Skolā aizliegts iekļūt ar bērnu ratiņiem. Jaunā māmiņa ir neizpratnē – vai tā drīkst?

Rati laukā, bērns asarās

“Vai man bērnu vajadzēja modināt un ratiņus atstāt ārā, lietū?” neizpratnē ir Elza, atgādinot, ka nevienam nepatīk arī raudoši mazuļi. Bet tieši to bērni dara, kad viņus izrauj no miega. Savukārt rati laukā salītu, turklāt – kāds tos var arī vienkārši nozagt.

Uz skolu jaunā māmiņa gāja tādēļ, ka vienam no bērniem tās zālē notika treniņi, un viņa vēlējās dēlu sagaidīt, lai kopā dotos mājās. 

Informācija par to, ka skolas noteikumi aizliedz pa to pārvietoties ar braucamajiem, izvietota pie ziņojumu dēļa. Piktogrammās redzami skrejriteņi, skrituļslidas un, jā, arī bērnu ratiņi.

Tas Elzu pārsteidz. Viņa ir neizpratnē par to, ka mūsdienās, kad vides pieejamība un vecāki ar maziem bērniem ir kļuvusi par prioritāti, eksistē šāds aizliegums. Turklāt – skolā, kur mācās pirmklasnieki, kurus sākumposmā vecāki sagaida pēc stundām, kur notiek vecāku sapulces un treniņi bērniem. 

“Un tad jau sanāk, ka šajā mācību iestādē nevar uzturēties arī bērni ratiņkrēslā,” spriež mamma un secina, ka, ņemot vērā šīs izglītības iestādes vides pieejamības problēmas, tas pat nebūtu iespējams. 

Plakāts pie skolas ziņojumu dēļa. Aculiecinieces foto

Ko par to saka Tiesībsargs?

Vai vecākiem drīkst aizliegt iekļūt skolā, ņemot līdzi mazu bērnu ratiņos, skaidro Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves: “Izglītības likums nosaka pienākumu vecākiem vai personai, kas realizē aizgādību, sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns. Tas var ietvert nepieciešamību apmeklēt vecāku sapulces, dažādus pulciņus un tamlīdzīgi, tātad nozīmē objektīvu vajadzību iekļūt skolā.”

Tomēr Tiesībsargs vērš uzmanību, ka nevienā likumā šobrīd nav normas, kas skar iespēju iebraukt ar bērnu ratiņiem skolā, toties skolai ir noteikts pienākums izstrādāt iekšējās kārtības noteikumus. 

No Izglītības likuma normām izriet pienākums nodrošināt izglītību drošās ēkās. Tas ietver arī pārvietošanos. Tiesībsarga ieskatā pārvietošanās skolas telpās ar skrituļslidām un skrejriteni nerada drošu vidi. “Mazu bērnu ratiņu pārvietošanās ātrumu kontrolē vecāki, tomēr, lai arī skolās parasti ir aizliegta skriešana, citi bērni var skriet pa skolas gaiteņiem, veicinot savainošanās risku gan bērnu ratiņos esošajam bērnam, gan bērniem, kas skrien,” norāda A. Ilves. Līdz ar to – ja skolā paredzētu iespēju pārvietoties ar bērnu ratiem, būtu jāņem vērā potenciālie riski.

Vai tā nav diskriminācija?

Izglītības likums aizliedz atšķirīgu attieksmi izglītības iegūšanā atkarībā no:

• personas mantiskā un sociālā stāvokļa, 
• rases, tautības, etniskās piederības, 
• dzimuma,
• reliģiskās un politiskās pārliecības, 
• veselības stāvokļa, 
• nodarbošanās,
• dzīvesvietas.

Minētā norma attiecas uz pašiem izglītības ieguvējiem, nevis to ģimenes locekļiem, norāda Tiesībsarga birojā. Izglītības likums neparedz ģimenes stāvokli kā vienu no diskriminācijas aizlieguma kritērijiem.

Vienlaikus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka Latvijā izplatītākais ģimenes tips ir vientuļā vecāka ģimene, norāda A. Ilves. 24% ģimeņu ir viens vecāks (visbiežāk –māte) ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem. 

Līdz ar to jebkuri šķēršļi vai ierobežojumi skolās visbiežāk varētu negatīvi skart vientuļā vecāka (sievietes) ģimeni. 

Savukārt dzimums ir viens no diskriminācijas aizlieguma kritērijiem. 

Tiesībsargs norāda: lai arī normatīvajos aktos tieši nav noregulēts pienākums nodrošināt vietu bērnu ratiņiem skolās, skolas administrācija varētu ņemt vērā – lai vecāks varētu realizēt Izglītības likumā noteikto pienākumu sadarboties ar skolu, skolai jāveic pasākumi, lai šo sadarbību atvieglotu un neradītu papildu šķēršļus. Piemēram, nepieciešamību meklēt aukli mazākajam bērnam, ja nepieciešams apmeklēt vecāku sapulci. 

Nodrošināt iekļaujošo izglītību ir pienākums

Papildus tam Tiesībsargs norāda, ka Latvijai, pamatojoties uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ir uzlikts pienākums nodrošināt iekļaujošo izglītību.

Daļa no iekļaujošās izglītības nodrošināšanas ietver arī fiziskās vides piekļūstamības nodrošināšanu, tajā skaitā – uzbrauktuves, liftus, pielāgotas telpas. 

Tiesībsargs pauž bažas, ka konkrētā izglītības iestāde var nebūt to nodrošinājusi, pretējā gadījumā pa to pārvietotos bērni ratiņkrēslos, kas izmēra un riepu ziņā ir līdzvērtīgi mazu bērnu ratiņiem. Tādejādi, Tiesībsarga ieskatā, šāds aizliegums nebūtu radies. 

Tiesībsarga ieteiktais risinājums

Tiesībsargs aicina problēmjautājumu vispirms izdiskutēt ar skolu. Pastāv varbūtība, ka izglītības iestādei ir iespējams nodrošināt atsevišķu un drošu vietu, kur novietot bērnu ratiņus, kā arī iespēju robežās rast citus risinājumus, lai vecāki varētu izpildīt pienākumu sadarboties ar skolu.

Izglītības iestādei portāls “Mammamuntetiem.lv” nosūtīja rakstisku jautājumu, taču tā nedēļas laikā atbildi nesniedza.