Nosacījumi bērna barošanai ar mākslīgo piena maisījumu

Lai piemeklētu atbilstošāko piena maisījumu savam mazulim, būtiski pirms barošanas uzsākšanas konsultēties ar ārstu. Vecākiem pašiem nevajadzētu izvēlēties specializēto maisījumu, domājot, ka tas kādā veidā varētu uzlabot bērna pašsajūtu – tāds maisījums ir nepieciešams tikai tad, ja zīdainim ir kādas veselības problēmas vai īpašas prasības. Vecākiem jāatceras, ka katram mazulim var būt individuālas reakcijas uz jebkura veida maisījumu. Tāpat arī jāatceras, ka, bērnam augot, jānomaina piena maisījuma “numurs” – pašiem mazākajiem būs maisījums Nr. 1, pēc tam jau Nr. 2 utt.

Kā izvēlēties īsto maisījumu? 

Viens no būtiskiem kritērijiem, pēc kā izvēlēties produktu, lai maisījums ģimenei ir pieejams – gan finansiāli, gan praktiski. “Lai arī pastāv zināma korelācija starp maisījuma cenu un kvalitāti pēc sastāva, ne vienmēr varētu apgalvot, ka dārgāks maisījums ir labāks, tāpēc būtiskāk katrai ģimenei izvērtēt savas reālās iespējas iegādāties konkrēto maisījumu ilgtermiņā. Zīdainim maisījumu ēdienkartē var iekļaut līdz gada vecumam un varbūt pat ilgāk,” norāda Sandra Lase. 
Ja ir atrasts piemērots maisījums, bez vajadzības to mainīt nevajadzētu, vislabāk ir pieturēties pie viena – gremošanas sistēma mazulim vēl nav nobriedusi un katrām izmaiņām tai ir jāpielāgojas. Piena maisījumu var iegādāties gan lielveikalā, gan aptiekā – tam nav izšķirošas nozīmes.

Kam sekot līdzi?

• Maisījuma derīguma termiņam – īpaši, ja tas tiek iepirkts vairumā.
• Uzglabāšanas noteikumiem – cik ilgi maisījums ir derīgs pēc atvēršanas brīža.
• Uzglabāšanas apstākļiem – maisījums jāglabā sausā vietā, paciņa pēc atvēršanas jātur slēgta.
• Pudelīšu un knupīšu higiēnai.

Barošana ar maisījumu – barošana pēc režīma

Mākslīgie piena maisījumi satur noteiktu uzturvielu un kaloriju daudzumu, tāpēc, tos pagatavojot, ir jāvadās pēc informācijas, kas norādīta uz iepakojuma, un jāizmanto pievienotā mērkarote. Tāpat ir jāievēro noteikts, vecumam atbilstošs barošanas biežums un devas – arī tas viss ir norādīts uz iepakojuma. 

Ja bērnu ar krūti var barot pēc pieprasījuma (kaut ik pa pusstundai), maisījumam iesaka ieturēt 1–2 stundu pārtraukumu starp ēdienreizēm – tas pārstrādājas lēnāk nekā mātes piens, 

līdz ar to ilgāk atrodas kuņģī. Ja kuņģī jau esošajam maisījumam pa virsu nonāk jauna ēdiena deva, sākas rūgšanas process, un mazulim var rasties diskomforts un pūsties vēders. Tāpēc ir svarīgi, lai vispirms pārstrādājas viena porcija, un tikai pēc laika bērniņš ir gatavs uzņemt nākamo. 

Nereti vecākiem ir vēlme pielāgot maisījuma “biezumu”, tomēr jāatceras, ka maisījumā ir sabalansēts kaloriju daudzums, tāpēc mazuli nedrīkst pārbarot un piedāvāt viņam koncentrētāku pienu vai citreiz tieši otrādi – gatavot pārāk ūdeņainu. 

Ir stingri jāievēro pagatavošanas norādes, kas atrodamas uz maisījuma iepakojuma.

Ūdeni līdz sešu mēnešu vecumam nevajag piedāvāt. Arī karstā vasarā ne, jo bērns diennaktī nepieciešamo šķidruma daudzumu uzņem ar piena maisījumu.

Vai zināji? 

Nakts ēšana – maisījuma ēšana zīdaiņiem no 12 naktī līdz 6 rītā – nav paredzēta. Kad parādās zobi, nav labi dot maisījumu naktī, jo tas var negatīvi ietekmēt zobu veselību.

Nodrošināt papildu iespēju zīst

Pirmajās nedēļās mazulis izteikti meklē iespēju intensīvi zīst, neatšķirot, vai vēlas ēst vai jūt kāda cita veida diskomfortu. Zīšanas laikā bērnam izstrādājas augšanai un labsajūtai nepieciešamais hormons endorfīns, tāpēc jaundzimušajam ar pudelītes izzīšanu vien nepietiek, un mazajam vajag piedāvāt knupīti. Zīšana bērnam ir veids, kā viņš kompensē stresa hormonu līmeni, jo mazam bērnam visu laiku no kaut kā ir stress – pati piedzimšana ir stress, arī vides maiņa un pielāgošanās jaunajiem apstākļiem (gravitācija, temperatūra, spoža gaisma). Ar to visu mazulis tiek galā zīžot, tas viņam kalpo kā izdzīvošanas reflekss. Stresa hormonus ir ļoti svarīgi kompensēt, jo tie bloķē augšanu. Bērns, kas visu laiku ir stresā, sliktāk aug un attīstās, sliktāk pieņemas svarā. 

