Tas ir mīts, ka telefonā ir pieejams zīdaini izglītojošs saturs! Speciālisti nosauc riskus, ja ekrānierīces dod mazuļiem

“Dzīvs ir mīts par to, ka pastāv mazuļus izglītojošs saturs,” atzīst vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, norādot, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” sāk kampaņu “Mazulis telefonā. Rotaļām jā, ekrānierīcēm nē”. Kampaņa ir par bērniem vecumā līdz 24 mēnešiem. 

Mazulis ekrānā redzēto nesaista ar dzīvi

Pirms kampaņas sākšanas tika veikta mazu bērnu vecāku aptauja, tajā piedalījās 765 respondenti. 61% aptaujas dalībnieku teic, ka mazuļus vecumā līdz diviem gadiem ir iepazīstinājuši ar TV un 33% – ar mobilo tālruni. Tāpat aptaujas dati liecina, ka tikai trešā daļa mazu bērnu vecāku uzskata, ka šim bērnu vecumam piemērots saturs ekrānierīcēs nav pieejams. “Aptaujā jautājām, kādu saturu, pēc vecāku domām, mazuļiem vecumā no nulles līdz 24 mēnešiem var piedāvāt? Tikai trešā daļa atbildēja: šai vecumgrupai ekrānierīcēs nav piemērota satura, un viņiem ir taisnība. Pārējām divām trešdaļām šķiet, ka mazuļiem var piedāvāt mierīgas multfilmas, izglītojoša satura animācijas filmas, bildes un video, var sazvanīties videozvanā ar radiniekiem,” aptaujas “Mazulis un ekrānierīces” datus izklāsta vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa uzsver Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendāciju: bērniem līdz 24 mēnešu vecumam pie ekrāna pavadīt laiku nevajadzētu vispār. 

PVO rekomendācijas iemeslus skaidro Ņikita Bezborodovs: “Bērns līdz diviem gadiem – ar tipisku, normālu attīstību –, nav vēl pietiekoši nobriedis kognitīvi, lai viņš varētu notiekošo ekrānā saistīt ar reālo dzīvi. Ir veikti uzvedības pētījumi, kur pie ekrāna nosēdināti divgadnieki: ekrānā redzama istaba, istabā ir liela kaste, tur ieliek lielu bumbu. Bērni noskatās ar interesi, jo ekrāns piesaista uzmanību. Taču, kad ielaiž šos bērnus istabā un pajautā, kur ir bumba, viņi to nevar atrast. Jo tas, kas notiek ekrānā, viņiem nesaistās ar reālo dzīvi. Laiks, ko mazulis pavada pie ekrāna, ir zaudēts laiks viņa prasmju trenēšanai un attīstībai. Tas ir pamata iemesls, kāpēc bērnam līdz divu gadu vecumam ekrāna lietošanu tomēr neiesakām.”

Risks kavēties valodas, intelekta un vadības funkciju attīstībai 

“Divgadnieku attīstībai ir nepieciešamas mazās un lielās kustības, ko nav iespējams piedzīvot, skatoties ekrānā. Mazam bērnam ir jāliek kluči, jānojauc paša sabūvētie torņi, citiem vārdiem – jāspēlējas, caur to apgūstot dažnedažādas prasmes. Tās nevar apgūt no ekrāniem,” skaidro klīniskais psihologs Edmunds Vanags. Viņš norāda, ka video straumēšanas vietnē “YouTube” bērnu vidū šobrīd iecienīti ir skatīties, kā citi bērni atsaiņo mantas un spēlējas ar tām. “Tas ir ļoti populārs žanrs. Vecākiem var likties: kas tur slikts? Patiesībā šajā laikā, kamēr bērns skatās šos video, viņš pats nedabū spēlēties! 

Bērnam ir jāspēlējas – gan vienam, gan sadarbojoties ar kādu no ģimenes locekļiem. Šī pasīvā ekrāna vērošana, šī lielo un mazo kustību nepiedzīvošana, traucē vai aizkavē attīstību.”

