Zīdaiņa pirmā vasara. Kas jāņem vērā, atrodoties saulē
Bez saules nav iedomājama vasara, bet to, kā mazulītim droši pavadīt laiku ārā un vai var ļaut pasauļoties arī zīdainītim viņa pirmajā vasarā, stāsta Katrīna Selecka, pediatru privātprakses “Rabarbers” veidotāja un speciāliste.
Saule ne tikai iepriecina un uzmundrina, bet šķietami dod daudz labā – arvien vairāk tiek runāts par D vitamīna nozīmi jo īpaši bērniem. Taču zinām arī, ka zīdaiņa ādiņa ir ļoti maiga un ik pa brīdim tiekam brīdināti par saules kaitīgo iedarbību. Lai arī iepriekšējās paaudzes ir uzaugušas, nelietojot saules aizsargkrēmus, mūsdienās ir gan plašākas zināšanas, gan veikti pētījumi un saules ultravioleto (UV) staru kaitīgā ietekme ir pierādīta. Tāpēc mazuļa ādas aizsardzībai pirmajā dzīves gadā jāpievērš īpaša uzmanība.
Līdz 6 mēnešu vecumam – īpaša piesardzība
Bērniem līdz 6 mēnešu vecumam nav ieteicams lietot saules aizsargkrēmus, tāpēc pavisam maziem bērniņiem atrasties tiešos saules staros nevajadzētu. Līdz pusgada vecumam vecākiem jānodrošina bērna aizsardzība, turot viņu ēnā, ratiņos, zem saulessarga. Šajā vecumā bērniņš ir ļoti jūtīgs un mazuļa āda nenobriedusi.
Bērniem, kas sasnieguši 6 mēnešu vecumu, atļauta un rekomendēta saules aizsargkrēmu lietošana. Šādā vecumā bērns drīkst īslaicīgi atrasties saules staros, tomēr vecākiem ir jāatceras vienmēr bērniņu sasmērēt ar aizsargkrēmu
Saules aizsargkrēms – arī mākoņainās dienās
Bērniem, kas sasnieguši 6 mēnešu vecumu, atļauta un rekomendēta saules aizsargkrēmu lietošana. Šādā vecumā bērns drīkst īslaicīgi atrasties saules staros, tomēr vecākiem ir jāatceras vienmēr bērniņu sasmērēt ar saules aizsargkrēmu. Pie tam arī mākoņainā laikā un esot paēnā ir jāsasmērē visas atklātās ķermeņa daļas – rociņas, kājiņas, pēdiņas – visas ķermeņa vietas, ko nenosedz apģērbs. Tas ir tāpēc, ka UV stari arī mākoņainā laikā sasniedz zemi un var veidoties ādas apdegumi, jo īpaši maigajai zīdaiņa ādai.
Kā pareizi lietot saules aizsargkrēmus:
- bērniņam pirmo reizi lietojot saules aizsargkrēmu, vajadzētu pārbaudīt ādas reakciju uz to – uzsmērēt nedaudz krēma uz kādas nelielas ķermeņa vietas un pavērot, vai nerodas alerģiska reakcija.
- krēms jālieto pusstundu pirms došanās laukā, lai tas paspētu iedarboties.
- krēms jāsmērē atkārtoti un jāatjauno ik pēc 2 stundām vai pēc peldes vai mazgāšanās.
- bērniem ieteicamais krēms būtu ar norādi SPF30 un augstāku SPF.
- krēma konsistencei (smērējams, izsmidzināms, šķidrāks vai biezāks) no aizsardzības viedokļa nav izšķirošas nozīmes. Tas ir vecāku gaumes un ērtību jautājums.
- noteikti jāseko līdzi krēma derīguma termiņam un glabāšanas nosacījumiem.
Krēms jāsmērē atkārtoti un jāatjauno ik pēc 2 stundām vai pēc peldes vai mazgāšanās
Karstā laikā ierobežot atrašanos laukā
Ja maijā un jūnijā saules iedarbība var būt mērena, tad jūlijā bieži parādās svelme. Īpaši izteikti karstās dienās nebūtu ieteicams atrasties laukā laika posmā plkst. 10-16. Tas, protams, ir ļoti ilgs laika posms, taču ir jāņem vērā, ka šāds ierobežojums neattiecas uz vienkārši siltām un mākoņainām dienām, bet gan uz īpaši karsto laiku. Arī, ja karstajās dienās nākas būt laukā dienas vidū, ieteicams ierobežot atrašanos tiešos saules staros.
Cepurīte un viegls apģērbs
Karstā laikā bērnam ir svarīgi vilkt vieglu, elpojošu apģērbu, lai viņš nesakarstu un pārlieku nesvīstu. Tāpat ir nepieciešams nēsāt cepurīti – īpaši labi mazuli no apdegšanas pasargās cepurīte ar platām malām. Bērniņam, kas jau sēž un rotaļājas, cepurītes platās malas var pasargāt gan seju, gan skaustu no apdegšanas. Pie tam ieteicams cepures likšanu veidot kā ieradumu, jo kā jau minēts, arī mākoņainā laikā var rasties ādas apdegumi un ja šādā laikā netiek likta cepurīte, galvas āda ir mazāk aizsargāta.
Pirmā palīdzība vietām, kas ir apsārtušas un sāpīgas, ir vēsa komprese, piemēram, slapja drāniņa
Ja tomēr rodas apdegums
Ja pēc atpūtas laukā vai vēl esot ārā vecākiem šķiet, ka bērna āda tomēr ir apdegusi, pirmais, kas būtu jādara, bērniņš ir jāņem laukā no tiešajiem saules stariem. Bērnam noteikti ir jādod padzerties ūdens. Pirmā palīdzība vietām, kas ir apsārtušas un sāpīgas, ir vēsa komprese, piemēram, slapja drāniņa. Šādus apsārtumus nevajadzētu smērēt ar tautas metodes līdzekļiem – krējumu, sviestu. Ar nelieliem apsārtumiem var tikt ļoti labi galā mājas apstākļos. Tāpat jāņem vērā, ka mazuli, kam ir apdegusi āda, noteikti nevajadzētu likt vannā, bet labāk vēsā dušā.
Ja bērnam parādās jau pārkaršanas pazīmes – mazulis šķietami saļimst, ir apātisks vai tieši otrādi – ļoti nemierīgs, ja parādās vemšana vai pūslīši uz apsārtušās ādas, noteikti jādodas pie ārsta uz apskati.