Kas ir mazāk kaitīgi mazulim: multene TV vai spēlīte telefonā? Atbild klīniskais psihologs Edmunds Vanags

Kā diskusijā par veidierīču lietošanu mazuļiem atzina eksperti, televīzija un tās ietekme uz mazākiem bērniem ir vairāk izpētīta, bet viedierīces un to ietekme ir pētīta mazāk. Vai varētu būt, ka televīzijas skatīšanās maziem bērniem ir mazāks ļaunums?

“Tas varētu būt tikai nosacīti labāk,” teic Edmunds Vanags, norādot, ka ir ļoti svarīgi, kā tiek organizēta TV skatīšanās, jo īpaši mazā bērna vecumā. 

“Ja tas ir tas ideālais gadījums, ka bērns skatās savam vecumam atbilstošu saturu, ja ir noteikts laiks, kad mazulis sāk skatīties un beidz skatīties multeni, ja pieaugušais ir blakus un izrāda interesi par šo saturu un māca to uztvert – tad jā, TV skatīšanās varētu būt labāka, nekā ja bērns nekontrolēti uz ekrāna spaida viņam pilnīgi nesaprotamu saturu,” atzīst speciālists.

Kas ir mazajam piemērots TV saturs?

Parasti vecākiem šķiet, ka lēnas, mierīgas multenītes mazajam būs labākas nekā ātrās un straujās. Arī Edmunds Vanags piekrīt, ka “vecā laika leļļu tipa multenes” nevis “Toma un Džerija” tipa multenes mazam bērnam būs piemērotākas. Svarīgi, lai multenei ir saprotams vēstījums un dialogi, morāle. “”Tomā un Džerijā” nav ne dialogu, ne saprotama vēstījuma, tur ir tikai kustība un viss notiek ļoti ātri,” izvērtēt saturu, ko rādām bērnam, aicina Vanags.

Mācīt skatīties multeni

Tieši ar savu izrādīto interesi par saturu, ko skatās mazais, vecāks gan iesaistās bērna dzīvē, gan māca mazajam TV skatīšanās kultūru. 

“Vecākam ir jāiemāca skatīties multenes. Tur nav specifiskas metodes, kā to darīt, kā vienkārši esot kopā. Mēs visu (arī spēlēties, staigāt) iemācāmies redzot, kā to dara citi. 

Arī aizejot pirmo reizi uz leļļu teātri, ir jāizstāsta bērnam, kas teātrī notiks,” norāda Vanags. Tāpat viņš uzsver nepieciešamību skaidrot bērnam, ka tas, kas notiek ekrānā, nenotiek pa īstam. Ideālā gadījumā pieaugušais mazam bērnam sēž blakus un pārrunā ekrānā redzēto. Bērns var arī nobīties no dažādām lietām; viņam pašam par sevi nav vērtējuma par redzēto, tāpēc vecāks blakus ir ļoti svarīgs.

“Multeņu skatīšanās kultūra var būt labāka un veselīgāka. Ja es skatos multeni tā, ka varu izstāstīt, kas tur ir noticis, tas ir labāk nekā, ja es neko nevar izstāstīt, bet brēcu – vēl, vēl, vēl!” situāciju, kā bērnam mācīties skatīties multeni, skaidro Edmunds Vanags.

Kā ar mazu bērnu skatīties mutleni:

• Izvēlies mazajam piemērotu saturu,
• Skatieties multeni kopā,
• Stāsti un skaidro mazajam, kas redzams ekrānā,
• Paskaidro, ka multene ir kā pasaka – tas nenotiek pa īstam,
• Uzsākot skatīties TV, stāsti mazajam par laika limitu, piemēram, ka varēs noskatīties vienu multenīti.

Speciālists atzīst, ka šis ir ideālais scenārijs un pie šāda nosacījuma multenes nav pats sliktākais, ko piedzīvo mazs bērns. Tomēr vecāki parasti bērnus liek pie ekrāniem, lai iegūtu laiku sev un nav vēlēšanās sēdēt blakus bērnam. To “Mammamuntetiem.lv” veiktajā aptaujā atzina 25 % vecāku – viņi ekrānus bērniem līdz 24 mēnešiem izmanto tad, kad vecākam nepieciešams atpūtas brīdis.

“Mazulis telefonā”

“Mazulis telefonā” ir vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” informatīva kampaņa par to, kā organizēt savu ikdienu, lai mazulim līdz divu gadu vecumam netiktu piedāvāta ekrānierīce. Kā bērnu ilgtermiņā ietekmē tas, ja ierīce tomēr tiek dažādās situācijās piedāvāta? Kā mainīt ikdienu ar bērnu, ja ierīce līdz šim atļauta, bet tagad paradumus ir motivācija mainīt? Izsmeļošu informāciju lasi www.mammamuntetiem.lv. Kampaņa tiek īstenota ar NVO fonda atbalstu.

“Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.” Numura tēma “Mazulis telefonā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par numura tēmas “Mazulis telefonā” saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.