Kas ir pirtīžas un kā izskatās bēbīša sari?

Kas ir pirtīžas

Pirtīžas ir gan ģimeni saliedējošs pasākums, gan pirts rituāls, gan arī iespēja jaunajai mammai piedzīvot kārtīgu sevis palutināšanu. Pirtīžas ir senlatviešu tradīcija, pēcdzemdību rituāls, kas notiek pirtiņā un ko agrāk piedzīvoja jaunā māmiņa ar mazuli katrā ģimenē. Senajiem latviešiem pirtīžas notika 8. dienā pēc bērna piedzimšanas. Tas bija rituāls ar daudzām simboliskām lietām un pateikšanos dažādām dievībām; tā bija arī kā simboliska atdalīšanās bērnam no mamma un mammai no bērniņa. 

“Neapšaubāmi pirtīžas sevī ietver daudz dažādu simbolu un pirtīžu ūdens ir viens no šiem simboliem. 

Vienkāršākā izpratnē agrāk pirtīžas bija arī pirmā lielā mazgāšanās, kas caur simboliskām lietām tika padarīts kā īpašs notikums. Īpašā ziedu un augu ūdenī tika mazgāts zīdainis un pēc tam masēts ar mammas pienu – un tā ir daļa, kas ir saru dzīšana,” ieskatu tajā, kas ir pirtīžas bērniņam, dod Kristīne.

Otra sadaļa pirtīžās tradicionāli ir mammas daļa. “Senos laikos pirmo nedēļu pēc dzemdībām sievieti sauca par nedēļnieci un lai kādas kārtas sieviete viņa bija (kalpone vai saimniece), viņa bija aprūpējama un pirmo nedēļu dzīvoja pa gultu un ap gultu. Tas bija laiks, kad bija jāatgūstas no dzemdībām un kad mamma varēja iepazīties ar mazuli, nostabilizēt krūts barošanas jautājumus,” teic dūla.

16 FOTO

Kā notiek pirtīžas un saru dzīšana mazulim

+ 12

Skatīt visus

Kad mūsdienās notiek pirtīžas

Saprotams, ka mūsdienās ne visas ģimenes ir gatavas jau 8. bērna dzīves dienā doties piedzīvot pirtīžas. Arī Kristīnes pieredzē ir tikai dažas reizes, kad viņa vada pirtīžas mazuļa 8. dienā. “Cik esmu novērojusi, parasti ģimenes izvēlas pirtīžas rīkot ap mazuļa 1-1,5 mēneša vecumu. Galvenais nosacījums ir, lai mamma tam būtu gatava. Tāpat tas atkarīgs arī no tā, kāds ir vadmotīvs rīkot pirtīžas. Ja tas ir izdzīt sarus mazulim, tad pirtīžas labāk rīkot mazliet ātrāk – apmēram mazuļa mēneša vecumā. Bet ja kopumā ir svarīgi piedzīvot rituālu – tad to var organizēt arī vēlāk, tad, kad ģimene tam ir gatava,” norāda dūla un atklāj, ka ir vadījusi pirtīžas arī 5 mēnešus vecam mazulim. Tomēr šādā un lielākā vecumā tas jau var būt grūtāk, jo, iespējams, mazulis jau būs izaudzis no vanniņas un – jo vecāks bērniņš, jo kustīgāks viņš būs un vairāk viņam interesēs viss, kas ir apkārt.  

Pirtīžu ievadā – saruna 

Ģimenēm jāņem vērā, ka pirtīžām jāatvēl laiks, apmēram 4-5 stundas. Svarīgākais šajā pasākumā ir ņemt vērā mazuļa vajadzības, tāpēc pirtīžām nevajadzēt notikt pēc strikta grafika. Tomēr parasti pirmais, ar ko sākas pirtīžu rituāls, ir saruna mierīgā un mājīgā atmosfērā. “Es parasti nedaudz pastāstu par sevi un pirtīžu rituālu un tad aicinu ģimeni pastāstīt, kā bērniņš pie viņiem ir atnācis. Šī saruna ir ļoti svarīga, jo beidzot mierīgos apstākļos ir iespēja izstāstīt savu dzemdību stāstu. Gan man ir svarīgi to dzirdēt, lai zinātu, kādus pieturas punktus pirtīžās noturēt, gan jaunajiem vecākiem ir ļoti svarīgi to norunāt no sevis nost. Tā arī ir iespēja vecākiem savstarpēji vienam otram gan kaut ko pateikt, gan sadzirdēt vienam otru. Man šķiet, ka tētim neviens nekad neko nepajautā! Un tik bieži tēti pirtīžās atzīst, cik viņiem svarīgi ir izstāstīt savus pārdzīvojumus. Tāpat šis ir laiks, kad jaunais tētis var dzirdēt, kam patiesi cauri ir izgājusi viņa partnere!” stāsta dūla.

