10 zelta likumi mazuļa piebarošanas uzsākšanai

1. Kā saprast, kad mazulis ir gatavs piebarošanas uzsākšanai? 

Līdz 6 mēnešu vecumam ir ieteicams zīdaini barot tikai ar mātes pienu, bet piebarojumu var piedāvāt jau laika posmā, sākot ar 4–6 mēnešiem. Kurā tieši mēnesī uzsākt piebarošanu, tas katram bērnam ir individuāli. Ja mazulis ir piedzimis 3200 gramu smags, iespējams, viņam ar mammas pienu pietiks ilgāk, bet zīdainis, kas piedzimis ar svaru 4600 gramu, varbūt piebarojumu gribēs agrāk. 
Ap četru mēnešu vecumu bērnam parasti jau ir izveidojies visai prognozējams dienas režīms. Vecāki zina, cik ilgi un kādos laikos mazais gulēs, kad modīsies, kad gribēs ēst. Ja dienas režīmā kaut kas mainās, piemēram, mazulis mostas agrāk, iespējams, tā ir viena no zīmēm, ka viņš grib ēst. Katra situācija ir jāvērtē individuāli, tāpēc strikti noteikta, vienota piebarošanas uzsākšanas laika visiem bērniem nav. 

2. Ar kuriem produktiem sākt piebarošanu?  

Lai noteiktu vēlamos produktus, ar kuriem uzsākt piebarošanu, speciāliste iesaka izvērtēt, kāda ir mazuļa vēdera izeja – bieža un šķidrāka vai reta un cietāka. Atkarībā no tā, kāda ir bērna zarnu darbība un to iztukšošanās, tiek ieteikts arī pirmais piebarojums. Ja bērns tiek barots tikai ar mātes pienu un vēdera izeja ir vienu reizi 3–7 dienās, tad nebūtu ieteicams piebarošanu sākt ar biezputrām.
Ja vēdera izeja ir katru dienu, piebarošanu vēlams sākt ar dārzeņiem. Savā ziņā ir paveicies tiem bērniem, kam piebarojuma laiks ir iekritis vasarā, kad ir pieejami tieši vietējie dārzeņi un augļi.

Pediatre piebarošanu iesaka sākt ar neitrāliem, maigiem dārzeņiem, piemēram, ķirbi, vietējo kabaci, puķkāpostu. Jāievēro šāds princips: vienu produktu piedāvā 3–4 dienas, pakāpeniski palielinot porcijas lielumu un vērojot bērna reakciju. Tad pēc šī paša principa izmēģina jaunu dārzeni. Kad ir apgūts ēst neitrālos dārzeņus, tos var papildināt ar graudaugiem. 
Savukārt, ja zīdaiņa vēdera izeja ir šķidrāka, piebarošanu var uzsākt ar graudaugiem un putrām. Mammas pienu var izmantot kā atšķaidītāju visiem piebarojumiem, tad tie būs arī sātīgāki. Var lietot arī kvalitatīvas augu eļļas, kas palīdz uzsūkties taukos šķīstošajiem vitamīniem. 

3. Kad sākt piedāvāt gaļu? 

Gaļu bērnam var sākt dot vidēji 3–4 mēnešus pēc tam, kad ir uzsākta piebarošana ar dārzeņiem un putrām. Tāpat arī organisms mēdz dot signālu, kad tas ir gatavs kaut ko kost un košļāt – tas ir tad, kad parādās pirmie zobi, vismaz četri. Tiesa, ir bērni, kam pirmie zobi parādās jau dažu mēnešu vecumā, un ir arī tādi, kam zobu augšana notiek vēlāk, tāpēc arī šis jautājums vecākiem jāvērtē individuāli. Ja vēl gada vecumā bērnam mutē ir tikai pāris zobu, gaļu tomēr vajadzētu sākt piedāvāt. Tāpat katram mazulim pirms nākamā piebarojuma ieviešanas ir jāizvērtē svara dinamika. Ja bērniņš svarā pieņemas labi, gaļu var sākt dot arī vēlāk. 

