No divām diendusām uz vienu – kad un kā pāriet?

Par to raksta sertificēta bērnu un zīdaiņu miega speciāliste Dace.

Kādā vecumā sagaidīt diendusu pāreju no 2 uz 1?

Bērni var pāriet uz 1 diendusu vecumā no 13 līdz pat 24 mēnešu vecumam. Ļoti plaša amplitūda, vai ne? Pēc pieredzes varu teikt, ka biežākais vecums ir 15 līdz 18 mēnešu vecums. Reti kurš bērns, kas ir gandrīz divgadnieks, vēl guļ 2 diendusas.

Bieži vecāki pieļauj kļūdu un mākslīgi veicina bērnam dienas ritmu ar 1 diendusu jau ap 12 mēnešu vecumu. 

Svarīgi ņemt vērā, ka šajā vecumā ir vērojams miega regress saistībā ar strauju attīstību, kā rezultātā, bērnam ir grūtības iemigt uz, visbiežāk, pusdienlaika miegu. Vecāki to uztver kā pāreju uz 1 diendusu un pie tā arī paliek, kaut cīņa pret pusdienlaika miegu bija miega regresa rezultātā. Atceramies, ka vienmēr varam piedāvāt agrāku naktsmieru, ja izkritis pusdienlaiks. Šādā situācijā svarīgi tomēr pieturēties pie 2 diendusām pa dienu, jo ar laiku dienas ritms nostabilizētos atpakaļ.

Kā zināt, ka bērns ir gatavs pāriet uz 1 diendusu?

Bērniņš pats parādīs, kad ir tam gatavs. Tas izpaužas ar regulāru atteikšanos no vienas diendusas. Tālāk aprakstīšu 2 iespējamos variantus:

1. Atsakās no rīta diendusas

Diena sākas kā parasti, pēc noteikta nomoda laika bērns izrāda miega pazīmes, sākat gatavoties jau pirmajai diendusai. Viss kā ierasts, bērns sagatavots gulēt likšanai, paši izejat no istabas, uzslēdzat savu mīļāko raidījumu un gatavojaties atpūtai vai arī laižaties jau paši miegā arī izbaudīt diendusu, bet pēkšņi dzirdat, ka bērns ir piecēlies kājās, runājās, sauc jūs un neguļ. Dodieties apraudzīt bērnu, sakāt, ka jāiet pagulēt, vēlreiz noguldāt, apsedzat, padziedat, pasēžat blakus, bērns it kā mierīgs… liekas, ka tūlīt iemigs, ejat ārā no istabas, taču pēc laika atkal jau bērns piecēlies un lēkā pa gultu. 

Šis izpaužas dažādi, lielākoties bērni sāk lēkāt pa gultu, mest ārā segu, spilvenu, knupi, mantas, ir bērni, kas izģērbjas. Jāņem vērā, ka bērns neraud. Ja raud, tad miegs nāk, bet kaut kas neļauj atslābt un iemigt. Tam vajadzētu izskatīties kā “otrajai elpai”, kā enerģijas pieplūdumam. Katrā ziņā pēkšņi nekas neliecina, ka bērnam nāktu miegs, kaut pirms laika bija miegains. Pāris reizes cenšaties guldīt, midzināt, bet beigās saprotat, ka te nevienam miegs nenāk. Tad ceļam bērnu ārā no gultas, turpinām dienas gaitas. Kad tuvojas pusdienlaika miegs, sagatavojamies diendusai un bērns pilnīgi mierīgi aizmieg.

Nākamajā dienā darām visu to pašu – piedāvājam pirmo diendusu, kā ierasts. 

Svarīgi ņemt vērā, ka 1 diena neliecina par to, ka bērns ir gatavs atteikties no diendusas pavisam! 

Iespējams, bērns aizmigs uz pirmo diendusu vispār bez problēmām un nogulēs arī otro diendusu, tā, it kā nekas nebūtu bijis. Ja atkal neaizmieg, lai nedaudz padzīvojas pa gultu, jo arī šajā laikā bērna ķermenis atpūšas. Pēc laika piedāvājiet jau otro diendusu.

2. Atsakās no pusdienlaika miega

Scenārijs līdzīgs kā iepriekš, tikai šoreiz tas atgadās ar otro diendusu. Pirmo diendusu pagulēja bez problēmām, bet uz otro diendusu sākās iepriekš aprakstītā situācija, kad bērns izrāda to, ka negrib gulēt. Doma tā pati – lai pagulšņā nedaudz, atpūšas, taču te ir svarīgi ņemt vērā to, ka, ja ir izkritusi otrā diendusa, rēķinieties ar agrāku naktsmieru. Nevelkam vakaru garumā, neveidojam mākslīgi garas nomoda stundas. Šeit gan pastāv risks, ka, ja bērns nav gulējis pusdienlaika miegu, viņš pēcpusdienā var palikt miegains un aizmigt, piemēram, uz dīvāna uz mazo snaudu. Taču jebkurā gadījumā piedāvājam laicīgu naktsmieru.

Kādā veidā organizēt pāreju uz 1 diendusu?

Abos variantos, vienalga no kuras diendusas atsakās, ir svarīgi, lai tas notiek vairākas dienas pēc kārtas. Piemēram, ja bērns 4-5 dienas pēc kārtas neaizmieg uz rīta diendusu un mierīgi iztur līdz pusdienlaika miegam, bērns ir gatavs pāriet uz 1 diendusu un varat vairs rīta miegu nepiedāvāt. Kamēr situācija ir tāda, ka vienu dienu paguļ vienu diendusu, otru dienu abas, mēs nevaram vienkārši atņemt vienu diendusu. Bērnam pašam dabīgi jāpāriet uz vienu, kad būs tam gatavs.

