6 vecāku iemīļotas dauzīšanās rotaļas, kas zīdainim ir ļoti bīstamas

Kas ir rotaļas? Rotaļas nozīmē aktivitāšu izvēli pēc savas gribas, tās ir brīvi izraudzīts process – spēlējoties bērni izvēlas gan spēles saturu, mērķi un dažādas darbības, vadoties pēc saviem instinktiem, idejām un interesēm paši savu iemeslu dēļ. [1] Svarīgi zināt, ka zīdaiņa vecumā rotaļas ir ne tikai rotaļas, bet to laikā bērns iegūst emocionālus, fiziskus, kognitīvus un sociālus iespaidus, attīsta motoriskās prasmes. [6]

Kuras ir tās rotaļas un spēles, par kurām rūpīgi jāpārdomā, vai tādas ar zīdaini spēlēt un kā ar mazuli spēlēties labāk?

Kutināšana

Kāpēc zīdaiņa vecumā tā ir nevēlama? Tā izpaužas kā pārstimulācija, reakcija uz aprūpes personu, intensīva kustības (motorā) reakcija.

Nereti vecākiem kutināšana šķiet ļoti jautra rotaļa, arī domājot par zīdaiņiem. Tomēr ir vērts aizdomāties, ko jūt mazulis, tiekot kutināts. 

Pārāk aktīvas kutināšanas laikā bērns zaudē kontroli pār kustību, kas nebūs sasaistāma ar hendlinga principiem. 

Kutināšana liek mazulim reaģēt, izraisot motorisku (kustību) vai uzbudinājuma reakciju, ilgstošākos gadījumos arī pārstimulāciju [2]. Kutināšana it kā ir jautra rotaļa, bet mazs bērns tās laikā var izjust diskomfortu – viņam var aizsisties elpa, rasties pārstimulācija, turklāt zīdainis par savu diskomfortu verbāli vēl nevar pateikt. Ap 3–4 mēnešu vecumu bērns sāk smieties, kas arī ir tas laiks, kad vecāki pārsvarā sāk viņu biežāk un aktīvāk kutināt, lai mazliet vairāk paklausītos mazuļa jaunapgūtajā prasmē.

Kāda ir alternatīva?

• Kutināšana, kad bērns spēj nodot informāciju, kad beigt šo spēli. Tajā noteikti nepieciešams ievērot mērenību – ne vienmēr bērns izrādīs jautrības pazīmi, bet gan atbildes reakciju uz vecāku. Tas, kad mazulis spēs pateikt, ka viņam šī rotaļa neiet pie sirds, ir individuāli. Kādreiz to var vizuāli novērot, piemēram, bērns ar roku norāda, griežas prom.

• Citi pieskārienu veidi (samīļošana, sabučošana, glāstīšana u. c.). Glāsti, kas veikti sistemātiski, palīdz bērna augšanas attīstībā, kā arī pielāgoties sociālajā vidē. [3] No dzimšanas.

Mešana gaisā

Kāpēc bīstama? Mazulis burtiski tiek sakratīts! Bērnam var rasties traumas kritiena rezultātā, taču arī nenokrītot mazajam ir augsts traumu risks nenobriedušās muskuloskeletālās sistēmas dēļ, kā arī ir galvas smadzeņu traumu risks.

Mešana gaisā var izraisīt kratītā bērna sindromu, kas rodas, zīdaini vai mazu bērnu spēcīgi kratot rokās vai arī metot gaisā. Šādā veidā mazuļa smadzenes tiek kustinātas dažādos virzienos, kas var novest pie tādām traumām kā smadzeņu sasitumi, asiņošana, tūska, asins izplūdums smadzenēs, kam var sekot garīga atpalicība, runas un mācīšanās grūtības, aklums, dzirdes zudums, paralīze vai pat nāve [5, 7]. Īpaša piesardzība būtu jāievēro līdz bērna četru mēnešu vecumam, jo līdz aptuveni šim vecumam strauji attīstās kakla daļas muskulatūra, šī zona nav tik stabila. Mazulis vēl tikai mācās noturēt galvu, kas ir proporcionāli smagākā daļa ķermenī. Līdz šim bērna vecumam kakla muskulatūra ir vājāka, kā dēļ arī, aprūpējot zīdaini, viņa galviņa ir jāpietur. Jo bērns ir jaunāks, jo vairāk smadzeņu šūnas satur ūdeni, kas traumu risku palielina [5, 7]. Tā kā šī proporcija lēnām izlīdzinās, dažādi avoti norāda uz piesardzību ar mešanu gaisā līdz pat 3–5 gadu vecumam. Ne tikai mešanas, bet arī kritiena rezultātā iespējams iegūt traumas. 

Kāda ir alternatīva?