4. Cik daudz ir jāapēd pirmajā reizē? 

Kuras ēdienreizes laikā jāuzsāk piebarošana, tam nav lielas nozīmes. Taču jāņem vērā, ka jaunās lietas mazulim jāpiedāvā tad, kad viņš ir labā omā. Ja bērns ir niķīgs vai noguris, viņš neko jaunu pieņemt negribēs. Tātad jaunu piebarojumu piedāvā, kad zīdainis ir labā garastāvoklī, izgulējies un možs. 
Pirmajai porcijai pietiek ar dažām vai pat vienu tējkaroti. Vispirms bērns iepazīs garšu un jaunā ēdiena struktūru. Iespējams, ēdienu viņš ar mēli izstums, varbūt pat nenorīs, bet tas nenozīmē, ka viņam negaršo. Vienkārši viņš mācās ēst un saprast, ka tas ir kaut kas jauns. 

Jaunas garšas un tekstūras jāapgūst mierīgā atmosfērā. Bērnam ir jāredz arī, kā ēd mamma un citi ģimenes locekļi. 

Vislabāk, ja jau no pirmajām piebarošanas reizēm vecāki šo procesu veic mierīgi un uztver kā atsevišķu ēšanas rituālu, nevis garām skrienošu pasākumu, kura laikā bērnam kaut ko mēģina iebarot. Jaunas garšas un tekstūras jāapgūst mierīgā atmosfērā. Bērnam ir jāredz arī, kā ēd mamma un citi ģimenes locekļi. 
Ir labi, ja mazulis ēd kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, nevis viņam tiek izdalīta atsevišķa ēdienreize. Bērnam pie galda jārada interese ēst bez viedierīcēm, neko nemēģinot iemānīt ar varu vai viltu. Ir jāļauj ar karoti darboties arī pašam bērnam, jāļauj ēdienu pataustīt, paņemt rokās un izbaudīt tā tekstūru. Mērķis ir nevis daudz iebarot, bet gan iemācīt atpazīt sāta sajūtu un gūt apziņu, cik daudz ēst ir pietiekami. Līdz gada vecumam ir svarīgi eksperimentēt ar dažādām garšām un tekstūrām. Ēdienkartē jāiekļauj visu grupu olbaltumvielas – graudaugi, gaļa, piena olbaltumvielas. Bērni, kurus mamma baro ar savu pienu, šīs garšas iepazīst arī caur to, ko mamma apēd.

5. Vai, uzsākot piebarošanu, ir jādod papildu D vitamīns? 

D vitamīnu bērniem dod, sākot jau no mēneša vecuma. Tas vajadzīgs imunitātei, kauliem, muskuļu un nervu sistēmai. Ja mamma ēd pilnvērtīgi un neievēro izslēdzošas diētas, ar krūts pienu bērns saņem visu,kas viņam ir  nepiecišams. Kad ir uzsākta piebarošana, mazulis sāk saņemt arī citas olbaltumvielas. Jāvēro, kā bērnam šis papildinājums patīk, vai garšo, kā iespaido viņa veselību. 

6. Ja mamma pārtrauc zīdīt līdz gada vecumam, vai jāievieš specializētie piena maisījumi vai bez tiem var iztikt? 

Ja mammai nav iespējams barot mazuli ar krūti, labāk tomēr izvēlēties kvalitatīvu piena maisījumu. Kompānijas, kas piedāvā piena maisījumus, vienmēr ir tiekušās ražot kaut ko, kas sastāva ziņā ir pēc iespējas līdzīgāks mātes pienam. Šie piena maisījumi ir droši lietojami. 
Vairums no tirgū esošajiem piena maisījumiem ir gatavoti uz govs piena bāzes. Tas ir viegli sagremojams, un bērna zarnu traktam jāpierod pie olbaltumvielu sašķelšanas procesa. Līdz gada vecumam zīdainis iemācās šos maisījumus pārstrādāt. 
Ir bērni, kuriem ir kolikas vai atgrūšana, šādos gadījumos tiek piedāvāti specializētie piena maisījumi. Ja mamma zina, ka viņa pati nedrīkst lietot olas vai piena produktus zīdīšanas laikā, tad tirgū ir produkti, kuros šāds olbaltums ir sašķelts daudz sīkāk un ir vieglāk pārstrādājams.  