Kad pirmā saruna ir notikusi, vecāki ceļ galdā savas sagādātās lietas un tiek gatavots īpašais ūdens mazuļa peldināšanai.

Kas jāņem līdzi un pirtīžām un ko katra no lietām simbolizē

Parasti vecākiem tiek nosūtīts saraksts, kas jāsagatavo un jāņem līdzi uz pirtīžām. Lūk, dažas simboliskās lietas:

• Zaļš dzīpariņš – labai un veiksmīgai dzīvei,
• Sarkans dzīpariņš – veselībai,
• Sudraba lieta (monēta, karotīte vai jebkura cita) – bagātībai,
• Kaltēta maizīte – labklājībai,
• Kokoglīte – aizsardzībai. 

Augus, no kuriem tiks gatavota vanniņa, var ņemt līdzi vecāki vai tos var sagatavot arī dūla vai pirtniece. Ja jaunā mamma jau iepriekš ir zinājusi, ka vēlēsies pirtīžu rituālu, viņa jau laikus var sarūpēt zālītes, ko tajās lietot. “Bet arī ziemā un agrā pavasarī mežā var atrast tik daudz zaļumu,” mierina Kristīne, ja kādai ģimenei nav izdevies siltajā laikā sarūpēt augus šim nolūkam.

Agrāk visa dzimta iesaistījās pirtīžās un arī tā mūsdienās var būt un tas ir tik sirsnīgi, uzskata Kristīne. Vecvecāki, krustvecāki un citi tuvie var iesaistīties pirtīžās, palīdzot sarūpēt šīs simboliskās lietas vai sarūpēt cienastu pirtīžām.

Mazuļa peldināšana un saru dzīšana

Pēc tam, kad saruna ir noritējusi, tiek gatavots ūdens mazulim no zālītēm, liekot ūdenī simboliskās lietas un sakot arī novēlējumu mazulim. Kad ūdens ir gatavs, notiek bērniņa peldināšana. Pirtī ir maiga temperatūra, ap 40 grādiem. Pirtiņa parasti tiek sapušķota, lai tur valdītu īpaša, patīkama un mierīga noskaņa. “Parasti mazuļi pirtiņā jūtas ļoti labi un mēs ļaujam mazulim peldēties, cik ilgi viņš vēlas. Pēc tam aicinu mammu mazulīti pabarot un tad arī masēju mazuli – notiek saru dzīšana. Senajās paražās ir paredzēts, ja mammai nav bijis piena, tad saru dzīšanai tiek izmantots maizes ieraugs. Es tā vietā izmantoju to pienu, ko mazulis ēd,” teic Kristīne. 

Kad masāža mazulim ir beigusies un sari izdzīti, mazulīša rituāla daļa ir beigusies. Lielākoties pēc tam bēbītis labprāt dodas gulēt un sākas mammas lutināšanas daļa.

Kas ir sari?

Nereti vecāki visai skeptiski izturas pret sariem un to dzīšanu. Vai tie ir īsti vai izdomāti? Kristīne zina stāstīt – sari ir pārpalikums no grūtniecības laika. “Kad mazulis dzīvo mammas vēderā, viņu pārklāj bieza, balta ziede, ko izdala bērna zemādas dziedzeri. Kad mazulis dzimst, tad dziedzeri pārstāj ražot šo ziedi, bet ļoti iespējams, ka ne visa šī ziede no zemādas ir jau izdalījusies. Senie latvieši atklāja, ka, masējot bērna ādu – kaut kas nāk laukā! Un tā arī ir – melni, balti vai nu kā punktiņi vai rugāji, vai matiņi, kas no ādiņas iznāk laukā. Taču jāņem vērā, ka ne vienmēr no ādas kaut kas izdalās, bet ja iznāk – sari var būt ļoti dažādi! Citiem tie iznāk kā matiņš, citiem pēc tam ir raupja āda. Pēc saru dzīšanas, ja ir raupja āda, to vajag ar eļļu patīrīt un āda atkal ir gluda,” stāsta pirtīžu meistare.

Tādi izskatās sari! Foto no privātā arhīva.

