Ancīti, pīksti!
Vienam no rotaļas dalībniekiem aizsien acis. Parējie sēž aplī visapkārt. To, kam aizsietas acis, vairākas reizes apgriež riņķī.
Pa to laiku parējie klusam samainās vietām. Tas, kam aizsietas acis, iet taistīdamies un saķer vai aizskar kadu no sēdētājiem. talak viņš taustīt nedrīkst, bet japatur rokā tas pats apģērba gabals vai loceklis un jaiesaucas: "Ancīti, pīksti!" Satvertais izdveš kadu skaņu. Pēc šīs skaņas jānosaka personība. Ja pēc pirma minējuma neizdodas, jaturpina meklēšana pie citiem. Tam, kura vardu, atmin, jāstajas meklētaja vietā.
Latviešu bērnu folklora, sastadījusi Vilma Greble, izdevniecība Zinātne, Rīga, 1973.