Tuvināt apstākļus zīdīšanai

Zīdīšana bērnam nodrošina arī ķermenisko kontaktu, tāpēc, barojot bērnu ar pudelīti, vajag darīt visu to pašu, ko darām, barojot ar krūti, – mazulis ir jāņem rokās, piemēram, šūpulīša pozīcijā, piekļaujot viņu sev un veidojot acu kontaktu. Nedrīkst zīdaini atstāt vienu pašu ēst, piemēram, kādā krēsliņā, gultā vai sēžam ratos. Tas ne tikai nedod iespēju bērnam sajust pieaugušā ķermeni, bet arī vecākiem neļauj sekot līdzi mazuļa ēšanas un elpošanas ritmam, komfortam un labsajūtai. 

Svarīgi sekot maisījuma plūsmai, lai tā nav pārāk stipra un lai zīšana notiek koordinētā ritmā (elpošana–zīšana–rīšana). 

Pudelīti vēlams neturēt pārāk vertikāli, bet gan slīpā leņķī, lai bērnam ir ērti. Ja ēšana mazajam kļūst pārāk strauja, pudelītes knupis no mutītes ir jāizņem un jāļauj mazajam nedaudz atpūsties – piens no pudelītes nāk straujāk nekā no krūts, tāpēc bērns varētu vēlēties ieturēt pauzi.

Ēšanai jābūt ērtai

Izvēloties pudelīti, jāskatās, lai tās knupis ir vecumam atbilstošs, tomēr pats svarīgākais, lai tas būtu bērnam ērts. Mazulim ar lūpām ir jāaptver arī knupīša kupolveidīgā daļa, nevis tikai pats galiņš, tāpēc nevajag dot pudelīti pārāk sekli – tad mazulis nespēj pareizi satvert knupi un neveido efektīvu zīšanu. Jaundzimušajam savu piena devu no pudeles vajadzētu izēst 10–20 minūšu laikā. Ja paiet ilgāks laiks, ir jāskatās, vai mazulim ir ērti ēst, vai ir piemērota pudele ar knupīti. Citreiz ir jāpamaina bērna turēšanas poza vai pudeles slīpums. Katrā ziņā, izvēloties pudelīti un knupīti, ir jārespektē bērna vēlmes un vajadzības – jālieto tāda pudelīte un knupis, kas bērnam labāk patīk un ir ērtāki. 
Savukārt, ja bērns izēd maisījumu ļoti ātri – mazāk par piecām minītēm, tad jāpaskatās, vai maisījuma plūsma nav par strauju knupīša pārāk lielā cauruma dēļ vai tāpēc, ka knupītis ir par mīkstu. Citreiz jāpamaina pudeles slīpums, lai noregulētu šķidruma plūsmu. 

Ņem vērā!

Šķidrie maisījumi, kas šobrīd pieejami tirgū, būs dārgāki, bet vieglāk dozējami. Ja reizēm ir nepieciešams specifisks daudzums maisījuma, tad tas var noderēt. Ja vecāki ir atraduši maisījumu, kas labi der bērnam, bez vajadzības to nevajadzētu mainīt, bet pie tā pieturēties. Šķidrie maisījumi nereti noder izbraucienos, tikai tos ir nepieciešams arī uzsildīt.

Līdz kādam vecumam bērnam jāsaņem maisījums?

Maisījums kā papildu piebarojums var būt līdz pat bērna 2 gadu vecumam, tikai jāseko līdzi, lai mazulis saņem vecumam atbilstošu maisījumu. Piena maisījums mazam bērnam noteikti būs labāk sagremojams nekā govs vai kazas piens, tāpēc to droši var dot arī pēc viena gada vecuma. To var dot arī no krūzes (tas nav bērnam obligāti jādzer no pudelītes) līdz divu gadu vecumam. 

Atceries, ka pēc 6 mēnešu vecuma bērns ir jāiepazīstina ar cieto pārtiku, lai mācītos košļāt, gremot un atpazīt garšas. Pēc bērna pusgada vecuma sasniegšanas maisījuma devas pamazām jāsamazina.

 Atsauces:

1. Veselīga uztura ieteikumi zīdaiņu barošanai. Pieejams šeit:  
2. Agrīnās ēdināšanas vēlīnās sekas. Pieejams šeit: 
3. Kramer, M. S. et al. Pacifier Use, Early Weaning, and Cry/Fuss Behavior. Journal of the American Medical Association 286, no. 3 (2001): 322–6. 
4. Skin-to-skin Contact. Pieejams šeit:
 

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online