Nereti saru dzīšana tiek veikta, lai mazulītis būtu mierīgāks, labāk gulētu – vai ir novērota saistība arī šajos jautājumos? “Ja es tā iedomājos, ka mazajam no muguriņas iznāk lieli, melni sari un ja mazulim tas būtu jāizvada pašam, iespējams, ka tas viņam radītu diskomfortu. Esmu novērojusi, ka pēc pirtīžām mazulīši, kamēr mammas bauda savu procedūru, guļ ļoti labi,” tā Kristīne.

Mammas lutināšana

Kad mazulis ir novannots, pabarots un izmasēts, viņš dodas tēta aprūpē un parasti saldi guļ. Tad sākas mammas lutināšanas daļa – rituāls, kad mammas ķermenis tiek palutināts, kad tam tiek pateikts paldies par bērna iznēsāšanu un dzemdībām. “Pirtiņu uz šo brīdi iekurinu mazliet siltāku, bet tā tāpat nav karsta. Aprunājamies ar mammu un tad notiek pēršanas rituāls, ādas skrubēšana, masāža. Pēc pirts rituāla, sasegtas segās, mammas labprāt iziet arī laukā,” stāsta dūla. Vaicāta, vai arī pēc ķeizargrieziena operācijas iespējams piedzīvot pirtīžas, viņa atzīst, ka apmēram 6 nedēļas pēc dzemdībām ar ķeizargriezienu jaunā mamma jau varētu tam būt gatava. “Svarīgākais, lai sieviete jūtas ērti. Es parasti saku, lai sieviete ņem līdzi peldkostīmu, bet bieži mammas jūtas ērti arī bez tā. Katrs var rīkoties pēc saviem ieskatiem un ģimenes komforts ir noteicošais,” teic dūla. 

Atpūtas mirklis un cienasts

Kad mazulītis un māmiņa ir palutināti, pēc visiem rituāliem var atpūsties un mieloties ar līdzi paņemto un sarūpēto ēdienu. “Es aicinu šo dienu uztvert kā svētkus, kā iespēju pabūt kopā, ieraudzīt mazuli un varbūt vienam otru jaunā gaismā. Parasti jaunās māmiņas apmulst, ka viņām tiek veltīta tik liela uzmanība, bet tas viņas ļoti spēcina,” par noskaņu pirtīžās stāsta Kristīne. Viņa zina stāstīt, ka senie latviešu pirtīžu dienā galdā cēla baltu ēdienu un viens no tiem kā svētku ēdiens bija gaļa. Ja bija piedzimis puisītis – kāva gaili, ja meitiņa – vistu. Arī tagad kādreiz pēc pirtīžām ģimenes, mājās braucot, iebrauc veikalā un nopērk vistu, lai pagatavotu sātīgu vistas zupu.

Vai var ņemt līdzi vecākos bērnus?

Ja ģimenē jau ir vecāki bērni, var rasties jautājums – vai uz pirtīžām ņemt līdzi arī viņus? Te dūla norāda vairākus faktorus, kas jāapdomā un jāņem vērā. Iespējams, ka skolas vecuma bērns jau varēs gan iesaistīties, gan izturēt visu šo laiku, bet divus četrus gadus vecam bērnam tas būs par grūtu.

“Ja pirtīžas notiek pie ģimenes mājās, kur ir pirtiņa un citas telpas – tad vecāko bērnu var uz laiku iesaistīt, pārējā laikā nododot vecvecāku vai citu ģimenes locekļu uzmanībā. Parasti vecākajiem bērniem interesē bērniņa peldināšana, bet viss rituāls šķiet par garu. Un kas ir ļoti svarīgi – brīdī, kad ir mammas daļa, tad viņu nevajadzētu traucēt. Tajā brīdī tētim ir uzdevums pieskatīt mazuli, tāpēc viņš, iespējams, nevarēs nosargāt, lai pie mammas ar dažādiem jautājumiem neietu trīsgadnieks vai četrgadnieks. Es parasti palūdzu tētiem, lai uz mammas daļu lielākie bērni netraucē mammu. Tāpat, ja vecāki man uzdod šo jautājumu, es viņiem norādu – kaut kādā ziņā pirtīžas mazajam mazulim ir iespēja pabūt kā vienīgajam bērnam un saņemt visu vecāku uzmanību! Ja ikdienā tā ir jādala ar lielajiem brāļiem un māsām, tad vismaz šo dienu arī pašiem vecākiem ir iespēja pabūt ar bērniņu,” viedoklī dalās Kristīne.