Astoņi lēcieni attīstībā līdz bērna viena gada vecumam. Kā uz tiem reaģēt vecākiem

Viss, kas sasniedzams - mutē. Sākot no 4 mēnešu vecuma

Rokas, kājas un rotaļlietas pagaidām ir vispieejamākais veids, kā iegūt informāciju par apkārtējo pasauli. Ciets vai mīksts, silts vai auksts, vai to var apēst? Visas šīs sajūtas ir ļoti svarīgas mazuļa attīstībai.

Šajā dzīves posmā turiet visus bīstamos un sīkos priekšmetus tā, lai mazulis tiem netiek klāt. Ja bērniņš sācis rāpot, grīdas uzkopšanai neizmantojiet ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus, novāciet no sasniedzamības zonas elektrības vadus... Izrāpojiet dzīvokli, lai paskatītos uz pasauli no mazā rāpotāja redzes punkta. Pasaules izpētes fāze būs diezgan ilga - vismaz līdz pusotram gadam, kad bērns iemācīsies staigāt un mēģinās runāt. Tad viņa interešu lokā nonāks citas izklaides. 

Mest zemē priekšmetus ir tik forši! Sākas ap 6 mēnešu vecumu

Atklājumu periods - nometot zemē mantiņu, ir skaņa, bet priekšmets nepazūd (jo mamma to paceļ un noliek atpakaļ uz galda). Tā bērns mācās, ka lietas neizkūp gaisā. Tās pastāv neatkarīgi no viņa apziņas. Tas ir pieredzes treniņš, kas iemāca arī cēloņu - seku sakarību. "Es nometu, mamma pacēla", "Es nometu, atskanēja troksnis". Jautri taču! 

Ja mammai pēc 10. reizes vēl nav apnicis pacelt nokritušo mantiņu, tad jūs esat ļoti pacietīga mamma. Jo aktīvāk iesaistīsieties šajā rotaļā, jo lielāku sajūsmu izraisīs šī spēle mazulim. Ja mantiņu, karotes un sasniedzamo priekšmetu mešana zemē notiek arī ēšanas laikā, tad tā ir droši pazīme, ka puncis ir pilns, un var beigt mazuļa barošanu. Bet var arī iemācīt citu spēli - iesiet mantiņu striķītī un iemācīt, ka bērns pacelt mantiņu atpakaļ.

Ēdiens uz visur, tikai ne mutē. Sākas ap 7−9 mēnešu vecumu

Jūs domājat, ka bērna galvenais mērķis brokastīs ir paēst? Nē! Ēdiens viņu piesaista pavisam citu iemeslu dēļ. Ar pārtikas produktiem var tik aizraujoši spēlēties, izsmērēt pa galvu, saspiest un vērot, kā biezenis izspiežas caur pirkstu starpām, un vēl taču var iesmērēt matos brokoļus! Tā ir ne tikai izpēte, bet arī sajūta, ka vismaz kaut ko viņš jau spēj kontrolēt pats. Vismaz savu pusdienu biezeni viņš var izsmērēt pa galdu, kamēr mamma neredz. Mazuļa patstāvības centieni ir jāveicina. Nav vērts dusmoties un bārties par notraipītu virtuves galdu un drēbēm, ja mājās ir pieejami mazgāšanas līdzekļi. 

Nemēģiniet atņemt bērnam karotīti un pabarot viņu ar vajadzīgo kaloriju daudzumu. Viņam jāmācās ēst patstāvīgi, bet, ja gaidīsiet, kamēr viņa kustību koordinācija ļaus viņam ēst kārtīgi, bērnam var pāriet vēlme mācīties ēst pašam. Apmēram divos gados viņš jau būs daudz uzmanīgāks, bet pagaidām atliek samierināties un slavēt par to, kas sanāk. 

Protesti un raudāšana, ja rokās paņem kāds svešinieks. Sākas ap 7 mēnešu vecumu

Vēl nesen viņš piekrita sēdēt klēpī gandrīz visiem, kas gribēja viņu paauklēt, bet tagad viss mainījies. Histēriski raud, kad ciemos atbrauc omīte un grib viņu samīļot, samulst un kautrējas no citiem pieaugušajiem. Vecāki var sajusties neērti radu un draugu priekšā, bet jāsaprot, ka šis ir ļoti svarīgs attīstības  posms - bērns ir iemācījies atšķirt savējos cilvēkus no svešiem. 

Palīdziet bērnam pakāpeniski pieņemt faktu, ka viņa pasaule neaprobežoja ar tikai mammu. Bailes no kontaktiem ar mazpazīstamiem pieaugušajiem samazinās ar 14 –15 mēnešu vecumu. Lai emocionāli netraumētu bērnu, nemēģiniet viņam piespiest atrasties svešu cilvēku sabiedrībā pret viņa gribu.

