Septiņas aizraujošas bumbu spēles bērniem

Pilsētu bumba

Katrs bērns izvēlas kādas pilsētas nosaukumu, pēc tam visi nostājās aplī. Viens bērns stāv apļa vidū, met bumbu gaisā un izsauc kādu pilsētu. Bērnam, kam ir šis nosaukums, bumba jānoķer. Ja tas ir izdevies, viņš, mezdams bumbu, sauc citu pilsētu. Ja bumbu nenoķer, to dod atpakaļ tam, kurš stāvējis apļa vidū. Spēlētāju skaits - vairāk par 4.

Uzmini bumbas metēju

Visi bērni, izņemot vienu, nostājas rindā. Šīs rindas priekšā 10 soļu attālumā stāv viens no dalībniekiem ar muguru pret rindu. Uz šo bērnu met bumbu, un, tikko viņam trāpīts, bērns drīkst pagriezties un minēt, kurš ir metis. Ja ir uzminēts, metējs nāk viņa vietā.  Ja metējs nosaukts nepareizi, bērnam atkal jāpagriežas, un kāds met bumbu no jauna. Var dot ķīlas. Spēlētāju skaits- vairāk par 4.

Bumbas ķeršana

Divi spēles dalībnieki stāv ar seju viens pret otru apmēram 15 līdz 20 soļu attālumā, starp viņiem atrodas trešais dalībnieks, viņš mēģina noķert bumbu, kuru met viens otram abi pārējie dalībnieki. Ja bumba noķerta, metējam jānāk viņa vietā. Spēlētāju skaits - 3.

Cietoksnis

Spēles dalībnieki izveido apli un stāv ar izplestām kājām. Ārpus apļa stāv vēl viens spēles dalībnieks, kas  mēģina iemest bumbu aplī, metot to starp dalībnieku izplestām kājām. Aizstāvji nedrīkst kustināt kājas, viņi drīkst tikai pieliekties un aizturēt bumbu ar rokām. Kurš palaiž bumbu garām, tas izstājās no spēles.
Šo spēli var organizēt arī citādi: metējs stāv aplī un aizstāvji skaidri redz, ko viņš grasās darīt. Tagad viņi drīkst aizturēt bumbu ar kājām, bet nedrīkst izmantot aizsardzībai rokas. Spēlētāju skaits - vairāk par 8.

Bumba strupceļā

Rotaļai nepieciešams pēc iespējas lielāks laukums, uz kura nostājas divas komandas (vai arī tikai divi dalībnieki) viena otrai pretī. Šie divi dalībnieki piespēlē viens otram bumbu. Kurš bumbu satvēris, tas to met tūliņ atpakaļ. Ja bumbu aizmet pārāk tālu un to neviens nav noķēris, tad visiem jāatkāpjas līdz tai vietai, kur bumba nokritusi (vai kur tā beidzot tomēr vēl tikusi satverta). Rotaļa turpinās, kamēr viena komanda ir atkāpusies tik tālu, ka otra sasniedz tās sākotnējo atrašanās vietu. Lai vēlāk nebūtu domstarpību, starta līnijas skaidri jāatzīmē. Spēlētāju skaits - vairāk par 2.

Piesit kāju

Arī šeit divas komandas stāv viena pretī otrai apmēram 30 līdz 50 metru attālumā. Pašā centrā atrodas zīme: zemē iesprausta nūja vai vienkārši zemē nolikts dēlītis.
Tās komandas dalībnieks, kurš drīkst sākt, met bumbu pretiniekam un vienlaikus skrien pie zīmes laukuma vidū, kur viņam trīs reizes spēcīgi jāpiesit ar kāju. Pēc tam viņš tūlīt skrien atpakaļ, jo pretinieki mēģina trāpīt viņam ar bumbu. Ja tas izdodas, bērns pāriet pretinieku komandā. Bet, ja bumba aizlidojusi garām, pretinieku komandā pāriet tas, kurš ir metis bumbu.
Pēc tam bumbu met otra komandā, un atkal metējs skrien pie zīmes, lai tur trīs reizes piesistu ar kāju. Rotaļa turpinās, kamēr visi dalībnieki sapulcējušies vienā laukuma pusē. Spēlētāju skaits - vairāk par 2.
 
 
Avots: Lielā spēļu grāmata. Ervins Glonegers, Valters Dīms. R.: Zvaigzne, 1982.