Plāno pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai

Lai veicinātu bērnu uzaugšanu ģimenē un sekmētu bērnu ātrāku un veiksmīgāku iekļaušanos jaunajā ģimenē, LM ierosina no 2015.gada veikt vairākas izmaiņas adopcijas sistēmā:

- sniegt lielāku atbalstu potenciālajam vecākam pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. To plānots noteikt 171 eiro apmērā mēnesī pašreizējo 49,80 eiro vietā;

- bērna pirmsdadopcijas aprūpes laikā veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī dubultot iemaksu objektu;

- ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem apmaksāt 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu;

- nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas, lai potenciālie adoptētāji iegūtu zināšanas par adopcijas procesu kopumā un turpmāko bērna audzināšanu ģimenē.

Tāpat paredzēts pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai. LM rosina pabalstu bērna uzturam noteikt divkāršā valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā atkarībā no bērna vecuma:

- katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 160 eiro (320 eiro*25%*2)

- katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 192 eiro (320 eiro*30%*2).

LM piedāvā bērna uzturam paredzētā pabalsta pārskatīšanu veikt pakāpeniski. Proti, no 2015.gada noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnim valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (analoģiski minimālajam pabalsta apmēram, ko pašvaldībām ir jānodrošina jau patlaban). Proti, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tas sasniegtu 80 eiro mēnesī, par vecāku bērnu - 96 eiro mēnesī. Šobrīd pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu ir 45,53 eiro mēnesī. No 2017.gada - pabalstu plānots noteikt dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Pēc LM aprēķiniem vecumā līdz 6 gadiem bija 1253 bērni jeb 24,8% un vecumā no 7 līdz 17 gadiem - 3798 bērni jeb 75,2%.

Vienlaikus LM rosina pārskatīt atlīdzības apmēru par aizbildņa un audžuģimeņu pienākumu pildīšanu, nosakot to atkarībā no aprūpē esošo bērnu skaita un ņemot vērā noteikto minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeni (LM šobrīd notiek darbs pie tā izstrādes).

LM norāda, ka ir nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamajiem atlīdzības izmaksas variantiem - atlīdzību turpināt maksāt visiem aizbildņiem, atlīdzību nemaksāt bērna vecvecākiem un aizbildņiem.

Papildu iepriekšminētajam LM piedāvā izveidot jaunu audžuģimeņu veidu (tipu) - specializētās audžuģimenes. Tādas nepieciešamas, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, nodrošinātu viņam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis ārpusģimenes aprūpi institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene.

Plānots, ka valstī būtu izveidots Specializēto audžuģimeņu atbalsta centrs, kas slēgtu darba līgumus ar audžuģimenēm (ievērojot Darba likuma 148.panta noteikumus), atbalstītu un apmācītu audžuģimenes, kā arī strādātu ar bērna bioloģisko ģimeni. Tāpat būtu noteikts minimālais atalgojuma līmenis specializētajām audžuģimenēm. Vienlaikus arī parastajām audžuģimenēm būtu jādarbojas Specializēto audžuģimeņu atbalsta centrā, lai vienoti pārraudzītu audžuģimeņu jomas.

Tāpat no 2015.gada visām audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem paredzēts nodrošināt psiholoģisko atbalstu.

Savukārt no 2018.gada plānots noteikt, ka bērna aprūpi ģimeniskā vidē, proti, pabalstus bērnu uzturam un atlīdzību aizbildņiem un audžuģimenēm, pilnībā finansē no valsts budžeta, bet pašvaldības par saviem līdzekļiem sedz bērnu aprūpi iestādē. Paredzēts, ka no valsts budžeta būs finansēta tikai bērnu uzturēšanās aprūpes centros trīs līdz sešus mēnešus atkarībā no vecuma, ņemot vērā deinstitucionalizācijas procesā paredzēto.

Viens no Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir panākt, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, plānojot, ka ģimeniskā vidē (aizbildnībā un audžuģimenē) dzīvojošo bērnu skaits attiecībā pret visiem bērniem, kas ir ārpusģimenes aprūpē, pakāpeniski palielinātos no 77,8% 2011.gadā līdz 85% 2020.gadā.