Jaundzimušā ādas īpatnības

Kazeozā ziede. Jaundzimušo pilnīgi vai daļēji klāj kazeozā ziede — tauku slānis, kas dzemdē ir sargājis tā ādu no izmirkšanas un palīdzējis jaundzimušajam izslīdēt cauri ļoti šaurajiem dzemdību ceļiem. Ziedi nevajag nomazgāt, tā, gluži tāpat kā krēms, pakāpeniski uzsūksies pati. Nereti dažas dienas pēc piedzimšanas zīdaiņa āda, sevišķi uz pirkstiņiem, sāk lobīties. Tā ir nevis slimība, bet maigās ādas atbildes reakcija uz sauso gaisu. Pēc dažām peldēm lobīšanās izbeidzas.

Jaundzimušo toksiskā eritēma. Tūlīt pēc piedzimšanas bērna āda ir spilgti sar­kana vai zilgana (ja viņš dzimšanas laikā ir cietis no skābekļa trūkuma). Šāda ādas krāsa bieži pārbiedē vecākus (sevišķi pie dzemdībām klāt esošos tēvus), taču tā ir tikai atbildes reakcija uz pāreju no dzīves bezsvara stāvoklī ūdens stihijā uz sausu vidi, kur uz jaundzimušā ādu sāk iedarboties viņam neierasti ārējie un iekšējie fak­tori. Āda uz tiem reaģē ar savdabīgiem izsitumiem lielu, spilgtu plankumu veidā, kuri pēc 2-3 dienām izzūd.

Fizioloģiskā dzelte. Daudziem bērniem otrajā vai trešajā dienā pēc piedzimša­nas āda kļūst dzeltena. Kāds ir šīs parādības iemesls? Bērns piedzimst ar ļoti lielu sarkano asinsķermenīšu - eritrocītu daudzumu. Pēc piedzimšanas notiek "lieko" eritrocītu masveida sairšana jeb hemolīze, kuras rezultātā veidojas daudz krāsvie­las — bilirubīna, kas labi šķīst zemādas taukos un nokrāso ādu dzeltenā krāsā. Šādu stāvokli sauc par jaundzimušā fizioloģisko dzelti, un tā pāriet dzīves pirmās nedēļas laikā. Ja dzeltē saglabājas ilgāk par 14 dienām, nepieciešama speciāla papildu kon­trole, ko veic pediatrs.

Miliārija. Dažreiz jūs uz sava mazuļa deguntiņa, retāk ari uz zoda un pieres varat pamanīt mazus, dzeltenīgus mezglveida izsitumiņus. Tie ir palielinātie tauku dziedzeri, kuros uzkrājies sekrēts, kas ir sācis veidoties jau grūtniecības laikā. Tauki ir nepieciešami mazuļa maigās ādas ieeļļošanai un aizsardzībai. Tomēr reizēm šie mezgliņi iekaist. Lai tā nenotiktu, nepieciešams katru dienu vairākas reizes notīrīt mazuļa seju ar tīru vati, kas samērcēta ar vārītu ūdeni vai ar bērnu losjonu.

Piena krevele. Tā ārsti sauc medus dzeltenu, reizēm diezgan biezu kreveli galvas matainajā daļā. Šī krevele ir galvas matainās daļas dziedzeru sakaltis sekrēts, kas pakāpeniski izzudīs. Speciāli kasīt nost šo kreveli nevajag - būs tikai sliktāk. Pirms peldes šo vietu var ieziest ar eļļu vai krēmu, bet peldes laikā pamazgāt nedaudz rūpī­gāk. Dažiem bērniem piena krevele saglabājas pat vairākus mēnešus, taču pāriet, kad uz galvas sāk intensīvi augt mati.

Dzimumzīmes un citi plankumi. Daudzus vecākus satrauc sarkani, neregulāras formas plankumi uz bērna pieres un pakauša. Neraizējieties, šie plankumi izzudīs tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā. Tie ir izveidojušies tādēļ, ka, gaidot dzemdības, mazulis ilgu laiku ir atradies dzemdē ar galvu uz leju un šajās vietās iegurņa kauli ir īpaši stipri spieduši uz ādu.

Retumis bērniem mēdz būt hemangiomas — dažāda lieluma un formas tumši zili pietūkuma plankumi, ko rada paplašināti kapilāri. Tādā gadījumā mazuli vajag parādīt ārstam. Nelielas hemangiomas parasti pāriet pašas no sevis.

IZLASI ARĪ:

Pirmās stundas pēc dzemdībām

Avots: G.Bolotovkis, A.Caregorodcevs, Trīs svarīgākie gadi, R.: Zvaigzne ABC, 2006.
Vairāk informācijas par šo un citām Zvaigznes ABC izdotajām grāmatām meklē: www.zvaigzne.lv.