Hipertonuss vai hipotonuss zīdainim: kas tas ir, kādas pazīmes un rīcības plāns

FOTO: Shutterstock.com
Par patoloģiju uzskata, ja pēc jebkuras ķermeņa stāvokļa maiņas zīdainis konstanti atkal ieņem iepriekšējo asimetrisko pozu.
Apmēram pusei zīdaiņu muskuļu tonusa izmaiņas ir fizioloģiska norma, un tikai daļai bērnu izmaiņas ir nozīmīgas – nekoriģētas tās var kavēt bērna motoro attīstību, skaidro Cēsu klīnikas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inta Kezika.
Pirmajā dzīves gadā zīdainim notiek strauja psihomotorā attīstība, fiziskā augšana, nervu sistēmas nobriešana. Pirmajos trīs mēnešos zīdainim ir ļoti spēcīgi aizsargrefleksi, kas pie straujām ķermeņa pozu maiņām var radīt paaugstināta muskuļu tonusa efektu. Līdz piecu vai sešu mēnešu vecumam saglabājas aktīvs asimetriskā toniskā kakla reflekss, kas var radīt pozu asimetriju, bet vēl skaitās pie fizioloģiskas normas. Par patoloģiju uzskata, ja pēc jebkuras ķermeņa stāvokļa maiņas zīdainis konstanti atkal ieņem iepriekšējo asimetrisko pozu.
Biežāk min terminu muskuļu hipertonuss vai hipotonuss. Ko tas nozīmē?
Paaugstināts muskuļu tonuss jeb hipertonuss izpaužas kā pārmērīgs muskuļu sasprindzinājums, stīvums, kas ierobežo aktīvas kustības. Jūtama pretestība, pasīvi kustinot ķermeņa daļas. Šiem zīdainīšiem dominē saliekšanās vai atliekšanās pozas, kustības ir saspringtas, plaukstas savilktas dūrītē ar īkšķa saspiešanu plaukstā. Guļot uz vēdera, zīdainis ieņem it kā rāpošanas pozīciju, savelkot celīšus zem sevis, bet aktīvas kustības kājās neveic. Galvas atcelšana parasti ir apgrūtināta, ierobežota galvas pagriešana uz sāniem. Var novērot arī pozu asimetriju, kas nepakļaujas pasīvai korekcijai.
Ja zīdainim pēc trīs mēnešu vecuma, pagriežot galvu uz sāniem, viss ķermenis “iet” līdzi galvas virzienam, tas arī var liecināt par hipertonusu muskuļos.
Ļoti izteikts muskuļu stīvums, kas pie kustībām manāmi pieaug, ir raksturīgs muskuļu spasticitātei, ko biežāk novēro pie bērnu cerebrālās triekas un centrālās nervu sistēmas bojājumiem. Hipertonusu parasti atklāj ļoti agrīni, jo tas ir vieglāk pamanāms.
Sarežģītāk ir ar muskuļu hipotonusu, kas ir muskuļu tonusa pazeminājums, muskuļu vājums. Zīdainim, veicot pasīvas kustības, vērojama maza muskuļu pretestība, bērns ir mazaktīvs, ir grūtības pacelt rokas vai kājas uz augšu, spontānās kustības ir retas. Guļus uz vēdera ir raksturīga “vardes” poza, grūtības pacelt un noturēt galvu vai arī to dara strauji ar lielu amplitūdu, bet nekoordinēti un īslaicīgi. Var būt vāja raudāšana, rīšanas un zīšanas vājums, ātri piekūst. Zīdaini turot aiz padusēm, viņš it kā izslīd caur rokām – bērns ir šļaugans, galvas kontrole vāja. Arī tad, ja zīdainim līdz trīs mēnešu vecumam, pagriežot galvu uz sāniem, ķermenis neseko galvas kustībai, tas var liecināt par hipotonusu.
Hipotonuss var būt kā signāls neiromuskulāru vai ģenētisku saslimšanu gadījumā. Arī šīs muskuļu tonusa izmaiņas stipri ietekmē zīdaiņa motoro attīstību un, laicīgi nediagnosticējot, var ietekmēt bērna tālāko attīstību un dzīves kvalitāti.
Kad noteikti jāmeklē speciālistu palīdzība?
