Pastaigas salā: Bērns elpo aukstu gaisu

Saprotot, kas notiek ar organismu aukstumā, un kā darbojās elpceļi, var pieņemt pareizāku lēmumu par ziemas pastaigu ilgumu un lietderību.

Kas notiek, kad mēs elpojam?  

Kā jau zināt, pareiza elpošana notiek caur degunu. Tas ir īpaši svarīgi ziemā, kad gaiss ir loti auksts. Cilvēka deguns no auksta gaisa nebaidās, jo viena no deguna funkcijām ir ieelpoto gaisu sasildīt un mitrināt. Deguns nav taisna caurule uz elpvadu, bet gan kompleksa dobumu sistēma, kura izveidota tā, lai gaiss tajā nevis izskrien cauri, bet paliek ilgāk, lai sasiltu.  

Re, tas notiek?  

Te ir jāpasaka paldies deguna anatomijai. Deguna dobumā ir īpaši izvirzījumi, kurus mēs nemaz nāsīs nevaram redzēt (tāpēc nezinām, ha mums tādi ir). Tos skaisti sauc par conchae nasalis. Deguna konhas! Bildē viss ir lieliski redzams.  

Konhas ir pārklātas ar gļotādu, kurā ir Ļoti daudz asinsvadu un tāpēc notiek intensīva apasiņošana, kas rada siltuma atdevi. Asinis ir siltas, un to plūsma sasilda ieelpoto gaisu. Notiek arī gaisa mitrināšana jeb humidifikācija - te ir loma arī deguna gļotādas sekrētarn. Ieelpotais gaiss izvirpuļo caur deguna dobumu un aizdeguni, tiek sasildīts līdz ķermeņa serdes temperatūrai, samitrināts līdz 100%, un tikai tad tas nokļūst tālāk elpvadā, bronhos un plaušās. Cilvēka organisms ir paredzēts arī aukstam gaisam un ir izveidota šī sistēma, tas strādā, lai atrašanās ārā aukstumā notiktu = organismam maksimāli draudzīgi.  

Deguna darbs ir ļoti svarīgs, jo ļoti aukstais gaiss ir arī sauss un elpot to ir ļoti nepatīkami un pat sāpīgi. Cilvēkiem ar astmu auksta gaisa elpošana var radīt balsenes spazmu, savukārt, ja elpo ātri, piemēram, sportojot, skrienot, steidzoties, tad var just sāpes krūškurvī, kuras rodas no aukstā gaisa radītā kairinājuma, jo nenotiek pietiekama sasilšana un mitrināšana.  

Tiesa gan veselam cilvēkam tas nerada nekādas sekas vai audu bojājumus. Aprakstītie sildīšanas un mitrināšanas procesi notiek ļoti ātri, un aukstais gaiss burtiski acumirklī tiek sasildīts līdz ķermeņa temperatūrai.  

Kad esam ārā aukstumā, nereti elpojam lēnāk un mazākos apjomos. Arī tas ir paredzēts gaisa plūsmas labākai apsildei - ieelpojam nedaudz mazāk, lai efektīvāk gaisu sasildītu. Tas attiecas uz maziem bērniem - tik tiešām, bērniem deguna dobums ir daudz īsāks un mazāks nekā pieaugušajiem, bet bērns arī ieelpo proporcionāli mazāku gaisa tilpumu. Bērna deguna dobums pilda tādas pašas funkcijas kā pieaugušam cilvēkam.  

Problēmas var rasties, ja bērns elpo caur muti nevis degunu. Gaiss netiek pietiekami sasildīts un mitrināts. Mutes dobuma gļotāda "izsalst".  

Tādēļ ir svarīgi, tai bērns elpo caur degunu, it īpaši ziemā. Vēl nevēlama situācija - sausas deguna gļotādas, piemēram, ilgstoši lietojot deguna pilienus ar asinsvadus sašaurinošu efektu, vai no sausa gaisa telpās. Otrais variants ir īslaicīgs, jo izejot ārā, deguns pēc kāda laiciņa adaptējas (īpaši raksturīga tādās situācijās intensīva sekrēcija un deguna tecēšana).  

Ja bērnam ir aizlikts deguns, tad var un ir pat vēlams iet ārā, jo svaigs, vēss gaiss tieši palīdzēs "atvērt" degunu, mazinās deguna gļotādas tūsku. Ja ir tikai iesnas, tad pirms iziešanas laukā tās vēlams atsūkt, izšņaukt, var pirms tam iepilināt degunā fizioloģisko šķīdumu.  

Tas attiecas uz zīdaiņiem, kuri guļ ratu kulbā - nav jāsatraucas par auksto gaisu, jo zem ratu jumta ir ļoti silts. Pamēģiniet iebāzt roku, kad mazulis tur guļ - būsiet pārsteigtas. Nekad nevajag ziemā nosegt ratus, jo, bērnam elpojot, ratos var veidoties kondensāts.  

Par bērnu veselību lasi arī blogā www.veseliemberniem.com