Draudzīgās cimdiņlellītes
Ko mēs atceramies no bērnības? Visbiežāk tas ir mīļais plīša lāčuks vai kāds cits uzticams rotaļu biedrs. Un šīs bērnības atmiņas liek arī pieaugušo sirdīm atmaigt ieraugot mīlīgas, smieglīgas vai nerātnas mīkstās rotaļlietas. Un tās var būt darinātas pat no “vientuļajiem” cimdiņiem un zeķītēm.
Cimdiņzvēri ir rotaļlietas, kas top no zeķēm un cimdiem, kas ir
šķietami saimniecībā nelietderīgi. Izdilis īkšķitis vai papēdis -
tas nekas, no šāda cimdiņa var tapt sunītis ar ziemas šallīti un
smaidu līdz ausīm!
Šo rotaļlietu pirmsākumi meklējami Tokijā, kur sieviete vārdā
Miyako Kanamori attīstīja savas mammas iesākto rotaļlietu taisīšanu
no "vientuļajām" zeķēm. Šobrīd ir izdotas jau neskiatāmas grāmatas
par šo tehniku un tā ir attīstījusies visā pasaulē.
Latvijā šādas rotaļlietas darina viarāki meistari. Viena no
cimdiņzvēru darinātājām ir arī Irēna Lauriņa, kas cimdiņzvērus
sākusi darināt pirms gada, kad dzīve iegrožijusies tā, ka ikdienā
parādījies vairāk brīva laika. Šī nodarbe Irēnu ārkārtīgi
iedvesmojot un vairojot dzīvesprieku, jo esot tik interesanti
redzēt, kā pats cimdiņzvērs izvēlas kāds būs - priecīgs, nopietns,
nešpetns vai rotaļīgs. Katrs no tiem top pilnīgi citādāks un tas
šīm rotaļlietām piedod vēl papildus šarmu.
Un, protams, dabīgums! Rotaļlietas vienkāršība un dabīgie materiāli
ir taustei patīkami, tāpēc mazie tās labprāt ņurca pa rokām un ņem
līdz gultā dodoties pie miega.
Fotogrāfēja un ar Irēnu Lauriņu runāja Ieva
Knāķe.