Vai zīdainim var būt ziedputekšņu alerģija?

Cilvēka imūnsistēma ražo antivielas, lai pasargātu mūs no slimībām. Viena no tām ir imūnglobulīns E, jeb IgE, kas cirkulē asinīs un izgulsnējas uz gļotādām. Alerģiju gadījumā organismā paaugstinās IgE līmenis pret nekaitīgu antigēnu, piemēram, konkrēta auga ziedputekšņiem. Saskaroties ar alergēnu, IgE sūta signālu organisma šūnām, kas aktivizē iekaisuma procesu – asinsvadu paplašināšanos, tūsku, niezi, gļotu sekrēciju.

Pētījumi liecina – visaugstākais risks, ka bērnam būs alerģija, ir tad, ja tāda bijusi abiem vecākiem (60–80 %) vai vienam no vecākiem (30–50 %). 

Tomēr pati par sevi alerģija neiedzimst. 

Lai tā izpaustos, nepieciešams alergēns jeb olbaltumviela, piemēram, ziedputeksnis, konkrēts pārtikas produkts, uz ko reaģēt gēnam, kas atbildīgs par šādu paaugstinātu jutīgumu. Turklāt alerģija bērnam var būt pret kaut ko pilnīgi citu nekā abiem vecākiem. Piemēram, tēvam ir astma, mātei ir alerģija pret ziedputekšņiem, kas izpaužas kā iesnas, bet bērnam – alerģija ir pret govs pienu. 

Alerģiju pret ziedputekšņiem (polinozi) izraisa augu putekšņi, un ziedēšanas laikā tie ir gaisā it visur – gan laukos, gan pilsētā un arī iekštelpās.

Ziedputekšņu alerģija zīdainim – vai tiešām?

Visbiežāk alerģija pret ziedputekšņiem mēdz būt bērniem skolas vecumā, taču tā var izpausties arī agrāk – jau četru līdz sešu gadu vecumā. Raksturīgākie simptomi ir acu asarošana, aizlikts deguns, šķaudīšana, un parasti šīs izpausmes saasinās, bērnam izejot ārā. 

Par laimi, ziedputekšņu alerģija zīdaiņiem nav tipiska, īpaši, ja bērniņš saņem mammas pienu. Ātrā tipa alerģiskas reakcijas, kāda ir ziedputekšņu alerģijai un kas parādās uzreiz pēc saskarsmes ar alergēnu vai dažu minūšu, stundu laikā, ir tikai apmēram 1–2 % zīdaiņu. 

“Ja tomēr bērniņam ir ilgstoši aizlikts deguns vai pēc iziešanas ārā sāk asarot acis, viņš sāk raudāt, knosīties un ir redzams, ka mazais cilvēks nejūtas labi, turklāt tā notiek ikreiz pastaigu laikā, vēlams doties pie sava ārsta,” mudina Gundega Skruze-Janava un piebilst, ka vēlams arī pārskatīt ģimenes ieradumus: 

• vai bērnu aprūpējošie pieaugušie nesmēķē (tabakas dūmu paliekas apģērbā, matos un ādā arī var veicināt alerģiskas izpausmes zīdainim); 
• vai mājoklī nav sadūmojumi no gāzes plītīm, kamīniem vai citām iekārtām;
• vai regulāri tiek vēdinātas telpas;
• vai barojošā māmiņa uzņem daudzveidīgu un sabalansētu uzturu.

Zināšanai

Bērniem 1–2 gadu vecumā inhalācijas alerģija var parādīties, bet tas ar lielāku varbūtību būs iekštelpu alergēns – pelējums, putekļu ērcīte, dzīvnieku epitēlijs.