Sakāmvārdi želejā un citas zīmuļu spēles

Gandrīz vienmēr pie rokas ir papīrs un zīmulis un, ja arī nav, tad tos var viegli sagādāt. Piedāvājam piecas spēles, kā ar šiem vienkāršajiem līdzekļiem var spēlēt dažādas jautras, pārsteidzošas un pat izsmalcinātas spēles!

Foto iesūtījusi Ļena Mihailova, mammam.lv reģistrētā mamma.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto iesūtījusi Ļena Mihailova, mammam.lv reģistrētā mamma.

Jo garāk, jo labāk
Daži cilvēki spēj veidot tik garus teikumus, ka nonākot pie ceturtā vai piektā palīgteikuma, viņi sākumu jau ir aizmirsuši. Bet citi arī pēc septītā palīgteikumā vēl zina, ko ir gribējuši teikt. Šī ir spēle, kur, nonākot līdz otrajām palīgteikumam, neviens vairs nezina, kas ir pateikts pirmajā.
Katrs spēles dalībnieks uzraksta uz papīra lapas iespējami garu, bet vēl nepabeigtu teikumu, un pēc tam ieloka lapas malu tā, ka uzrakstīto tekstu nevar izlasīt. Pēdējo vārdu uzraksta vēlreiz, lai spēlētājs, kurš sēž pa labi un kuram papīra lapu nodod tālāk, zinātu, ar kādu vārdu viņam jāsāk nākama teikuma daļa. Tad atkārto iepriekšējo procedūru: papīra lapu ieloka, uzraksta pēdējo vārdu, lai nākamais spēlētājs zinātu, ar ko sākt. Tā tas turpinās līdz visi spēlētāji ir pielikuši roku šim teikumam lenteņa garumā, kuru noslēdz, liekot punktu. Pēc tam papīra lapu atloka un teikumu nolasa.

Sakāmvārdi želejā
Sakāmvārdi vienmēr ir īsi un kodolīgi. Taču šīs spēles jēga izņēmuma kārtā nav īsums un kodolīgums. Tieši otrādi – katram spēlētājam ir jāpaslēpj viens sakāmvārds pēc iespējas lielākā želejas daudzumā vai, citādi sakot, lietas būtība ir jāizklāsta pēc iespējas sīki un plaši. Ja ir daudz spēles dalībnieku, katram spēlētājam var atļaut pašam izvēlēties, no kāda sakāmvārda viņš veidos teikumu. Taču var arī vienoties, ka visi apstrādās vienu un to pašu sakāmvārdu. Pēc noteikta laika katram jānolasa, kādos vārdu plūdos viņš ir nogremdējis sakāmvārdu.
Lūk, viens piemērs: Kad kāds rok zemē nenoteikta izmēra caurumu un cer, ka šī atvere kalpos par lamatām, kurās iekritīs kāds viņam nepatīkams cilvēks, tad sasniegtais rezultāts bieži vien ir pretējs gaidītajam, un par cietušo kļūst pats iniciators, nonākot paša konstruētajās lamatās.
Sākumā šis sakāmvārds skanēja tā: Kas otram bedri rok, pats tajā iekrīt.
Iedvesmai daži sakāmvārdi:

  • Rokas klēpī maizi nepelna.
  • Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
  • Kāds darbs, tāda alga.
  • Neesi skaudīgs, tad būsi laimīgs.
  • Meliem īsas kājas.
  • Tukšā galvā daudz lielības.


Sludinājuma ievietošana
Sludinājuma teksts sastāv:
1) No priekšmeta nosaukuma, kuru grib pirkt, pārdot iznomāt, kurš atrasts vai pazaudēts.
2) No sīkāka priekšmeta raksturojuma, tā īpašību, īpatnību vai ārējā izskata apraksta.
3) No norādījuma, ko grib darīt ar priekšmetu.
Katrs spēles dalībnieks uzraksta uz savas papīra lapiņas priekšmeta nosaukumu. Pēc tam noloka lapiņu tā, lai neviens to nevarētu izlasīt, un padod lapiņu spēlētājam, kurš ir pa labi. Šis spēlētājs raksturo priekšmetu (vai nu to, ko viņš pats iepriekš izgudrojis, vai arī kādu citu no jauna izdomātu priekšmetu). Papīru atkal ieloka un padod nākamajam spēlētājam pa labi. Tagad vēl jāuzraksta, kas īsti jādara ar šo priekšmetu. Sludinājumi ir gatavi nolasīšanai!
Daži piemēri:

  • Rūtains guļammaiss, klausa uz vārdu Bobis un pēc komandas hop nostājas uz pakaļkājām, meklē možu partneri, ne vecāku par 60 gadiem, kas interesējas par abstraktām tēmām.
  • Dzīvespriecīga atraitne, nedaudz kožu saēsta, silda tomēr vēl labi, aizbēgusi. Atradēju lūdz viņu nebarot, bet cik ātri iespējams nogādāt Avotu ielā 7.
  • Taksi, kas met spalvu, piekļāvīgu, nedaudz pāri 50, 164 cm garu, aizrautīgu teātra apmeklētāju, maina pret segu – elektrisko sildītāju.
Reklāma
Reklāma


Kāpēc? Tāpēc!
Šo spēli spēlē pa ķēdīti. Tas nozīmē, ka katrs spēlētājs kaut ko uzraksta, saloka papīru tā, lai uzrakstītais nebūtu redzams un pasniedz zīmīti nākamajam spēlētājam, kuram ir jāraksta tālāk.
Šajā spēlē katrs vispirms uzraksta jautājumu, kurš sākas ar kāpēc. Nākamais spēlētājs uzraksta uz zīmītes, kuru viņam pasniedz, atbildi, kas sākas ar tāpēc ka. Zem atbildes tūlīt uzraksta jaunu jautājumu, tad papīru atkal ieloka un pasniedz tālāk. Kad papīra lapas ir pierakstītas, var sākties jautrā lasīšana!

Septiņi maģiskie punkti
Katram spēlētājam iedod papīra lapu, uz kuras viņam jāiezīmē septiņi punkti. Šos punktus katrs spēlētājs var izvietot pēc izvēles. Tiem tikai jābūt skaidri saskatāmiem. Pēc tam paīra lapas savāc, sajauc un no jauna izdala spēlētājiem. Tikai tad vienojas, kāds būs veicamais uzdevums: katram spēlētājam jāuzzīmē lidmašīna, kāda ceļa zīme, puķe vai portrets, un zīmējuma līnijām, protams, jāskar maģiskie punkti. Pēc noteikta laika šo nodarbību pārtrauc, papīra lapas savāc un visi kopā apspriež spēles rezultātu.


Avots: E. Glonegers, V. Dims. Lielā spēļu grāmata. R.: Zvaigzne, 1982.