Kad un kā bērnu atradināt no krūts?
"Draugi saka, ka pēc gada piens vairs nav vērtīgs, un es tikai lieki mokoties, ļaujot bērnam zīst krūti. Mani pašu nemaz netraucē zīdīšana, pat ļoti patīk". Atbild topošo vecāku skolu lektore Diāna Zande un BKUS pediatre un sertificēta zīdīšanas speciāliste Dace Zavadska.
"Nav konkrēta vecuma vai citu stingri noteiktu kritēriju, pēc kuriem, jābeidz zīdīt bērnu. Tas ir divu cilvēku – mazuļa un viņa mātes lēmums un vienošanās," saka Diāna Zande. "Līdz gada vecumam mātes piens bērnam noteikti nepieciešams, vēlāk pamazām mazinās piena kā galvenā ēdiena nozīme viņa uzturā, bet zīdīšanas kā emocionālas tuvības brīža nozīme vēl ir ļoti liela. Tāpēc nevajag pakļauties radu vai draugu ieteikumiem beigt krūts ēdināšanu, jo “kauns tik lielu vīru vēl turēt pie pupa”. Šim “lielajam vīram” vēl nav pat divu gadu, viņš vēl ir ļoti mazs, un mātes krūts viņam ļoti nepieciešama. Ir pilnīgi normāli, ja bērns, kam ir divi gadi, dienas gaitā pieskrien pie mammas, nedaudz pazīž krūti un dodas tālāk savās gaitās. Šie īsie mirkļi palīdz radīt bērnā drošības sajūtu, ir patīkami, turklāt mātes pienā vēl arvien ir uzturvielas, kas nepieciešamas bērnam. Mazulis augs, līdz vienā dienā krūts viņam vairs nešķitīs nepieciešama, tā vienkārši aizmirsīsies".
Nebūtu pareizi mammas piena vietā piedāvāt mākslīgā piena aizstājēju. „Mākslīgais maisījums pēc būtības un sastāva ir domāts tādiem gadījumiem, kad mammai piena nav.
Bērns jāsagatavo
Visbiežāk atradināšana no krūts notiek pakāpeniski. „Pēc sešu mēnešu vecuma bērns jau tāpat sāk saņemt papildu ēdienu, tas nozīme, ka zīdīšanas reižu kļūst mazāk. No trīs uz divām, līdz atliek viena pēdējā reize — parasti vakarā pirms gulēšanas. Laikus bērnam jāizstāsta, ka turpmāk mamma ar krūti viņu nebaros. Šo domu bērns uzņem arī ar pašu mammas pienu, tāpēc svarīgi, lai arī mamma pati ir nobriedusi šim lēmumam,” saka Dace Zavadska. Ļoti labi, ja vietā tiek atrasta cita nodarbe, piemēram, kopīga pasaciņas palasīšana, ja bērnam nav alerģijas pret govs piena olbaltumvielām, var piedāvāt pusglāzi silta piena. Bet nebūtu pareizi mammas piena vietā piedāvāt mākslīgā piena aizstājēju. „Mākslīgais maisījums pēc būtības un sastāva ir domāts tādiem gadījumiem, kad mammai piena nav. Ja ir piens mammai, dodam pienu. Tad, kad bērna vecums jau tāds, ka zīdīšana arī ir tikai imunitātes un psiholoģijas jautājums, mākslīgais maisījums šīs funkcijas nevar veikt, un, no uztura viedokļa, produkti, kas tajā vecumā bērnam jāsaņem, ir uz kopīgā ģimenes galda, nevis mākslīgajā maisījumā,” skaidro speciāliste.
Lasi arī: Atšķiršana no krūts pēc sentēvu metodēm
Nevajag nosiet krūtis un lietot medikamentus
„Lai zīdīšanas pārtraukšana noritētu veiksmīgi, jāievēro konsekvences. Pēdējā reize tad lai ir pēdējā. Citādi reizēm bērns raud tik skaļi, ka mājai jumts ceļas, un mamma piekāpjas. Tā nevajadzētu darīt,” pamāca Dace Zavadska.
Nereti māmiņas satraucas: bet kur paliks piens, kad pārstāšu barot bērnu? „Jo pakāpeniskāk notiek atradināšana no krūts, jo vieglāk mammai,” saka ārste, pamācot, ka, pretēji vecmāmiņu ieteikumiem, nosiet krūtis nevajag un lietot medikamentus arī nebūtu vēlams. „Tikai tad, ja sievietes krūtis ir tik pilnas un smagas, ka tas rada diskomfortu, var nedaudz noslaukt, lai uzlabotu pašsajūtu, bet svarīgākais, lai līdz smadzenēm nonāk signāls, ka piens jāražo mazāk. Mazliet piena vienmēr paliks krūtīs, bet tas uzsūksies pats no sevis.”
Jāieklausās sevī un bērnā
„Attiecībā uz barošanas ilgumu es piekrītu uzskatam, ka līdz gadam jābaro noteikti,” saka pediatre un sertificēta zīdīšanas speciāliste. „Pēc gada vecuma mammas piens atkāpjas, raugoties no tā uzturvērtības, taču tad dominē aizsargvielas un psiholoģiskais aspekts. No savas ārstes prakses varu teikt, ka pirmie trīs mēneši pēc gada arī būtu ļoti svētīgi, jo redzu, ka šai vecumā ātrāk atkopjas un vieglāk slimo tieši tie bērni, kas mammas pienu saņem. Taču jebkurā gadījumā tas, cik ilgi mamma baros, viņai pašai ar bērnu jāsarunā. Sievietei jāieklausās sevī un bērnā, nevis vīrā, mammā vai draudzenes padomā,” savu viedokli pauž ārste.