autiņbiksīšu svars jāatņem no piepildīto autiņbiksīšu svara;
• rezultātā tiek iegūts bērna izdalītais urīna un fēču svars;
  ja bērns pačurā bez autiņbiksītēm, piemēram, gaisa peldes laikā, par katru tādu reizi var pierēķināt klāt 30 gramu;
  autiņbiksīšu svēršanu ieteicams atkārtot trīs dienas pēc kārtas. [1]

„Ja šis skaitlis ir 450 gramu vai vairāk, vecāki var būt droši, ka viņu bērns ir paēdis. Ja cipars ir zem 400 gramiem, var veikt mazuļa svara kontroli un paskatīties, kā mainās svara pieaugums nedēļas laikā. Aptuvenam pieaugumam vajadzētu būt 200 gramu nedēļā. Ja autiņbiksīšu sastāva svars ir zem 350 gramiem, tad apēstais piena daudzums ir pārāk mazs. Šādā gadījumā vecākiem ieteicams meklēt zīdīšanas konsultanta palīdzību, jo iemesli, kāpēc bērns nepaēd, var būt vairāki. Iespējams, mamma lieto krūts uzmavas, kuru dēļ bērnam tikšana pie piena var būt apgrūtinoša, pie vainas var būt arī zīdaiņa nepareizs krūts satvēriens, kā arī citi iemesli,” skaidro Sandra Lase.

Ja bērns diennaktī apēdis 750 ml piena, tas nenozīmē, ka viņam šis daudzums ir arī jāizčurā.

Ir māmiņas, kuras saviem bērniem velk auduma autiņbiksītes vai lielāko diennakts laiku ļauj dzīvoties ar pliku dupsi. Tad vecākiem ir jāskaita, cik reižu zīdainis pačurā. Pirmās divas nedēļas mazulim vajadzētu čurāt tik daudz reižu, cik daudz dzīves dienu viņam ir. Savukārt divas nedēļas vecam zīdainim vajadzētu čurāt 15–20 reizes. Tas attiecas uz bērniem, kuri piedzimstot svēruši vairāk nekā trīs kilogramus. Mazuļi, kuri piedzimuši ar mazāku svaru, čurās retāk. Ja bērns ir vecāks par vienu mēnesi un jutīsies izsalcis, viņš par to paziņos mammai – raudot. Savukārt jaunāki bērni var arī neraudāt. Sandra Lase norāda: “Jaundzimušā vēdera izejai jāpievērš liela uzmanība. Ja bērns mierīgi guļ un neraud, vecāki var domāt, ka atvase ir omulīga un apmierināta, jūtas labi. Bet var izrādīties, ka mazulis nav paēdis un guļ daudz tāpēc, ka viņam nav spēka.” 

Zināšanai! 
Pirmās dienas urīns var būt nedaudz iesarkans, jo nieres vēl īsti nav iestrādājušās, pēc tam urīnam jāizskatās kā ūdenim – bez krāsas un smaržas. 

Urinēšanas biežums dažādos vecumos:

• jaundzimušā urinēšanas biežums: 12–20 reizes diennaktī;
• 6–12 mēnešu vecumā: līdz 15 reizēm diennaktī;
• viena gada vecumā: 10–15 reizes diennaktī,
• pēc divu gadu vecuma: 8–10 reizes diennaktī;
• vairāk nekā četru gadu vecumā: 4–8 reizes diennaktī;
• bērni pēc septiņu gadu vecuma un pieaugušie: 5–7 reizes diennaktī.

Lielās darīšanas

Jaundzimušā pirmā kaka ir zaļgani melnā krāsā, bez smakas un lipīga. To sauc par mekoniju. Tikai tad, kad bērns sāk saņemt mammas pienu, sāk mainīties viņa izkārnījumu krāsa un konsistence. Aptuveni ceturtajā dienā pēc piedzimšanas bērna vēdera izeja ir dzeltena. Tas norāda, ka mazulis ir labi paēdis. Ja zīdainis kakā 4–5 reizes dienā, ik reizi ēdamkarotes tilpuma daudzumā, tad autiņbikses svērt nav nepieciešams. Kakai ir jābūt dzeltenai un graudainai. Ja bērns tik bieži nekakā, tad trīs diennaktis pēc kārtas vajadzētu svērt autiņbiksītes, vērot svara pieaugumu nedēļas laikā.

Pirmo divu dzīves mēnešu laikā bērns var kakāt pēc katras ēdienreizes. “Sākot no trešā dzīves mēneša, ar krūti barotiem zīdaiņiem kakāšanas biežums var būt ļoti atšķirīgs – no četrām reizēm dienā līdz pat vienai reizei četrās dienās. Tas saistīts ar to, ka mammas piens spēj ātri uzsūkties un pārstrādāties. 3–4 mēnešus veca bērna kaka vairs nebūs graudaina, tā būs līdzīga sinepju masai. Savukārt, ja mazulis ēd piena maisījumu, viņa vēdera izeja var būt brūna, konsistence biezāka un tās smaka ir daudz izteiktāka,” skaidro speciāliste. 

Kakāšanas biežums dažādos vecumos:

• jaundzimušais līdz 3 mēnešu vecumam: 3–4 reizes diennaktī vai vairāk;
• 3–6 mēnešu vecumā: var būt katru dienu vai reizi 2–3 dienās;
• 1–2 gadu vecumā: 1–2 reizes dienā;
• vairāk nekā četru gadu vecumā – tāpat kā pieaugušie.

Aizcietējumi

Mammas pienā dabiski ir probiotiķi, kas uzlabo zarnu darbību, taču maisījumā to nav, un bērniem, kuri ēd tikai piena maisījumu, biežāk var novērot aizcietējumus. Tāpēc ir būtiski sekot līdzi tam, lai zīdainim, kurš ēd piena maisījumu, vēders izietu vismaz vienu reizi dienā.
Aizcietējuma fekālijas ir cietas un apaļas.
Ja bērnam ir aizcietējumi, tad kakāšana sagādās grūtības, zīdainis ir sasprings un raudās.
Iespējamie iemesli: alerģiskas izpausmes uz piebarojumu, īslaicīga reakcija uz piebarojuma uzsākšanu, piena maisījuma nepanesamība.
Kā palīdzēt – ja zīdainis ēd krūts pienu, tad viņš biežāk jāliek pie krūts. Ja mazulis ēd piena maisījumu, jārūpējas, lai viņš biežāk padzertos. [2]

Caureja

Par caureju tiek saukta zīdaiņa vēdera izeja, kas ir ūdeņaina.
Iespējamie iemesli: alerģija pret  kādu pārtikas produktu, vēdera vīruss.
Ja līdz trīs mēnešus vecam zīdainim dienas laikā tiek novērotas vairāk nekā trīs caurejas, nekavējoties jāsazinās ar ārstu. 

• 
  Svarīgi!
  Bez vērības nedrīkst atstāt redzamas gļotas vai asins stīdziņas bērna fekālijās. Tās var norādīt ne tikai uz dažādām alerģijām, bet arī uz nopietnām slimībām. Par saviem novērojumiem noteikti jāpastāsta bērna ārstam. [3]

Izmantotā literatūra: 

1. https://kellymom.com/bf/got-milk/supply-worries/enough-milk/
2. https://kellymom.com/mother2mother/m2m-green-stools/
3. https://kellymom.com/health/baby-health/bloodystool/

Autore: Madara Ozoliņa, speciāli Mammamuntetiem.lv