Iekārtojam mājokli tā, lai mazulim palīdzētu uzsākt staigāšanu! FOTO padoms

“Sasniedzot aptuveni astoņu mēnešu vecumu, daudzi mazuļi sāk mēģināt celties kājās. Ir svarīgi un palīdz, ja vecāki, gaidot šo lielo notikumu bērna dzīvē, pielāgo tam arī mājokli – lai mācīšanās staigāt mazajam būtu droša, ērta un attīstību veicinoša,” saka sertificēta fizioterapeite, Rimi Bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča.
Ir svarīgi šim lielajam notikumam pielāgot mājokli.

FOTO: Shutterstock.com

Ir svarīgi šim lielajam notikumam pielāgot mājokli.

Kādā vecumā bērnam jāsāk staigāt? 

  • Vidējais vecums, kad bērni parasti sāk celties kājās, ir astoņi mēneši. Normāls diapazons, kad bērni to var sākt mēģināt darīt, ir 6–12 mēneši.
  • Staigāt, pieturoties pie priekšmetiem, mazuļi parasti sāk ap deviņu mēnešu vecumu, taču normāls vecuma posms šādai pārvietošanās uzsākšanai ir arī 7–12 mēneši.
  • Vidējais vecums, kad bērns sāk staigāt patstāvīgi un bez pieturēšanās, ir 11 mēneši, taču normāli, ja tas notiek arī posmā no 10 līdz 17 mēnešiem.
  • Ja mazulis norādītajos vecuma posmos vēl neceļas kājās un nestaigā, ir būtiski apmeklēt pediatru, fizioterapeitu vai neirologu, lai pārliecinātos, ka bērna kopējā attīstība noris normāli, un, ja nepieciešams, piemeklēt atbilstošāko terapijas plānu, lai palīdzētu bērnam sākt spert pirmos soļus.


Ja bērns sāk staigāt pārāk agri

“Reizēm gadās, ka bērns kājās sāk celties pāragri, piemēram, ap piecu mēnešu vecumu. Šādā situācijā mazulis jau deviņu mēnešu vecumā sāk staigāt. Lai piebremzētu pāragru pārvietošanos staigājot, ieteicams bērnu interesējošās mantas novietot uz grīdas. Proti, veidot tādu mājas vidi, kas motivē ilgāk spēlēties uz grīdas, nevis celties kājās – staigāšana rada lielu slodzi mugurai,” skaidro fizioterapeite.

 

Vecāki, uzmanību! Šādi darīt nedrīkst

“Noteikti nedrīkst vadīt bērnu, paceļot viņa rokas uz augšu. Nedrīkst ievietot staigulī, vadīt, uzliekot bērnam it kā staigāšanas veicināšanai speciāli paredzētas siksnas. Minētās metodes rada nepareizu svara sadalījumu staigāšanas laikā, kā arī var veicināt nepareizas gaitas veidošanos,” uzsver Jekaterina Bovtramoviča.

 

Pirmie soļi apavos vai basām kājām?

Fizioterapeite kā labāko veidu pirmo soļu speršanai uzskata pārvietošanos basām kājām – lai pēdai ar grīdas virsmu rastos labs kontakts. “Ir ļoti svarīgi bērna pēdu nenoslogot ar biezām zeķēm, auduma vai citiem apaviem. Labākā izvēle ir basas pēdas vai kājās uzvilktas plānas zeķītes ar gumijotām uzlīmēm apakšā,” iesaka eksperte.

 

Reklāma
Reklāma

Rūpes par bērna drošu pārvietošanos

Kad bērns no rāpotāja kļūst par staigātāju, ir ļoti svarīgi pārskatīt drošību mājoklī: varbūt ir nepieciešama plauktu izkrāmēšana, kādu objektu nostiprināšana vai novākšana, lai pārvietošanās un jaunais izpētes līmenis būtu bērnam drošs. 

 

Jāatceras, ka bērni dažkārt var pasniegties augstāk, nekā pieaugušie spēj iedomāties! Tāpat drīz vien mazulis mēģinās kaut kur uzrāpties, tāpēc jāpārliecinās, vai medikamenti, sadzīves ķīmija, asi priekšmeti un citas bīstamas lietas un vielas mazajam pētniekam tiešām nav aizsniedzamas. Būtu lieliski, ja virsma, pa kuru ikdienā pārvietojas bērns, ir neslīdoša.

 

Piemēri telpas iekārtojumam atbilstīgi mazuļa prasmēm


Rotaļlietas paceļ augstāk no grīdas un novieto uz virsmām, kas bērnam būtu ērti aizsniedzamas, uzslienoties kājās. Tas mazo motivēs no rāpotāja kļūt par staigātāju.


Izvēlas dažādus lielus un stabilus objektus, ko novieto netālu citu no cita – tādā attālumā, lai būtu viegli pāriet no viena pie otra.


Palielina attālumu starp objektiem tik, lai bērnam, ejot pie nākamā objekta, būtu vajadzība spert vienu divus soļus patstāvīgi.


Kad mazulis jau staigā patstāvīgi, maksimāli atbrīvo vidi, lai ir telpa, kur brīvi pārvietoties.

Saistītie raksti