7. Kāpēc ir svarīgi probiotiķi? 

Kad mazuli baro tikai ar krūts pienu, tajā ir viss, kas nepieciešams bērnam noteiktā vecumā. Ja bērniņš 2–3 mēnešu vecumā “saķer” kādu vīrusu vai ir nepieciešamība lietot antibiotikas, tad mammas ķermenis sāk ražot tādu pienu, kāds ir vajadzīgs konkrētajā brīdī, un tas palīdz bērnam ātrāk aizveseļoties. Vienmēr ir jautājums, kā ir ar bērniem, kas nesaņem mammas pienu? Šādos gadījumos nepieciešamās probiotikas ir atrodamas piena maisījumos. Probiotikas palīdz uzturēt tieši tās baktērijas, kas ir nepieciešamas zīdaiņa un bērna normālai zarnu mikrofloras darbībai. Mērķis ir panākt, lai procesi zarnu traktā notiktu līdzīgi, kā ēdot mātes pienu. 
Sākot ēst piebarojumu, dažādās produktu grupās esošās šķiedrvielas sāk veidot to mikrovidi, kas veicina fermentu izstrādi, kuri vēlāk palīdzēs pārstrādāt pieaugušo barību. Procesi notiek pakāpeniski, radot fermentus, kas pārstrādā noteiktus produktus. Tāpēc jaunus produktus dod pamazām, tā organismā “iedarbinot” vajadzīgos fermentus. Ja kāds produkts bērniņam nepatīk vai tas izraisa neparedzētas reakcijas, to samazina, līdz organisms ir tam gatavs. 

8. Kad papildus krūts pienam ir jāpiedāvā ūdens? 

Ja baro tikai ar krūts pienu, ūdens nav jādod. Izņēmums ir gadījumi, kad zīdainis ir saslimis, viņam ir kāds zarnu vīruss vai infekcija. Lai atgūtu zaudēto šķidrumu viņš visu laiku varētu gribēt gulēt pie krūts, tad drīkst piedāvāt papildu šķidrumu. Padzerties var dot arī tad, ja ārā ir ļoti karsts, bet arī tādos gadījumos mammas piens pielāgojas atbilstoši bērna vajadzībām. 

Ja baro tikai ar krūts pienu, ūdens nav jādod. Izņēmums ir gadījumi, kad zīdainis ir saslimis, viņam ir kāds zarnu vīruss vai infekcija. 

9. Vai zīdainim drīkst dot augu pienus, un no kāda vecuma? 

Augu pieni ir laba alternatīva govs piena produktiem, ar kuriem bērni nereti tiek pārbaroti. Bērnudārznieka vecumā daļa bērnu saņem pat par daudz piena produktu, kas var radīt aizcietējumus, pārāk sausu ādu un citas veselības problēmas. Tās nav gluži alerģijas, bet sekas pārliekai piena produktu lietošanai. Tāpēc augu pienus droši var piedāvāt vecumā pēc gada, kad bērnam jau ir nostabilizējies organisms un viņš ir iemācījies ēst parastās lietas.

10. Vai ir normāli, ka līdz gada vecumam bērns visu grib pagaršot, bet neko neēd vairāk par vienu karoti? 

Vecākiem vajadzētu būt uzstājīgākiem un arī drosmīgākiem, piedāvājot piebarojumu. Svarīgi ir nenokavēt laicīgu piebarojuma ieviešanu, kad mazulim vēl ir interese par to, ko ēd citi. Nokavējot šo periodu, bērnam aktuālākas kļūst kustības, spēlēšanās. Ja ēdiena iepazīšanas posms ir pagājis, iespējamais risinājums ir, piemēram, mēģināt vienu ēšanas reizi ar krūti izlaist un nākamreiz piedāvāt piebarojumu. Tad, kad mazais jau spēj kaut ko noturēt rokās un viņam ir attīstījies tvēriens, bērns var ņemt kaut ko rokās arī pats. Tad viņš var paņemt gabaliņu burkāna vai puķkāposta, aplūkot to, iebāzt mutē, izgaršot. Vecākam ir jābūt blakus, kad tas notiek. 

Pareizi strādājošs zarnu trakts ir labas imunitātes pamatā. Tāpēc imunitātes stiprināšana notiek ar dažādu garšu, smaržu, krāsu iekļaušanu piebarojumā. Bet jāatceras, ka mazulis nav mazs pieaugušais. Ir ļoti svarīgi, kas ir ēdiena porcijā. Tur ir jābūt mikroelementiem, šķiedrvielām, vitamīniem. Nav būtiski, cik liela ir porcija, bet gan lai tas, ko bērns apēd, ir vērtīgs.