Iemesli, kāpēc sieviete nevēlas barot ar krūti
Gadsimtiem ilgi mātes piens bija neaizstājams — piena maisījums vēl nebija izdomāts, un mazulīši lielākoties ieturējās pie mammas krūts. Arī patlaban mammas piens ir labākais uzturs bērnam pirmajā dzīves gadā, taču vai sievietei vajadzētu sevi lauzt, ja kaut kādu iemeslu dēļ viņa nevēlas bērnu barot ar krūti? Konsultē ģimenes psihoterapeite Vita Kārkliņa.
Viens no iemesliem, kāpēc sieviete izvēlas nebarot bērnu ar krūti, ir šaubas un neticība saviem spēkiem — vai es to spēšu? Gaidot bērniņu, iztēlē uzburam dažādas ainas par laiku, kad mazais būs nācis pasaulē. Daudz domājam un iztēlojamies, kā tas būs, vai spēsim būt labas mammas. Protams, zinām, ka mammas piens ir pats labākais, ko varam piedāvāt bērniņam, un tad var gadīties tā, ka, no vienas puses, ir liela vēlēšanās būt labai mammai, bet, no otras puses, šaubas, vai es to spēšu. Grūtniecības laikā šīs lietas varam tikai iztēloties, tāpēc šaubu brīžos vairāk vajadzētu paļauties uz intuīciju, jo sevišķi tad, ja gaidi savu pirmo bērnu un pieredzes vēl nav. Neuztraucies, daba ir gudra, un tev noteikti viss izdosies, ja vien tu ļausies un ticēsi sev.
Jūtot kādas grūti formulējamas pretrunas vai lielu nepatiktu pret zīdīšanu, nevajadzētu sevi lauzt un darīt tā, kā pieņemts.
Ja sieviete neprot „dot” un „ņemt”
Grūtniecības laikā sieviete ir ļoti jūtīga. Bērnam nākot pasaulē,
daba var atmodināt to pirmatnējo sajūtu, kā sieviete pati izjuta
savu ķermeni dzimšanas brīdī. Pēc dzemdībām hormonu ietekmē mainās
emocionālais stāvoklis, sievietei atveras ārkārtīgi smalka un
jūtīga pasaule. Viņas būtība ir gaužām neaizsargāta, pārņemta ar
„došanu” un „ņemšanu”, vēlēšanos būt labai mammai, tāpēc uz laiku
viņa it kā attālinās no savas sievišķīgās būtības vai pat to
zaudē.
„Atgriešanās” pie savas būtības noritēs ātrāk un sekmīgāk, ja
sieviete zina, ko nozīmē dot un ņemt. Zīdīšana var sniegt lielu
baudījumu kā mammai, tā bērnam, tomēr, ja sieviete emocionāli nav
saņēmusi un nespēj arī otram dot, viņa nespēs pilnībā izbaudīt šo
enerģijas apmaiņas burvību. Jūtot kādas grūti formulējamas
pretrunas vai lielu nepatiktu pret zīdīšanu, nevajadzētu sevi lauzt
un darīt tā, kā pieņemts. Bērniņu var pabarot arī ar pudelīti, un
mīloša māmiņa jau nu zinās, kā šo procesu vērst maiguma un
baudījuma pilnu.
... ja no barošanas ar krūti atsakāmies tikai tāpēc, ka baidāmies zaudēt skaisto krūts formu, tad neviļus rodas jautājums: kāda tad bija doma par to bērniņu?!
Bailes zaudēt krūšu formu
Vēl viens bieži dzirdēts iemesls, kāpēc sieviete atsakās barot
bērnu ar krūti, ir pieņēmums, ka barošanas laikā krūtis zaudē
formu. Tas ir mīts, jo krūts forma mainās jau grūtniecības laikā un
zīdīšana to būtiski neietekmē. Turklāt, ja no barošanas ar krūti
atsakāmies tikai tāpēc, ka baidāmies zaudēt skaisto krūts formu,
tad neviļus rodas jautājums: kāda tad bija doma par to bērniņu?!
Tajā brīdī, kad mazais tiecas pēc krūts un vēlas to saņemt, jābūt
lielam egoismam, lai viņam to liegtu. Cilvēks, kurš spējīgs „dot”
un „saņemt”, par to nedomā. Cita lieta ir barošanas ilgums, kas
katram bērnam var būt individuāls. Ilgāk nekā gadu bērnu barot ar
krūti nav vajadzīgs. Pēc zīdīšanas pastāv dažādas iespējas uzlabot
krūts formu, un kurš gan ir teicis, ka nobriedis ķermenis, kas
otram daudz devis, nevar būt skaists…