Gandrīz jau normāls naktsmiers, bet tad atkal sākas mošanās naktī! Sākas ap 9 mēnešu vecumu

Bērns tuvojas ievērojamam lēcienam attīstībā  - drīz viņš piecelsies kājās un sāks staigāt. Visu enerģiju viņš atdod šo svarīgo iemaņu attīstībai, tāpēc citās dzīves jomās, it īpaši tajās, kas saistītas ar miegu, var notikt regress. Viņš atkal sāk mosties naktīs.

Vecākiem atliek tikai saņemties un būt pacietīgiem. Lieciet mazuli gulēt, kā to darījāt iepriekš, un ļaujiet viņam mācīties iemigt pašam. Jo ilgāk sēdēsiet blakus, jo aizrautīgāk viņš gribēs slieties kājās un ar spēlēties, un atliks aizmigšanu. Svarīgi sekot ierastajiem miega rituāliem - vakariņas, miegs pēc vanniņas, šūpuļdziesmiņa. Tas viss ļaus vieglāk aizmigt un ilgāk gulēt bez mošanās.

Mazulis raud, ja redz, ka mamma grib iziet no istabas. Sākas apmēram 9 mēnešu vecumā

Šajā vecumā parādās šķiršanās trauksme, jo bērns ir sācis nodalīt sevi no apkārtējiem, un saprot, ka mamma var uz kādu laiku pazust (iziet no istabas). Viņš grib būt kopā ar mammu visu laiku un nav gatavs ar šķirties, jo vēl nesaprot, uz cik ilgu laiku mamma var "pazust". Ja bērns ļoti pārdzīvo mammas pazušanu, no mājas tomēr nevajadzētu lavīties prom nemanot. Tas tikai pasliktinās situāciju, jo radīs nedrošības sajūtu bērniņam. Vislabāk, ja viņš redz, kā jūs dodoties prom un pēc atgriežamies mājās.

Ko vēl var darīt? Ja mammai ir jāiziet uz virtuvi un mazulis raud, atgriežoties, pievērsiet uzmanību, ka esat atpakaļ. "Urā! Es atkal esmu ar tevi!". Ja jādodas prom no mājām, palūdziet vecmāmiņai vai auklei ierasties agrāk, lai aiziešana un citu cilvēku parādīšanās mājās nenotiktu vienlaikus. Nemēģiniet aizlavīties prom pa kluso. Noteikti atvadieties no bērna.  Bērni, kuri no agras bērnības regulāri paliek kopā ar kādu citu ģimenes locekli, vieglāk pārdzīvo šo periodu, bet var gadīties, ka lielākas grūtības un šķiršanās trauksme parādīsies tad, kas būs jāuzsāk dārziņa gaitas. 

Mīļš ir tikai viens no vecākiem. Sākas 8−9 mēnešu vecumā

Bērns jau ir sapratis, ka mamma un tētis viņa dzīvē iesaistās ar dažādām lomām un atšķirīgu intensitāti. Tētis biežāk darbā, mamma vairāk mājās utml. Parasti bērns dod priekšroku tam vecākam, ar kuru pavada kopā vairāk laika. Ja tētis daudz strādā un mazāk ir kopā ar mazuli, viņu starpā vēl nav izveidojies noteikts komunikācijas stils, tāpēc biežāk priekšroka tiek mammai.

Apvainoties nav pamata. Labākais risinājums ir mēģināt vairāk laika pavadīt kopā. Otrs vecāks, kas uz šo brīdi ir mīļāks, šajā laikā varētu atkāpties, lai dotu iespēju veidoties attiecībām starp bērnu un tēti. Svarīgi ir piesaistīt tēti ikdienas rutīnas nodarbībām – barošanu, mazgāšanos, gulēt likšanu, lai bērnam nebūtu asociāciju, ka ikdienas dzīve ir tikai ar mammu.

Noķer mani, ja vari. Sākas 9 − 12 mēnešu vecumā

Šajā vecumā mazulis jau diezgan labi pārvalda savu ķermeni, tāpēc gulēt un gaidīt, kad viņam nomainīts autiņbiksītes, ir garlaicīgi. 
Kā tik galā ar šo veiklības un ātras rīcības uzdevumu? Iedodiet rokās kaut ko interesantu, ko var ilgāku laiku pētīt, pa to laiku ātri nomainiet autiņbiksītes vai izvelciet drēbes. Drošāk to ir darīt grīdas, lai mazulis nenoripo no pārtinamās virsmas.