3. jūnijā Vērmanes dārzā notiks akcija “Palīdzi bērnam uzaugt ģimenē”
Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību audžuģimeņu kustībai, 3. jūnijā Vērmanes dārzā notiks pasākums/akcija “Palīdzi bērnam uzaugt ģimenē”. Pasākuma laikā no pulksten 12.00 dažādās aktivitātēs interesenti varēs uzzināt daudz jauna par bērnu emocionālajām vajadzībām, audžuģimeņu kustību, kā arī iesaistīties radošās aktivitātēs, jo pasākums gaidāms kā skaisti ģimenes svētki.
Latvijā ir aptuveni 8000 bērnu, kas palikuši bez miesīgo vecāku gādības. Viņu vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, jo viņi savus bērnus situši, spīdzinājuši, mērdējuši badā vai vienkārši par tiem aizmirsuši.
Vairāk nekā 1000 šo bērnu savu mājvietu atraduši audžuģimenēs. Tās ir ģimenes, kas brīvprātīgi uzņēmušās atbildību par šiem bāreņiem un ik dienas dāvā viņiem pajumti, ēdienu, apģērbu, rūpes un sirds siltumu, lai soli pa solītim šie bērni atgūtu spēju uzticēties cilvēkiem.
Mūsu valstī šobrīd darbojas 565 audžuģimenes un ap 6000 aizbildņu, par adoptētājiem pēdējos gados kļūst par 100 ģimenēm katru gadu vairāk un vēl tikpat bērnu tiek adoptēti uz ārvalstīm, taču vēl arvien ap 2000 bērnu atrodas sociālās aprūpes institūcijās, kur bērniem pietrūkst emocionālas tuvības un sirds siltuma...
Sociālo pakalpojumu aģentūras mērķis un misija ir popularizēt un nostiprināt audžuģimeņu kustību, kā arī sniegt profesionālu atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un bērniem. Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību audžuģimeņu kustībai, kā arī aicinātu ar ziedojumiem atbalstīt apmācības un atbalsta programmmu ieviešanu audžuģimenēm un aizbildņiem Latvijas reģionos, Sociālo pakalpojumu aģentūra 3. jūnijā rīkos brīvdabas pasākumu Vērmanes dārzā ar saukli: “Maziņš notikums ar lielu sirdi!”
Kārlis līdz pusotra gada vecumam bija dzīvojis tumšā istabā, neizkāpjot no gultiņas, ēdis kartupeļu mizas, visticamāk arī saņēmis ļoti maz šķidruma. Zēns baidījās no gaismas un cilvēkiem.
Pasākuma laikā no pulksten 12.00 dažādos stendos un radošajās darbnīcās ģimenes tiks iepazīstinātas ar ikviena bērna emocionālajām vajadzībām, audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu un SOS bērnu ciematu kustību, Zvanenieku māju, kā arī rīkotas citas radošās aktivitātes, lai pasākums izvērstos par skaistiem ģimenes svētkiem.
Pulksten 14.00 Brīvdabas koncertā “Maziņš notikums ar lielu sirdi” kopā ar audžuģimenēm uzstāsies dziedošās ģimenes: Vītoli, Beitiki, Eriņi, Riči. Mākslinieku vidū būs arī dziesminieks Haralds Sīmanis un audžumamma Arta Šomase ar bērniem. Publiski sumināsim un teiksim paldies aktīvākajām audžuģimenēm no visiem Latvijas reģioniem. Tās ir ģimenes, ar kurām varam lepoties.
Pasākuma noslēgumā pulksten 18.00 kinoteātrī “Splendid palace” būs skatāma izrāde “Minhauzena precības”, ko iestudējuši bērni un jaunieši no audžuģimenēm, kas apvienojušies radošā apvienībā “Opā, opā”.
Apmeklējot šo izrādi, jūs atbalstīsiet bērnus no audžuģimenēm, jo visi ienākumi no pārdotajām biļetēm tiks novirzīti labdarīgiem mērķiem, lai bērni no audžuģimenēm varētu rehabilitēties ar drāmas un mūzikas terapijas palīdzību un piedalīties nometnēs.
Kad par Māru sāka rūpēties audžuvecāki, viņa joprojām baidījās no cilvēkiem, uzvedās kā mežonīgs zvēriņš: sita, koda, spēra, meta pa gaisu traukus, taču pateicoties audžuvecākiem, Māra sāka atgūt ticību labajam.
PATIESIE STĀSTI PAR BĒRNIEM...
Kamēr trīsgadīgā Māra dzīvoja bērnunamā, viņa tā arī neiemācījās staigāt. Mazās kājiņas sapinās pirms izdevās solis un lielāko daļu sava laika meitene pavadīja gultiņā. Kustību traucējumi un smaga garīgā atpalicība – tādu diagnozi bārenītei bija noteikuši ārsti. Kad par Māru sāka rūpēties audžuvecāki, viņa joprojām baidījās no cilvēkiem, uzvedās kā mežonīgs zvēriņš: sita, koda, spēra, meta pa gaisu traukus, taču pateicoties audžuvecākiem, Māra sāka atgūt ticību labajam. Notika brīnums, četru gadu vecumā Māra ne tikai bija iemācījusies staigāt, skriet un braukt ar divriteni, bet viņai arī tika noņemta smagā diagnoze: garīgi atpalikusi ar kustību traucējumiem. Priekā par jauniegūtajām prasmēm Māra pusstundu no vietas varēja vienkārši skriet pa apli, jo viņa taču bija iemācījusies skriet un viņai tas ļoti patika!
Kārlis līdz pusotra gada vecumam bija dzīvojis tumšā istabā, neizkāpjot no gultiņas, ēdis kartupeļu mizas, visticamāk arī saņēmis ļoti maz šķidruma. Zēns baidījās no gaismas un cilvēkiem. Pirmo laiku jaunajā ģimenē viņa iemīļotākā vieta bija zem galda ar pārvilktu galdautu – tur tumsā viņš jutās drošāk. Pārciesto slāpju dēļ, Kārlis kāri kampa ikvienu krūzīti, kurā bija palicis kāds šķidrums. Pateicoties adoptētājiem, Kārlis vairs nebaidās iznākt gaismā, viņš iepazinis cilvēkus, kuriem var uzticēties un, kas viņu mīl.
Skaties video!