• Turēt bērnu zem padusēm un mierīgi, līgani pacelt uz augšu, vienlaikus uzturot acu kontaktu un runājoties ar mazo. No 6 līdz 7 mēnešu vecumam, kad bērns sāk vertikalizēties.

• Mazāka vecuma bērnus, pieturot galvu, turēt šūpuļa pozā un līgani pašūpot (rokas stabili tur mazuli, bet veikt pietupienu vai kustību ar kājām). No dzimšanas.

• Ergosomas vai ķengursomas izmantošana (atbilstoši ražotāja norādījumiem un vecumposmam). Jāatceras, ka to ilgstoši lietot nedrīkst. Ir dažādas ergosomas un ķengursomas. Ražotājs norāda, no kāda vecuma un svara var izmantot noteiktu modeli, un pēc tā arī vecākiem būtu jāvadās. (Foto tiek demonstrēta Ergobaby omni 360 ķengursoma, ko var izmantot no 0 mēnešiem un 3,2 kilogramiem). No dzimšanas līdz sēdēšanas vecumam bērnu pozicionē ar skatu pret vecāku. Kad mazulis jau sēž, var likt ar skatu pret pasauli. Līdz aptuveni patstāvīgas sēdēšanas laikam pārnēsājamo somu nevajadzētu izmantot ilgstoši, vidēji tas būtu līdz 40 minūtēm dienā.

Vilkšana aiz plaukstām, pēdām pa grīdu

Kāpēc bīstama? Augsts traumu risks – lūzumi, mīksto audu sastiepumi. 

Ikdienā, lietojot hendlinga pamatprincipus, zīdainis sajūt un iepazīst savas kustības, iepazīst savu ķermeni un pamazām aktīvi līdzdarbojas. Pareiza aprūpe veicina bērna fizisko un psihisko attīstību [8]. Hendlinga principi tiek ievēroti, arī mazuli aprūpējot – ģērbjot, apkopjot, taču netiek vilkts aiz pēdām vai plaukstām! Tā arī spēlējoties jāievēro hendlinga principi. Lai gan, kad bērns paaugas, to darīt šķiet droši, tomēr arī tad vajadzētu izvairīties no šādām rotaļām. Kaulu un muskuļu sistēma attīstās, īpaši pirmajos divos dzīves gados. Šāda vilkšana var radīt traumu, mīksto audu bojājumus šajās, kā arī augstākās zonās vai paaugstināt tonusu. 

Kāda ir alternatīva?

• Bērns uz paklājiņa. Velk paklājiņu, uz kura ir mazulis ar galvu pa priekšu vai ar kājām pa priekšu. Var piedāvāt rotaļu mazulim no apmēram trīs mēnešu vecuma, kad bērns stabili tur galvu, līdz individuālam vecumam, kad spēj atrasties uz paklājiņa.

Turot bērnu pie plaukstām/pēdām, griešana ap savu asi pa gaisu

Kāpēc bīstami? Augsts traumu risks.

Lai arī šī varētu šķist ļoti jautra rotaļa, ko izbauda kā mazulis, tā vecāks, taču bērnam nav nobriedis vestibulārais aparāts, vecāks var nejust, cik spēcīgi vai ātri to dara. Var rasties vestibulārā aparāta bojājumi, pārstimulācija, ir traumu risks (traumas mīkstajos audos, kā arī lūzumi plaukstu, potīšu zonā). Īpaši biežas traumas ir elkoņa locītavas zonā (pulled elbow). Traumas mehānisms ir strauja rokas pavilkšana, izvairoties no bīstamas situācijas, vai griešanas aiz plaukstām. Biežākais vecums, kad var notikt šāda trauma, ir līdz 4 gadu vecumam, pēc 6 gadu vecuma praktiski netiek novērots [9].

Kāda ir alternatīva?

• Mazāku zīdaini turēt droši rokās, nekustinot tās, un atbalstot bērna galvu, piemēram, šūpuļa pozā, un šūpināt savas kājas, veikt pietupienu. (Skat. foto par šūpināšanu.) No dzimšanas.
• No aptuveni sēdēšanas vecuma, kad bērnu var vertikalizēt, var uzsēdināt uz gurna vai vienkārši turēt vertikāli, balstot krustu daļu un mazuļa galvas/kala daļu, un atkarībā no vecuma, koriģējot ātrumu un ilgumu, uz vienu, otru pusi griezties ap savu asi. Kopš brīža, kad mazais sāk sēdēt.

• Turot bērnu uz vēdera uz saviem apakšdelmiem (tīģera poza), šūpināt savas kājas, pastaigāties, veikt lēnus apļus. No dzimšanas.

Spēlēšanās uz dīvāna

Kāpēc bīstami? Kritiena un traumu risks, nepiemērota vide attīstībai.

