Jaundzimušais ar lielu svaru – vai mūsdienu norma? Daktere izskaidro, kāpēc tā notiek un ar ko tas draud bērnam

Latvijā statistika neuzrāda tendenci, ka vidējais jaundzimušo svars būtiski pieaugtu, jo statistika iekļauj dažādu gestācijas laiku, un jaundzimušo svars ir ļoti atšķirīgs, atkarībā no tā. Bet tas, kas mūsdienās notiek pilnīgi noteikti – pieaug gan aptaukošanās īpatsvars grūtnieču vidū, gan diabēta īpatsvars populācijā. Diabēts un aptaukošanās dod arī šo komplikāciju, kad augļa svars ir lielāks par 4 kilogramiem, skaidro Anna Miskova.

Otra lieta – augļa svaru ietekmē ne tikai māmiņas veselības stāvoklis, bet arī ģenētika. Ja paskatīsimies uz pētījumiem, kuros ietverti dažādu etnisko grupu pārstāvji, tad neredzēsim nekādas likumsakarības, jo visi esam dažādi.

Latvijā dzīvo visgarākās sievietes pasaulē, tad konstitucionāli paredzams, ka arī bērniņš būs lielāka auguma.

Ginekoloģe skaidro, ka būtiskākais ir saprast divas lietas: 1.) ārstam vienkārši liekas, ka bērniņš ir liels, bet māmiņa ir vesela 2.) bērniņš ir liels, jo māmiņai ir diabēts un aptaukošanās.  No šiem faktoriem arī atkarīgs tālākais dzemdību scenārijs.

“Mums šobrīd ir pieejama labāka diagnostika un varam precīzāk noteikt augļa svaru, tāpat kā ir iespējama droša metode, ko sauc par dzemdību ierosināšanu. Ideja ir ierosināt dzemdības pēc 39. nedēļas (ja ārstam liekas, ka bērniņš ir liels, bet māmiņai nav citu veselības problēmu, dzemdības netiek ierosinātas ātrāk par 39. grūtniecības nedēļu). Loģiski, ka bērniņš piedzimst ar mazāk svaru, nekā viņš potenciāli piedzimtu 41. nedēļā, jo bērniņš pēdējās nedēļās var pieņemties svarā pat par puskilogramu nedēļā,” stāsta daktere.

Lielākā problēma – aptaukošanās un diabēts

Ja māmiņai ir nosliece uz aptaukošanos, ir ļoti grūti noteikt precīzu bērniņa svaru, jo ir ļoti liela kļūdas varbūtība, tāpēc svarīgākais ir saprast, vai ir klātesošs arī diabēts.

Anna Miskova stāsta, ka viņas pieredzē ir bijis gadījums, kad vesela sieviete trīs kontrakcijās izspieda 5,6 kilogramu smagu jaundzimušo, tāpēc, ja bērns iet cauri dzemdību ceļiem, problēmas neesot. Taču var izrādīties, ka bērniņš ir pārāk liels priekš konkrētās māmiņas, dzemdības uz priekšu neiet un ir jāpieņem lēmums par ķeizargrieziena operāciju.

Citādāk ir, ja mammai konstatēts diabēts.

“Ja māmiņai ir diabēts un bērniņš ir liels, tad problēma ir tajā, ka viņa ķermenis ir lielāks par galvu. Tas nozīmē, ka bērniņa plecu daļa būs lielākā, un visvairāk baidāmies no tā, ka galviņa piedzims, bet būs apgrūtināta pleciņu piedzimšana,” skaidro ārste.

Tāpēc jau paredzot, ka bērniņa svars būs liels, svarīgi izslēgt diabēta stāvokli un šad tad pat ieteicams veikt cukura slodzes testu neilgi pirms dzemdībām, lai droši izveidotu dzemdību plānu.

“Ja diabēts ir, rekomendējam ierosināt dzemdības ātrāk, bet, ja paredzamais svars pārsniedz 4500g, tad apspriežam ar māmiņu ķeizargrieziena opcijas.”

Arī tas, ko tu ēd, var ietekmēt mazuļa svaru

Ir teorija, ka arī pārtika ietekmē jaundzimušā svaru, tāpat lielas folskābes devas. “Cukura līmenis ļoti ietekmē jaundzimušā svaru. Varbūt sievietei diabēta nav, bet metabolisma traucējumi jau ir. Māmiņām, kas veselīgi dzīvo grūtniecības laikā, ir divas reizes zemāks ķeizargrieziena, diabēta un augsta spiediena risks,” teic daktere.

Vai liels svars vienmēr nozīmē veselības problēmas nākotnē?

Ārste uzsver - ja bērniņš ir liels, bet mamma vesela, tad viņam nekādu veselības problēmu nākotnē, visticamāk, nebūs. Taču, ja bērniņš ir liels māmiņas diabēta dēļ, tad viņam palielinās jebkura tipa diabēta varbūtība dzīves laikā, aptaukošanās problēmas un sirds un asinsvadu saslimšanas varbūtība jau pieaugušā vecumā.

“Bērniņa svaru var ietekmēt, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un diētu. Tāpēc māmiņām ir ieteicams mērīt cukura līmeni asinīs, lai saprastu, kādu pārtiku ēst ir droši, bet kāda pārtika palielina cukura līmeni asinīs. 95% gadījumu šo problēmu var atrisināt ar aktīvu dzīvesveidu un diētu.”