Zīdaiņa motorā attīstība. Kas tā ir, un kā pamanīt, ja attīstība aizkavējusies

Zīdaiņa motorās attīstības nozīme 

Motorā attīstība ir dažādu kustību apguve – sākot no vienkāršām un pakāpeniski pārejot uz sarežģītākām. Vispirms jaunā kustība tiek apgūta, prasmes nostiprinātas, lai turpmāk varētu apgūt un pielietot grūtākas kustības un pozas. Piemēram, lai nonāktu līdz tādām sarežģītām kustībām kā rāpošana, vispirms ir jāapgūst prasme nomainīt pozu, pagriežoties uz sāna, tad uz vēdera un tālāk nostāties uz rokām balstā. 

Motorā attīstība ietver lielu daudzumu mehānismu, kuri nosaka ekstremitāšu regulāciju, pozu maiņu, muskuļu sasprindzinājumu un atbrīvošanu. Veiksmīga un secīga motorā attīstība ir būtiska – tas ir veids, kā bērns var adaptēties apkārtējai videi. Vecākiem un citiem aprūpes sniedzējiem ir liela nozīme tajā, lai attīstītos zīdaiņa motorā veiklība, ātrums un izturība.

Kādā vecumā un kas zīdainim jāprot izdarīt

Zīdaiņiem ir līdzīga attīstības secība, tomēr var atšķirties temps, un ir svarīgi, lai vecāki to ņem vērā, lieki sevi nesatraucot, ja draugu bērns kaut ko jau prot, bet savējais vēl ne.

• Pagriezties no muguras uz sāniem zīdainis vidēji iemācās 4–5 mēnešu vecumā, taču ir normāli apgūt šo prasmi jau 2 mēnešos vai tikai 7 mēnešos.
• Pagriezties no muguras uz vēdera visbiežāk bērniņš ir iemācījies 6–7 mēnešos, bet normālais vecums ir no 4 līdz 10 mēnešiem.
• Vecums, kad zīdainis jau stabili var noturēties sēdus visbiežāk ir 6–7 mēneši, taču normālais vecuma diapazons, kad to apgūt, ir no 5 līdz 9 mēnešiem.
• Piecelties uz kājām stāvus bērns iemācās 5–12 mēnešu vecumā, taču visbiežāk tas notiek tieši 8 mēnešu vecumā.
• Staigāt pieturoties vidēji bērns iemācās dzīves 9. vai 10. mēnesī, taču normāli to apgūt ir 7–12 mēnešu vecumā.
• Lai iemācītos patstāvīgi staigāt, vidēji bērnam ir nepieciešami 11-12 mēneši, taču tas var notikt jau 9 mēnešu vecumā vai tikai 17 mēnešos.

Motorās attīstības aizture ir nepietiekošas motorās iemaņas un attīstība zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem. Zīdaiņa regulārajās apskatēs ģimenes ārsts seko līdzi, vai nav motorās funkcijas aizkavēšanās, proti, vai mazulis atbilstošā laikā prot patstāvīgi noturēt galviņu, velties, sēdēt, celties kājās, stāvēt, staigāt un veikt citas kustības.

Iespējamie iemesli tam, ka notiek motorās attīstības aizkavēšanās

• Vide. Bērns atrodas vidē, kas neveicina bērna fizisko attīstību. Piemēram, zīdainis
  reti tiek likts dzīvoties uz grīdas. Jāuzsver, ka grīda ir droša vide, kur bērna ķermenis var labi sajust atbalstu, kontaktu ar grīdas virsmu, un tas savukārt palīdz saprast savu ķermeni, tā kustības. Tāpat grīda paver plašu redzesloku, sniedz kustību brīvību, ļaujot muskuļiem labāk attīstīties. Vairāk par to, kāda ir zīdaiņa attīstību veicinoša un arī kavējoša vide, LASI ŠEIT
• Hendlings jeb bērna ikdienas aprūpe. Zīdaiņa nepareiza aprūpe (pacelšana, nolikšana, pārģērbšana, nēsāšana) – tāda, kas neveicina attīstību un varbūt pat kavē
  to.
• Neatbilstošs apģērbs. Piemēram, ja mazulim krekliņš ir par lielu, ar pārāk garām piedurknēm, kas pārklāj plaukstas, tas traucē plaukstu balsta un ķermeņa izjūtu,
  traucē attīstīties sensorikai. Ja apģērbs ir par šauru, tas it kā saspiež bērnu, taču
  ķermenim jājūt brīvība, mazulim jāspēj viegli piedzīvot kustības. Tāpēc ir ļoti
  svarīgi vilkt atbilstoša izmēra apģērbu.
• Slimības. Ja zīdaiņa dzīves laikā ir bijušas smagas dzemdības, pārciesta smaga saslimšana, traumas, operācijas vai citas ar veselību saistītas problēmas, arī tas var
  ietekmēt zīdaiņa motorās attīstības gaitu. Kad bērns būs vesels un atgriezīsies
  enerģija, attīstība turpināsies.
• Dzimšanas laiks, ģenētiskas saslimšanas. Ja bērns ir dzimis priekšlaikus, motorā attīstība var nenotikt saskaņā ar augstāk tabulā norādītajiem datiem, un tas ir normāli. Speciālisti vienmēr ņem vērā to, ja mazulis ir dzimis priekšlaikus. Tāpat
  attīstība var būt ietekmēta ģenētisku vai neiroloģisku iemeslu dēļ.

Ko var darīt, lai atgūtu iekavēto

“Ja bērnam ir motorās attīstības aizture vieglā formā, bet tā izlīdzinās līdz bērna pusotra gada vecumam, piemēram, bērns patstāvīgi nestaigāja, bet līdz pusotram gadam sāka staigāt, domājams, nekādas problēmas ilgtermiņā nav sagaidāmas. Ar vieglu formu ir saprotams tas, ka caurmērā vecāki novēro, ka bērns katru mēnesi apgūst ko jaunu un vispārēja attīstība notiek, taču notiek konkrētas prasmes apgūšanas aizkavēšanās. 

Ja aizture ir ilgākā periodā, tas var traucēt attīstīties lielajai un sīkajai motorikai, domāšanai, atmiņai, koncentrācijas spējām, valodas attīstībai, paškontrolei un citiem būtiskiem attīstības procesiem,” skaidro “Rimi bērniem” eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Lai atgūtu attīstībā iekavēto, nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, kurš nozīmēs
vizītes pie rehabilitologa, fizioterapeita, iespējams, arī neirologa. Pēc izstrādāta plāna mediķi palīdzēs zīdainim apgūt jaunas iemaņas un uzlabot motoro attīstību.

Plānā var būt iekļauta vingrošana, peldēšana, masāžas, kā arī individuāli ieteikumi vecākiem, ko mājas apstākļos var darīt, lai veicinātu bērna harmonisku attīstību.

Pat ja motorā attīstība ir aizkavējusies, vecākiem galvenais ir ticēt savam mazulim, viņa spējām un tam, ka viss izdosies!