Iemesli, kāpēc zīdainim nevar dot viedierīces. Skaidro bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs

Nesen “Mammamuntetiem.lv” veiktajā aptaujā 75 % vecāku norāda, ka bērniem līdz 2 gadu vecumam piedāvā ekrānierīces, piemēram, lidojot lidmašīnā, gaidot rindā pie ārsta vai tad, kad vecākiem nepieciešama atelpa. Tomēr kas ir galvenie ilgtermiņa iemesli, kāpēc tiek teikts, ka bērnam ekrānierīces līdz divu gadu vecumam neko labu nedos un tās nevajag piedāvāt un atļaut lietot?

• Kā uzsver speciālists, pirmkārt tas ir saistīts ar bērna normālu attīstības procesu un kognitīvām spējām. “Bērns līdz diviem gadiem – ar tipisku, normālu attīstību –, nav vēl pietiekoši nobriedis kognitīvi, lai viņš varētu notiekošo ekrānā saistīt ar reālo dzīvi. Ir veikti uzvedības pētījumi, kur pie ekrāna nosēdināti divgadnieki: ekrānā redzama istaba, istabā ir liela kaste, tur ieliek lielu bumbu. Bērni noskatās ar interesi, jo ekrāns piesaista uzmanību. Taču, kad ielaiž šos bērnus istabā un pajautā, kur ir bumba, viņi to nevar atrast. Jo tas, kas notiek ekrānā, viņiem nesaistās ar reālo dzīvi.

Laiks, ko mazulis pavada pie ekrāna, ir zaudēts laiks prasmju trenēšanai un attīstībai. Tas ir pamata iemesls, kāpēc bērnam līdz divu gadu vecumam ekrāna lietošanu tomēr neiesakām,” norāda Bezborodovs.

• Tāpat ekrānu lietošana var aizkavēt valodas attīstību. Tas ir zaudēts laiks sociālas komunikācijas un sociālas mijiedarbības spējām. Var ietekmēt vadības funkciju attīstību, smadzeņu attīstību. “Pieres daiva, kas ir atbildīga par ļoti svarīgām, sarežģītām funkcijām – piemēram, spēju regulēt emocijas, bremzēt uzvedību, koncentrēt uzmanību ilgstošāku laiku –, tā turpina attīstīties līdz pat 25–30 gadu vecumam. Ilgstošs process. Bet ir tā sauktie attīstības kritiskie periodi – pieres daivas prefrontālās garozas kritiskais periods ir pirmie divi trīs dzīves gadi. Tas ir laiks, kad šīs vadības funkcijas ir vissvarīgāk trenēt. Trenēšana iespējama ar iepriekš pieminēto ārējo regulāciju, ko nodrošina vecāks – emociju regulāciju, kas notiek ar piesaistes attiecībām, ārējo uzvedības regulāciju, kas notiek caur robežām, un cēloņu – seku sistēmām, ko rada vecāks,” atklāj eksperts.

• Var pieaugt uzmanības deficīts, palielināties hiperaktivitāte.

“Man satraucoši šķiet tas, ka ir skaidri dati no populācijas pētījumiem – uzmanības deficīts, hiperaktivitāte un tās izplatība nepārtraukti palielinās. 

Ar katru jaunu vecuma kohortu mums ir vairāk bērnu, kas nespēj nosēdēt, nespēj sakoncentrēties, un, iespējams, viens no tā iemesliem ir tas, ka vide kritiskajā attīstības periodā ir mainījusies un bērni šīs savas spējas vienkārši netrenē, viņiem nav dota iespēja trenēt,” tā Bezborodovs.

Visu ekspertu sarunu par to, ko mazulim agrīnā vecumā nodara ekrānierīču lietošana, lasi šeit.

“Mazulis telefonā”

“Mazulis telefonā” ir vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” informatīva kampaņa par to, kā organizēt savu ikdienu, lai mazulim līdz divu gadu vecumam netiktu piedāvāta ekrānierīce. Kā bērnu ilgtermiņā ietekmē tas, ja ierīce tomēr tiek dažādās situācijās piedāvāta? Kā mainīt ikdienu ar bērnu, ja ierīce līdz šim atļauta, bet tagad paradumus ir motivācija mainīt? Izsmeļošu informāciju lasi www.mammamuntetiem.lv. Kampaņa tiek īstenota ar NVO fonda atbalstu.

“Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.” Numura tēma “Mazulis telefonā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par numura tēmas “Mazulis telefonā” saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.