Galvaskausa lūzumi zīdainim – zīdaiņa vecumposmam raksturīgs traumu veids!

No dabas zīdainim proporcionāli smagākā ķermeņa daļa ir galva, tāpēc krītot tā būs pirmā, ar kuru bērns piezemēsies. Lielākoties kritieni ir saistīti ar nepieskatītu bērnu uz gultas, dīvāna vai pārtinamās virsmas. 

Reizēm vecāki kā pārtinamo virsmu izmanto veļasmašīnu vannasistabā. Šādai virsmai nav aizsargvaļņu, un zīdainis var viegli pārripot pāri malai. Kritiena augstums šādā gadījumā ir 80–90 centimetru, taču, ja paskatāmies uz bērna ķermeņa proporcijām, tas būtu tas pats, kas pieaugušam cilvēkam nokrist no divu metru augstuma ar galvu pa priekšu. Diez vai kāds no mums to vēlētos! Kā likums, vannasistabas grīdu sedz cietas flīzes, atsitoties pret tām, zīdaiņu galvaskausi plīst kā Lieldienu olas kauju laikā. 

Bieži vien vecāki nesaprot, kāpēc ārsti satraucas par zīdaiņa kritieniem no dīvāna – “tur jau knapi pusmetrs”, taču tas mazajam cilvēkam ir ievērojams augstums, jo kritiens ir no sava ķermeņa augstuma. Turklāt, lai bērns salauztu galvaskausu, pietiek ar 30 centimetru augstumu! Tāpēc atceries – pat tikko dzimušu mazuli nepieskatītu nedrīkst atstāt uz pārtinamā galda, dīvāna vai citām virsmām! Rūpējies par sava bērna drošību!

Drošākā vieta, kur nolikt bērnu, ja pieaugušais nevar būt blakus visu laiku, ir grīda. Šādi tiks novērstas vismaz ar kritieniem saistītās traumas!

Lūzuma rašanās cēloņi dažādās vecuma grupās: 

• Zīdaiņa vecums – līdz 4–5 mēnešiem mazulis ir nosacīti “nekustīgs” – “kur noliksi, tur atradīsi” –, taču pēc šā vecuma bērns sāk velties un krasi pieaug ar kritieniem no augstuma saistītās traumas – galvaskausa un ekstremitāšu lūzumi. Reizēm diemžēl zīdaiņa raudāšana nokaitina kādu neadekvātu pieaugušo, un bērnam nākas piedzīvot arī fiziskas vardarbības sekas.
• Pirmsskolas vecums – roku un kāju lūzumi, kas rodas, krītot no sava auguma (bērns mācās staigāt, skriet, braukt ar velosipēdu). Atsevišķās situācijās kritieni no augstuma – no krēsliem, galdiem, palodzēm u. c.
• Skolas vecums – bērni kļūst aktīvāki, parādās jauni hobiji, sportiskās aktivitātes un ar tām saistītas traumas. Atsevišķi sporta veidi raksturīgi ar biežāku traumu gūšanu, piemēram, cīņas sporta veidi, motosports, basketbols, futbols, batuti u. c.
• Pusaudži – hormonu vētras nes līdzi arī vēlmi izaicināt likteni, un jaunieši labprāt iesaistās ekstrēmos sporta veidos, lec uz galvas ūdenī vai, piemēram, paņem pavizināties vecāku auto. Vēlme izrādīties vienaudžiem reizēm liek atteikties no drošības inventāra izmantošanas. Gadās, ka šīs pārgalvīgās aktivitātes notiek alkohola un citu atkarību izraisošo vielu iespaidā. Diemžēl reizēm sekas paliek uz visu turpmāko dzīvi.

Vairāk par bērnu drošību lasi “Mammamuntetiem.lv” izdotajā grāmatā “Kā nosargāt savu bērnu”.