Kā pareizi jāattīstās zīdaiņa kustībām? Skaidro fizioterapeite Klaudija Hēla

„Es aicinu vecākus apzināties, ka nav vienas pareizās kustību attīstības secības! Paskatieties apkārt, kā jūsu partneris, mamma, tētis, kaimiņš, draugi tur rokās dakšiņu un kā viņi to lieto. Vai visi dara pilnīgi vienādi? Diez vai," teic fizioterapeite Klaudija Hēla. Varbūt daži to dara līdzīgi, bet ne identiski. Tieši tas pats attiecas uz bērniņa attīstību. Daži bērni noteiktā vecumā dara to, ko cits tieši šajā pašā vecumā vēl nedara, vai arī otrādi – dara kaut ko citu.

Jāsaprot, ka bērns jau no dzimšanas zina, ko un kad viņš darīs.

Bērni attīstībā var lēkāt uz priekšu un atkal atpakaļ un pēc tam atkal atkārtot kustību, kuru jau veica divus mēnešus iepriekš. Protams, bērna attīstībā ir kopējas iezīmes.

• Pašā sākumā ir svarīgi apzināt savas rokas jeb tā saukto roku–roku, roku–mutes un roku–acu kontaktu. 
• Kad mazulis to apjautis, bieži sāk velties uz vieniem un uz otriem sāniem, lai sniegtos pēc mantas, un tā bērniņš agrāk vai vēlāk arī apveļas uz vēdera. 
• Bieži pēc tam viņi sāk riņķot ap savu asi – uz vienu un uz otru pusi, lai šo interesanto mantu sasniegtu. 
• Pamazām stabilizējas apakšdelma balsts, un bērns lēnām sāk iemācīties plaukstas balstu. Tas savukārt ļauj viņam šļūkt atpakaļvirzienā. 
• Tad daži bērni sāk šļūkt arī uz priekšu, citi atkal sāk velties atpakaļ uz muguras un pārvietojas tādā veidā. 
• Un kaut kad ir šī pirmā reize, kad bērns vai nu apsēžas, vai arī metas četrrāpus un šūpojas.

Daži bērni vispirms rāpo, daži vispirms sēž. Parasti drīz pēc tam bērns iemācās stāvēt uz abiem celīšiem, pēc tam – jau spēj piecelties stāvus caur vienu celi un rāpot. 

Pēc tam secīgi ir iešana gar mēbelēm, stāvēšana bez pieturēšanās, un tad jau būs pirmie soļi. Šī ir vispārēja aina, ko mēs vēlētos redzēt bērna attīstībā. Bet starp katru attīstības posmu ir vairāki apakšposmi, un tie ir ļoti dažādi. Neaizmirstot pie visa tā arī valodas attīstību. 

Mums, fizioterapeitiem, ir būtiskāk, kā bērns kaut ko dara, ne tik daudz – kad viņš to dara. Jums jāsaprot, ka Jūsu bērns jau no dzimšanas zina, ko un kad viņš darīs. Svarīgi, lai vecāki, neierobežojot bērnu vai mākslīgi necenšoties kaut ko veicināt, ļautu viņam savā laikā šiem attīstības posmiem iziet cauri pašam. Dodiet telpu, spēlējieties kopā ar savu bērnu uz grīdas. Neierobežojiet mazuli ar palīglīdzekļiem, bet ļaujiet viņam brīvi attīstīties, jo vesels bērns tiešām izdarīs visu pats, ja vien viņam to ļaus.”