Sakāmvārdi želejā un citas zīmuļu spēles
Gandrīz vienmēr pie rokas ir papīrs un zīmulis un, ja arī nav, tad tos var viegli sagādāt. Piedāvājam piecas spēles, kā ar šiem vienkāršajiem līdzekļiem var spēlēt dažādas jautras, pārsteidzošas un pat izsmalcinātas spēles!
Jo garāk, jo labāk
Daži cilvēki spēj veidot tik garus teikumus, ka nonākot pie ceturtā
vai piektā palīgteikuma, viņi sākumu jau ir aizmirsuši. Bet citi
arī pēc septītā palīgteikumā vēl zina, ko ir gribējuši teikt. Šī ir
spēle, kur, nonākot līdz otrajām palīgteikumam, neviens vairs
nezina, kas ir pateikts pirmajā.
Katrs spēles dalībnieks uzraksta uz papīra lapas iespējami garu,
bet vēl nepabeigtu teikumu, un pēc tam ieloka lapas malu tā, ka
uzrakstīto tekstu nevar izlasīt. Pēdējo vārdu uzraksta vēlreiz, lai
spēlētājs, kurš sēž pa labi un kuram papīra lapu nodod tālāk,
zinātu, ar kādu vārdu viņam jāsāk nākama teikuma daļa. Tad atkārto
iepriekšējo procedūru: papīra lapu ieloka, uzraksta pēdējo vārdu,
lai nākamais spēlētājs zinātu, ar ko sākt. Tā tas turpinās līdz
visi spēlētāji ir pielikuši roku šim teikumam lenteņa garumā, kuru
noslēdz, liekot punktu. Pēc tam papīra lapu atloka un teikumu
nolasa.
Sakāmvārdi želejā
Sakāmvārdi vienmēr ir īsi un kodolīgi. Taču šīs spēles jēga
izņēmuma kārtā nav īsums un kodolīgums. Tieši otrādi – katram
spēlētājam ir jāpaslēpj viens sakāmvārds pēc iespējas lielākā
želejas daudzumā vai, citādi sakot, lietas būtība ir
jāizklāsta pēc iespējas sīki un plaši. Ja ir daudz spēles
dalībnieku, katram spēlētājam var atļaut pašam izvēlēties, no kāda
sakāmvārda viņš veidos teikumu. Taču var arī vienoties, ka visi
apstrādās vienu un to pašu sakāmvārdu. Pēc noteikta laika katram
jānolasa, kādos vārdu plūdos viņš ir nogremdējis sakāmvārdu.
Lūk, viens piemērs: Kad kāds rok zemē nenoteikta izmēra
caurumu un cer, ka šī atvere kalpos par lamatām, kurās iekritīs
kāds viņam nepatīkams cilvēks, tad sasniegtais rezultāts bieži vien
ir pretējs gaidītajam, un par cietušo kļūst pats iniciators,
nonākot paša konstruētajās lamatās.
Sākumā šis sakāmvārds skanēja tā: Kas otram bedri rok, pats
tajā iekrīt.
Iedvesmai daži sakāmvārdi:
- Rokas klēpī maizi nepelna.
- Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
- Kāds darbs, tāda alga.
- Neesi skaudīgs, tad būsi laimīgs.
- Meliem īsas kājas.
- Tukšā galvā daudz lielības.
Sludinājuma ievietošana
Sludinājuma teksts sastāv:
1) No priekšmeta nosaukuma, kuru grib pirkt, pārdot iznomāt, kurš
atrasts vai pazaudēts.
2) No sīkāka priekšmeta raksturojuma, tā īpašību, īpatnību vai
ārējā izskata apraksta.
3) No norādījuma, ko grib darīt ar priekšmetu.
Katrs spēles dalībnieks uzraksta uz savas papīra lapiņas priekšmeta
nosaukumu. Pēc tam noloka lapiņu tā, lai neviens to nevarētu
izlasīt, un padod lapiņu spēlētājam, kurš ir pa labi. Šis spēlētājs
raksturo priekšmetu (vai nu to, ko viņš pats iepriekš izgudrojis,
vai arī kādu citu no jauna izdomātu priekšmetu). Papīru atkal
ieloka un padod nākamajam spēlētājam pa labi. Tagad vēl jāuzraksta,
kas īsti jādara ar šo priekšmetu. Sludinājumi ir gatavi
nolasīšanai!
Daži piemēri:
- Rūtains guļammaiss, klausa uz vārdu Bobis un pēc komandas hop nostājas uz pakaļkājām, meklē možu partneri, ne vecāku par 60 gadiem, kas interesējas par abstraktām tēmām.
- Dzīvespriecīga atraitne, nedaudz kožu saēsta, silda tomēr vēl labi, aizbēgusi. Atradēju lūdz viņu nebarot, bet cik ātri iespējams nogādāt Avotu ielā 7.
- Taksi, kas met spalvu, piekļāvīgu, nedaudz pāri 50, 164 cm garu, aizrautīgu teātra apmeklētāju, maina pret segu – elektrisko sildītāju.
Kāpēc? Tāpēc!
Šo spēli spēlē pa ķēdīti. Tas nozīmē, ka katrs spēlētājs kaut ko
uzraksta, saloka papīru tā, lai uzrakstītais nebūtu redzams un
pasniedz zīmīti nākamajam spēlētājam, kuram ir jāraksta tālāk.
Šajā spēlē katrs vispirms uzraksta jautājumu, kurš sākas ar
kāpēc. Nākamais spēlētājs uzraksta uz zīmītes, kuru viņam
pasniedz, atbildi, kas sākas ar tāpēc ka. Zem atbildes
tūlīt uzraksta jaunu jautājumu, tad papīru atkal ieloka un pasniedz
tālāk. Kad papīra lapas ir pierakstītas, var sākties jautrā
lasīšana!
Septiņi maģiskie punkti
Katram spēlētājam iedod papīra lapu, uz kuras viņam jāiezīmē
septiņi punkti. Šos punktus katrs spēlētājs var izvietot pēc
izvēles. Tiem tikai jābūt skaidri saskatāmiem. Pēc tam paīra lapas
savāc, sajauc un no jauna izdala spēlētājiem. Tikai tad vienojas,
kāds būs veicamais uzdevums: katram spēlētājam jāuzzīmē lidmašīna,
kāda ceļa zīme, puķe vai portrets, un zīmējuma līnijām, protams,
jāskar maģiskie punkti. Pēc noteikta laika šo nodarbību pārtrauc,
papīra lapas savāc un visi kopā apspriež spēles rezultātu.
Avots: E. Glonegers, V. Dims. Lielā spēļu
grāmata. R.: Zvaigzne, 1982.