Arī zīdaiņa vecumā jāveido robežas. Kāpēc un kā to darīt, stāsta speciāliste

Psiholoģijas doktore, "Mammamuntetiem.lv" eksperte Sabīne Bērziņa uzsver, ka robežu novilkšana nenozīmē tikai striktus noteikumus. Tā ir kā divpusēja monēta – no vienas puses ir šie noteikumi, bet no otras ir saikne, kas patiesībā ir kā spēka stacija bērnam, kā palīgs, lai viņš dzirdētu un spētu gan pieņemt, gan ievērot nospraustās robežas. 

Tieši tāpēc var apgalvot, ka robežas rodas jau zīdaiņa vecumā. Kā? Ievērojot un atsaucoties bērna vajadzībām, viņa dienas režīmam, kuru pamatā nosaka pats zīdainis, bet vecāki pielāgojas. 

Šādi tiek likti pamati tai monētas pusei, ko sauc par saikni un bez kuras vēlāk cita veida robežas nebūs iespējams noteikt. 

Kad mazais kļūst kustīgs, sāk velties, rāpot, līst, tad parādās robežas saistībā ar bērna drošību. Līdz aptuveni divu vai trīs gadu vecumam mazie ķipari ir tik zinātkāri, ka ir gatavi visur ielīst, visu pagaršot, pamēģināt utt., tamdēļ robežām ir patiešām milzu loma, lai bērns negūtu kādas traumas, savainojumus. 

Te nederēs tikai pliks “nē, nedrīkst”, bet paskaidrojums: “Šo labāk liksim mierā, citādi rociņai būs sāpīte.” Lai cik mazs bērns būtu, ir svarīgi viņam paskaidrot, kāpēc viņš nedrīkst tur līst vai kāpēc nevajadzētu kaut ko aiztikt.