Speciālisti uzskaita, ka ekrānu vērošana ietekmē valodas attīstību, vadības funkciju attīstību, emocionālās regulācijas prasmes un intelekta spējas. “Varbūt kādam šķiet, ka tas nekas, ka manam bērnam valoda, iespējams, būs mazliet sliktāka. Tad te ir jāmin, ka valoda ir pirmais instruments, lai mūsu bērns būtu veiksmīgs dažādās vidēs – gan bērnudārzā, gan skolā, gan esot kopā ar vienaudžiem. Tas pats attiecas uz vadības funkcijām – lai mēs spētu sadarboties, tām ir jābūt labi attīstītām! Pagaidīt savu kārtu, spēt izdomāt, kā risināt lietas utt. Tas viss ir ļoti nepieciešams! Savukārt ekrāni ir būvēti tā, lai nebūtu nepieciešams izmantot vadības funkcijas – uzmanība tiek pasīvi noķerta, un nekas netiek trenēts. Bet runa ir par cilvēka būtiskākajām prasmēm!” uzsver kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, izglītības psiholoģe, pētniece Sabīne Bērziņa. Viņas teiktajam pievienojas bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs: “Minētās prasmes ir ārkārtīgi pieprasītas pieaugušā vecumā, lai varētu dzīvē gūt panākumus, un, protams, visi vecāki grib to labāko savam bērnam. Šī brīža pierādījumu bāze liecina: lai šo labāko savam bērnam iedotu, lai viņš būtu konkurētspējīgs nākotnē, ekrānlaiks agrīnā vecumā bērnam nebūtu jāpiedzīvo.” 

Kad tad mazajam drīkst piedāvāt ekrānus?

“Ir pētījumi, ka pozitīva ietekme no ekrānierīcēm gan uz valodu, gan citām funkcijām var būt, sākot no divu gadu vecuma. Bet tas ir iespējams ar vairākiem nosacījumiem,” atbild Ņikita Bezborodovs. “Viens nosacījums ir, lai šis ekrānlaiks nav pasīvs un ir iespēja mijiedarboties ar saturu. Tas nozīmē nevis vienkārši skatīties multfilmu, bet pēc vajadzības skārienjutīgā ekrānā kaut ko bakstīt un bīdīt, tātad būt iesaistītam. Otrs nosacījums ir, ka saturam, ko bērns patērē, ir jābūt radītam konkrētajai bērna vecuma grupai un ar mērķi kaut ko trenēt, stimulēt, attīstīt noteiktas prasmes. Un šādu lietotņu ir ļoti daudz. Trešais – galvenais – nosacījums ir, ka saturam jābūt patērētam kopā ar pieaugušo. Tātad pieaugušais sēž bērnam blakus, mijiedarbojas, paskaidro. Tad šis ekrānā pavadītais laiks bērnam var būt stimulējošs attīstībai.”

Speciālists norāda, ka savulaik dažādās vadlīnijās ir mēģināts norādīt ieteicamo maksimālo laiku, cik bērns varētu pavadīt pie ekrāniem pēc divu gadu sasniegšanas. “Taču pēdējās vadlīnijās konkrēti laiki netiek nosaukti – viss ir atkarīgs, kā ekrāns tiek patērēts un kāds ir tā saturs,” teic bērnu psihiatrs. 

Par vecākus informatīvi izglītojošo kampaņu “Mazulis telefonā”

Kampaņa “Mazulis telefonā. Rotaļām jā, ekrānierīcēm nē” ir vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” rīkota informatīva kampaņa par to, kā organizēt savu ikdienu, lai mazulim līdz divu gadu vecumam netiktu piedāvāta ekrānierīce. Kā bērnu ilgtermiņā ietekmē tas, ja ierīce tomēr tiek piedāvāta dažādās situācijās? Kā mainīt ikdienu ar bērnu, ja ierīce līdz šim atļauta, bet tagad paradumus ir motivācija mainīt? Kampaņas ietvaros veiktās aptaujas datiem un speciālistu sagatavotajiem ieteikumiem vecāki var sekot līdzi ģimenes portālā www.mammamuntetiem.lv. Kampaņa “Mazulis telefonā” ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par kampaņas “Mazulis telefonā” saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.