Ja atsakās no pusdienlaika miega, tad pārsvarā ir tā, ka arī rīta diendusa tiek ietekmēta, respektīvi, bērns uz viņu aizmieg jau vēlāk. Tādā veidā lēnām rīta diendusu sākam “bīdīt” uz vēlāku, kamēr tā jau ir jūsu ierastajā pusdienlaika diendusas laikā. Diendusas “bīdīšana” var būt pakāpeniska, piemēram, pa 15-30min katru dienu tuvojamies pusdienlaikam, var būt arī diezgan strauja – dažu dienu laikā jau esat tikuši uz vienu diendusu. Šeit katram vecākam jāizvērtē sava bērna spējas, cik ātri pielāgojas pārmaiņām. Šis noteikti paprasa arī papildus plānošanu, piemēram, ar pusdienu gatavošanu, jo izsalkušu bērnu būs grūtāk nolikt gulēt, tāpēc palīdzētu ieradums, ka pirms pusdienlaika diendusas ir pusdienas.

Vai es varu kā ietekmēt, no kuras diendusas bērns atteiksies?

Diemžēl nē. Protams, visi gribētu, lai vienkārši pazūd rīta diendusa un bērnam paliek tikai pusdienlaika miegs, taču viss nav tik vienkārši.

Vienīgais veids, kā vecāki to var ietekmēt, ir gadījumi, kad bērns ir kārtīgs rīta gulētājs. Piemēram, pirmo diendusu guļ 2-2,5h un uz otro diendusu grib gulēt tikai vēlā pēcpusdienā, tādā veidā naktsmieram sākoties ļoti vēlu, kas var pasliktināt nakts miegu. Tādos gadījumos ieteiktu saīsināt pirmās diendusas garumu, piemēram, par 30 minūtēm, un tad skatīties, vai bērns grib jau laicīgāk gulēt uz otro diendusu. Ja joprojām nav izmaiņu, saīsinām vēl vairāk pirmo diendusu, tādā veidā veicināsiet, ka pirmā diendusa būs tā, kas pazudīs, paliekot tikai pusdienlaika miegam.

Ar ko jārēķinās, pārejot uz 1 diendusu?

Šis process katrai ģimenei aizņem savu laiku. Tas var notikt nedēļas laikā – bērns vienā dienā neaizmieg uz pirmo miegu, mierīgi sagaida pusdienlaiku un tā arī vairākas dienas pēc kārtas pirmās diendusas laikā vienkārši padzīvojas pa gultu. Tas var aizņemt arī nedēļas – vienu dienu grib 2 diendusas, tad 2 dienas izlaiž vienu no miegiem, tad atkal grib 2 diendusas un tā visu laiku.

Var gadīties situācija “2 par daudz, 1 par maz”. Tā parasti notiek ģimenēm, kas ilgstoši nevar pāriet uz 1 diendusu pavisam, jo jūt, ka bērns īsti līdz galam nav gatavs. Tad rodas situācija, ka no rīta bērnam prasās maziņš “power nap” jeb spēka snaudiņa, tikai tādā gadījumā var mierīgi izturēt līdz pusdienlaika miegam. Citādāk vienīgā diendusa ir “kaut kur pa vidu”, katru dienu savā laikā un tad nav saprašanas, cikos jāorganizē naktsmiers. Bieži mammas izvēlās iziet pastaigā, tad bērniņš nedaudz paguļ ratos, vai arī izbrauc ar auto, doma tā pati. Vēl var gadīties, ka bērns nedaudz pasnauž pie krūts vai klēpī rīta pusē. Tās var būt nieka 20-30 minūtes, bet tieši tik maz bērnam bija nepieciešams, lai mierīgi sagaidītu pusdienlaika miedziņu. Ar laiku šis mazais miedziņš pazūd pavisam.

Ieteikumi vieglākai pārejai uz 1 diendusu

Neatkarīgi no tā, kura diendusa pazūd, es ieteiktu organizēt agrāku naktsmieru. 

Nieka 30 minūšu agrāks naktsmiers palīdzēs šim procesam noritēt vieglāk, kā izvairīsieties no pārguruma, kas var rasties, izkrītot vienai diendusai. 

Protams, ja izkrīt otrā diendusa, tad naktsmieru var un pat vajadzētu organizēt vismaz stundu agrāk kā ierasts. Ieteiktu atļaut procesam noritēt dabīgi, ja arī tas ievelkas. Respektīvi, neatņemt bērnam kādu no diendusām, ja jūtat, ka ik pa laikam tomēr vēl gribās 2 diendusas. Tas var radīt pārgurumu bērna ķermenim, līdz ar to sagādātu grūtības uz iemigšanu vakarā vai veicinātu naktī biežāku mošanos.

Ko ņemt vērā, kad jau notikusi pāreja uz 1 diendusu?

• Kad bērns pavisam pāriet uz 1 diendusu, jārēķinās, ka sākumā šī vienīgā diendusa var būt īsa. Iespējams tā būs tikai 1,5h gara, taču ar laiku, kad ritms nostabilizēsies, tā pagarināsies līdz 2 vai pat 3 stundām gara. Kamēr diendusa ir salīdzinoši īsa, atceramies, ka vienmēr to varam kompensēt ar agrāku naktsmieru.
• Jāņem vērā, ka ar 1 diendusu parasti bērns sāk gulēt ilgāk no rīta. Piemēram, ja agrāk bija radis celties ap 7:00, tad ar 1 diendusu, rīts jau varētu sākties ap 8:00.
• Aptuvenais nomoda laiks no rīta līdz diendusai ir 4,5-6h atkarībā no vecuma.