Spēlēšanās uz dīvāna samazina laukumu, kur bērnam pārvietoties, spēlēties, un kritiena rezultātā augstums ir liels, kas var novest pie dažādām traumām. Traumu risks, mīksts segums, kurā bērns iegrimst, var kavēt normālu motoro attīstību. Noteikti nevajadzētu bērnu atstāt nepieskatītu uz dīvāna, pat ja zīdainis ir pavisam maziņš.

Kāda ir alternatīva?

• Rotaļāšanās uz stingras, cietas virsmas, uz zemes. No dzimšanas.

• Rotaļāšanās uz dažādiem paaugstinājumiem, šķēršļiem, kas novietoti uz grīdas. Rotaļu var piedāvāt individuāli, kad mazajam sāk parādīties interese (piemēram, bērns sāk virzīties ap savu asi, lien u. c.).

Sēdināt zīdaini uz kājas un šūpot

Kāpēc bīstami? Traumu risks, pārāk liela slodze mugurai patstāvīgi vēl nesēdošam bērnam, kratītā bērna sindroms.

Iespējams, ļoti populāra rotaļa, ko piedzīvojuši mūsdienu vecāki. Taču, pirmkārt, bērns, kas vēl nesēž, fiziski nav gatavs šai kustībai, un pārāk ātra steidzināšana var novest pie pārlieku lielas slodzes mugurai, muskulatūrai, nākotnē iespējams deformāciju risks. Otrkārt, šādi šūpinot mazuli, vecāki var nepievērst uzmanību tam, cik spēcīgi to veic, bet, ātri un spēcīgi kratot zīdaini, iespējams izraisīt kratītā bērna sindromu, kas aprakstīts jau iepriekš. Treškārt, šāda aktivitāte var radīt galvas un cita rakstura traumas. Tāpēc zīdaiņus, arī tādus, kas jau prot sēdēt, arī profilaktiski neiesaka šādi šūpināt. 

Kāda ir alternatīva?

• Vecāks novieto muguru pret kādu virsmu, kājas saliec ceļgalos un bērnu novieto ar seju pret sevi. Var līgani šūpot kājas. No dzimšanas.

• Nedaudz lielāku bērnu, kas vēl nesēž, var novietot ar muguru pret sevi. Vecāks atspiežas pret kādu virsmu un noliek mazuli pret sevi pusguļus pozā, līgani šūpo kājas. No aptuveni 3 mēnešiem, lieliski, ja pretī būs otrs vecāks.

• Bērnu, kas sēž, var novietot uz lielās bumbas un, turot pie iegurņa kaula, ripināt dažādos virzienos (tādējādi arī var uzlabot muskulatūras spēku korsetes zonā). Ja nav bumbas, alternatīva ir likt mazuli sev uz kājām, viņu pieturot. Individuāli, kad bērns spēj patstāvīgi apsēsties.

Izmantotā literatūra:

1. Else, P. (2009). The value of play. new York: continuum.
2. Zafar, M. A. What Happens In A Baby’s Brain When They’re Getting Tickled? Experts Explain. Pieejams: https://www.memorialcare.org/blog/what-happens-babys-brain-when-theyre-getting-tickled-experts-explain
3. Peláez-Nogueras, M.; Field, T.; Gewirtz, J. L.; Cigales, M.; Gonzalez, A.; Sanchez, A.; Richardson, S. C. (1997). The effects of systematic stroking versus tickling and poking on infant behavior. Journal of Applied Developmental Psychology.
4. Field, T.; Vega-Lahr, M.; Scafidi, F.; Goldstein, S. Effects of maternal unavailability on mother-infant interactions. Infant Behav. Dev., 9 (4) (1986), pp. 473-478
5. Bārzdiņa, A. Mazuļa mešana gaisā vai kratīšana ir ļoti bīstama. Komentē specialists, 2020. Pieejams: https://www.mammamuntetiem.lv/berns/drosiba/47306/mazula-mesana-gaisa-vai-kratisana-ir-loti-bistama-komente-specialists
6. Ķerve, S.; Gintere, S.; Mitenberga, S. Zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu fizisko aktivitāšu veicināšana, tai skaitā bērnu attīstībai atbilstoša aprūpe (handlings), kustību attīstība, aktīvās rotaļas. Metodiskais materiāls, 2021. Pieejams: https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2021-05/MetodiskaisMaterials_4.dala_264_prec.pdf
7. Kā nosargāt sava bērna dzīvību. Padomi mazuļiem līdz 6 gadu vecumam. “Fonds mammām un tētiem”, 2013.
8. Geske R. Bērna bioloģiskā attīstība. SIA “ Izdevniecība RaKa”, 2005. ISBN 9984-15-680-x
9. Krul, M.; van der Wouden, J. C.; van Suijlekom-Smit, L. W.; Koes, B. W. (2012). Manipulative interventions for reducing pulled elbow in young children. Cochrane Database of Systematic Reviews.