- Ja divu mēnešu vecumā zīdainis neizdod nevienu skaņu, nereaģē uz skaņu, neseko līdzi priekšmetiem, nesatver plaukstā ielikto grabuli;
- ja novēro dibena ādas kroku asimetriju – dažkārt tas var liecināt par izmaiņām gūžas locītavās;
- ja ir grūtības zīdaini apģērbt un nomazgāt muskuļu stīvuma dēļ, bērns ir izteikti saliecies vai atliecies un iztaisnot ķermeņa daļas ir apgrūtinoši, plaukstiņas savilktas dūrēs un bērns tās neatver;
- ja zīdainis ir izteikti mierīgs, maz kustās, ir šļaugans;
- ja četru mēnešu vecumā, bērnu vertikalizējot, viņš vāji notur galvu, pozā uz vēdera nenotur paceltu galvu, nav sācis velšanos, neveido skaņas;
- ja sešu mēnešu vecumā nesniedzas pēc priekšmetiem;
- ja deviņos mēnešos nerāpo, nebalstās uz pēdām vertikalizējot, neapsēžas, stabili nesēž, necenšas satvert sīkus priekšmetus pincetes tvērienā;
- ja 12 mēnešos nesaka nevienu vārdu, nepārvietojas, pieturoties pie mēbelēm;
- ja 18 mēnešu vecumā bērns patstāvīgi nestaigā.
Ja ir aizdomas, ka zīdainim ir izmaiņas muskuļu tonusā vai motorā attīstībā, vispirms nepieciešams laicīgi vērsties pie sava pediatra.

Obligātās kontroles pie pediatra visiem zīdaiņiem būtu:
- 3.–10. diena,
- 4.–6. nedēļa, 3.–4. mēnesis,
- 6.–7. mēnesis,
- 10.–12. mēnesis.
Pēc pediatra apskates tiek lemts, vai nepieciešams piesaistīt papildu speciālistus (rehabilitologu, bērnu neirologu, bērnu traumatologu-ortopēdu, ģenētiķi), vai arī pietiks ar fizioterapeita konsultāciju vai nodarbībām ambulatori.
Ja ir aizdomas par pazeminātu muskuļu tonusu, pirms plānotās vizītes pie rehabilitologa vai bērnu neirologa ģimenes ārsta praksē būtu jāveic analīze uz kreatīnfosfokināzi (KFK). Tā pieaugums asinīs var liecināt par muskuļu audu bojājumu.
Muskuļu tonusa izmaiņu gadījumā apsverama arī galvas smadzeņu neirosonogrāfija, kuru parasti veic līdz bērna astotajam dzīves mēnesim, kamēr nav saauguši galvaskausa kauli un ir atvērts lielais avotiņš.
Ja novēro ādas kroku asimetriju uz augšstilbiem un zem dibena vaigiem, ir atšķirīgi kāju kustību apjomi un, apļojot gūžas locītavu, dzirdams klikšķis, tad līdz bērna 12. nedēļai veicama ultrasonogrāfija gūžas locītavām. Vēlāk šīs izmaiņas precizē tikai ar rentgena izmeklējumu.
Par nepieciešamajām analīzēm vai radioloģiskajiem diagnostikas izmeklējumiem ģimenes ārsts vai pediatrs izlemj, vizītes laikā apskatot un izvērtējot zīdaini, izjautājot par grūtniecības norisi, dzemdībām un vienojoties ar vecākiem par izmeklējumiem.
Izmantotie informācijas avoti
- Agrīna funkcionēšanas traucējumu atpazīšana iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai jaundzimušajiem un bērniem, kam konstatēti funkcionēšanas ierobežojumi ar augstu invaliditātes risku. Rīga, 2019. https://talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-01/138_Agr%C4%ABna%20funkcion%C4%93%C5%A1anas%20trauc%C4%93jumu%20atpaz%C4%AB%C5%A1ana%20jaundz_b%C4%93rniem_0.pdf
- American Academy of Pediatrics: Clinical practice guideline: Early detection of developmental dysplasia of the hip. Committee on Quality Improvement, Subcommittee on Developmental Dysplasia of the Hip. Pediatrics 2000;105(4 pt 1):896–905.
- Flēmiga I. Zīdaiņa attīstība un attīstības traucējumi. Zvaigzne ABC
- Khan L. Detecting Early Developmental Delays in Children. Pediatric Annals. 2019;48(10):e381-e384. doi:10.3928/19382359-20190918-02
- Sparks SE. Neonatal hypotonia. Clin Perinatol. 2015 Jun;42(2):363-71, ix.